Kā tiesiski uzraudzīt darbiniekus elektroniskajā vidē?
2018-12-19
Andis Burkevics, ZAB "SORAINEN", Darba tiesību prakses vadītājs, zvērināts advokāts
Ja darba devējs uzrauga savu darbinieku elektroniskajā vidē veiktās darbības, tā ir personas datu apstrāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) izpratnē. Tātad šādai personas datu apstrādei, t.i., uzraudzībai, jābūt kādam no Regulā norādītajiem tiesiskajiem pamatiem.
Par jautājumiem, kādos apstākļos darba devējam ir pamats veikt darbinieku uzraudzību tieši elektroniskajā vidē un kādi priekšdarbi darba devējam jāveic, lai to varētu sākt, savu viedokli jau 2002.gada 29.maija darba dokumentā WP 55 "Darba dokuments par elektroniskās komunikācijas uzraudzību darba vietā" paudusi 29.panta darba grupa.[1] 2017.gadā 29.darba grupa publiskoja viedokli par datu apstrādi darba attiecībās, kas, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, papildina gan 2002.gadā izstrādāto, gan arī citus darba grupas viedokļus (29.panta darba grupas 2017.gada 8.jūnija viedoklis WP 249 "Viedoklis 2/2017 par datu apstrādi darbā"). Šajā viedoklī jau ņemtas vērā arī Regulā noteiktās prasības.
Darbinieku uzraudzības jautājums vairākkārt bijis arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) uzmanības lokā, kas aplūko šo problēmu, vērtējot, vai ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8.panta, ciktāl tas attiecināms uz tiesību uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību nodrošināšanu, pārkāpums. Viena no šādām lietām ir "Barbuleskuu pret Rumāniju", kas uzskatāmi norāda, ka jautājums, kur beidzas darbinieka tiesības uz privātumu darbavietā, bijis sarežģīts arī ECT. Turklāt šī bija pirmā reize, kad ECT skatīja jautājumu par darba devējs privātajā sektorā īstenotu darbinieka uzraudzību elektroniskajā vidē.
Ikdienā dažādās nozarēs tiek lietoti termini, kurus pārzina konkrētās jomas speciālisti un kuri var šķist saprotami ikvienam. Tomēr tiesu praksē sastopami jēdzieni, kas var radīt neskaidrības procesa dalībniekiem. Piemēram, kāda ir atšķirība starp lietas izskatīšanas “atlikšanu” un “apturēšanu”? Ko šie termini nozīmē? Kādos gadījumos tos lieto?
Tiesvedības
06:00, 1. Jūl. 2025
Dzīvojamo telpu īres attiecības nereti kļūst par strīda objektu, īpaši gadījumos, kad īrnieks kavē īres maksas samaksu. Šādās situācijās ir būtiski zināt, kādā kārtībā iespējams celt prasību tiesā, lai panāktu īres attiecību izbeigšanu, un kādam jābūt prasījumam, lai īrnieku izliktu no dzīvojamās telpas. Saistībā ar šiem jautājumiem Senāts 2025.gada 20.marta spriedumā lietā SKC-151/2025 sniedzis būtisku skaidrojumu.
Tiesvedības
06:00, 27. Jūn. 2025
Kāda darbnespējas lapa – A vai B – ir jāizsniedz, ja dienā, kad personai jāatgriežas darbā, tiek konstatēts, ka darbnespēja turpinās? Vai ārsts drīkst anulēt iepriekš izsniegto darbnespējas lapu, ja tajā konstatēta kļūda? Un kurš ir atbildīgs par slimības pabalstu, kas ārsta kļūdas dēļ personai ir jāatmaksā? Izskatām tiesas spriedumu!
Tiesvedības
06:00, 23. Jūn. 2025
Ikdienā dažādās darbības jomās tiek lietoti specifiski termini, kurus pārzina un lieto attiecīgās jomas speciālisti un kas nereti šķiet saprotami arī plašākai sabiedrībai. Tomēr tiesu praksē sastopami termini, kurus var uzskatīt par sinonīmiem, tomēr to lietojums atšķiras. Ko nozīmē termini “atsauksme” un “paskaidrojums”? Kādos gadījumos katrs no tiem ir lietojams?
Tiesvedības
06:00, 17. Jūn. 2025
Kādas sekas var būt personai, kura iestādes vārdā noslēdz vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, paredzot izmaksāt lielāku atlaišanas pabalstu nekā tas noteikts normatīvajos aktos? Kā noteikt, kad amatpersonas rīcība pārsniedz tiesiskās pilnvaras un kļūst par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu? Apskatām Senāta 2024.gada 18.decembra spriedumu lietā SKK-192/2024.
Tiesvedības
06:00, 10. Jūn. 2025
Pēdējos gados Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) tiesu prāvās aizvien biežāk tiek piešķirtas ievērojamas kompensācijas par traumām un kaitējumu, kas radušies uzņēmumu nolaidības vai nepietiekamas drošības dēļ. Viens no piemēriem ir 2025.gada marta tiesas spriedums, kurā Losandželosas apgabala zvērinātie uzņēmumam “Starbucks” piesprieda samaksāt kompensāciju 50 milj. ASV dolāru apmērā kurjeram, kurš smagi apdedzinājās ar karstu dzērienu. Vai Latvijā šis gadījums tiktu skatīts līdzīgi?
Tiesvedības
06:00, 6. Jūn. 2025
Strīdu risināšanā starp pusēm vienmēr jāapbruņojas ar pacietību, jo tie reti tiek atrisināti ātri un bez personiskiem aizvainojumiem. Tiesu / šķīrējtiesu praksē bieži sastopama situācija, kad parādnieks izvairās no kontaktēšanās ar kreditoru. Parādnieks visbiežāk atsāk komunikāciju tikai pēc prasības iesniegšanas tiesā, pēc sprieduma saņemšanas vai pat tad, kad jau uzsākta parāda piespiedu piedziņa. Kā rīkoties kreditoram, ja parādnieks pēc sprieduma stāšanās spēkā izrāda vēlmi izlīgt?
Tiesvedības
06:00, 29. Mai. 2025
Praksē nereti diskusijas raisa neiegūtās peļņas pierādīšana, tostarp publisko iepirkumu lietās. Kas ir neiegūtā peļņa publisko iepirkumu lietās? Kā to pierāda?
Tiesvedības
06:00, 21. Mai. 2025
Pateicoties Senātam, šobrīd vērojama pozitīva tiesu prakse publisko iepirkumu lietās, kurās tiek pārbaudīts pasūtītāja lēmuma – pārtraukt iepirkuma procedūru – tiesiskums. Sniedzam ieskatu jaunākajā tiesu praksē, analizējot progresīvus un arī ne tik progresīvus piemērus.
Tiesvedības
06:00, 9. Mai. 2025
2024.gada martā administratīvā tiesa izskatīja strīdu par Valsts ieņēmumu dienesta atteikumu sniegt arodbiedrībai informāciju, kurai, iespējams, ir komercnoslēpuma statuss.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 7. Mai. 2025
Jautājums par pierādīšanas pienākuma īstenošanas robežām un apjomu, ciktāl ar mantu saistītajai personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu jāpierāda arestētās mantas likumīgā izcelsme, praksē ilgstoši bijis strīdus objekts. 2025.gada pavasarī Satversmes tiesa (ST) pieņēma vairākus nolēmumus lietās, kas attiecināmi uz šī sevišķā procesa tiesisko izpratni.
Tiesvedības
06:00, 30. Apr. 2025
Senāts 2025.gada februāra beigās pieņēma lēmumu lietā, kurā analizēti divi jautājumi – vai Datu valsts inspekcijai (DVI) ir jāveic atkārtota pārbaude, ja to pieprasa datu subjekts, un kādus lēmumus vispār var izdot DVI. Izskatām spriedumu!
Tiesvedības
06:00, 25. Apr. 2025
Ikdienā dažādās darbības jomās tiek lietoti dažādi termini, kurus pārzina un lieto savas jomas speciālisti un kuri šķiet saprotami katram. Tomēr tiesu praksē ir termini, kuri var mulsināt procesa dalībniekus, piemēram, kāda ir atšķirība starp “prasības grozīšana” un “prasības papildināšana”.
Tiesvedības
06:00, 17. Apr. 2025
Vai hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva atbilst Satversmei? Šis jautājums ir nonācis Satversmes tiesas (ST) vērtējumā, tomēr šajā lietā ir iestājies pārtraukums – tiek gaidīts Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmums, pēc kura savu gala vārdu teiks arī ST Latvijā.
Tiesvedības
06:00, 15. Apr. 2025
Senāts 2024.gada nogalē pieņēma spriedumu lietā, kurā analizēja noilguma termiņu, ja darba samaksas aprēķins darbiniekam nodrošināts elektroniski un tajā ir nepilnības nav ietverts aprēķins par nostrādātajām virsstundām. Tiesai bija jālemj, vai noilgums ir divi vai trīs gadi.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 14. Apr. 2025