Vides jautājumu nozīme strauji palielinās gan ikdienā, gan ikvienā nozarē, tostarp tiesību piemērošanas jomā. Likuma un dabas mijiedarbību veiksmīgi apkopojis filozofs Imanuels Kants (Immanuel Kant): "Divas lietas, kas man izraisa vislielāko apbrīnu, – zvaigžņotā debess virs manas galvas un morāles likums manī."

Raksta līdzautors: Benno Butulis, SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal", zvērināts advokāts

Arvien biežāk dzirdami tādi atslēgvārdi kā klimatneitralitāte, ilgtspēja, ESG (environmental, social and governance), Parīzes nolīgums (jeb Paris 2030), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, u.tml. Tādēļ aplūkosim konkrētu vides jautājumu attīstības procesa  šķautni – prognozēsim t.s. zaļo tiesvedību izmaiņas un virzienus!

Mainoties vispārīgiem vides nozares konceptiem un nozarei kā tādai, pasaulē attīstās arī vides tiesvedības, ietekmējot arvien jaunus aspektus. Visticamāk, daļa no šīm tēmām un strīdiem pēc laika kļūs aktuālāki arī Latvijas tiesās.

Jānorāda, ka zaļajām tiesvedībām ir sena vēstura un jau šobrīd gan starptautiskā (ANO, Eiropas Savienība u.tml), gan nacionālā līmenī (arī Latvijā) veidota un nostiprināta konkrēta vides lietu tiesu prakse. Vides tiesvedības ir būtiska joma, jo nereti spriedumu jaunās atziņas vai rekomendējošus konceptus ievieš arī praksē.