Piegādātāja tiesības precizēt informāciju
2021-09-13
Artūrs Valderšteins, ZAB "COBALT", jurists
Publiskie iepirkumi ir ietilpīga tēma, kurā nozīme ir daudziem dažādiem aspektiem. Iespējams, tieši tādēļ par iepirkumiem nereti notiek arī tiesvedības, jo finanšu apjomi ir lieli un katra puse aizstāv savas intereses. Šoreiz analizēsim kādu aktuālu spriedumu par piegādātāja tiesībām precizēt iepirkuma informāciju.
Iepirkumos pretendenti nereti pasūtītājam neiesniedz visu nolikumā prasīto informāciju un dokumentus. Tā notiek gan vienkāršu kļūdu vai aizmāršības dēļ, gan nepareizi izprotot nolikuma prasības. Iespējamas arī situācijas, kad pretendents uzskata, ka pasūtītājs kļūdījies, nosakot konkrētas nolikuma prasības, un mēģina labot pasūtītāja izveidotās veidlapas vai apzināti nesniedz pieprasīto informāciju, lai uzsvērtu nolikuma nepareizību. Vairumā gadījumu šādās situācijās pasūtītājs izslēdz pretendentu no turpmākās dalības iepirkumā.
Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma (PIL) 41. panta 6. daļā paredzēts, ka pasūtītājs tiesīgs pieprasīt, lai kandidāts vai pretendents izskaidro vai papildina iesniegto informāciju vai iesniedz trūkstošos dokumentus, ja pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs. Pasūtītāji mēdz šādu iespēju izmantot un lūdz izskaidrot nepilnīgo informāciju vai dokumentu trūkumu. Minētais regulējums un pasūtītāja rīcība nereti rada maldinošu iespaidu, ka pieļaujams mainīt iesniegto pieteikumu vai piedāvājumu un pēc nolikumā paredzētā termiņa beigām iesniegt jaunu informāciju vai jaunus dokumentus, kas nebija ietverti sākotnējā piedāvājumā. Taču atbilstoši Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūras atziņām neskaidras informācijas precizēšana pieļaujama, ja tā nerada piedāvājuma grozīšanu (šāda atziņa izriet, piemēram, no Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā SKA-1006/2018).
Šīs problēmas un pārpratumi biežāk rodas saistībā ar tehniskajā un finanšu piedāvājumā ietverto vai neietverto informāciju un dokumentiem. Taču kļūdas arī pieļauj, apliecinot atbilstību nolikumā paredzētajām kvalifikācijas prasībām. To, kādā mērā pasūtītājs tiesīgs prasīt un pretendents papildināt trūkstošo informāciju un dokumentus, kas pierāda atbilstību kvalifikācijas prasībām, Senāts skaidrojis 2021. gada 18. jūnija spriedumā lietā SKA-176/2021.
Vai zibens spēriens ir parasta aviācijas ikdiena, ar ko jārēķinās, vai tomēr ārkārtējs notikums? Līdz šim tā bija “pelēkā zona”, taču 2025.gada oktobrī Eiropas Savienības Tiesa pielika punktu diskusijām un sniedza nepārprotamu atbildi. Skaidrojam, kāda tā ir un ko tā nozīmē ikvienam aviopasažierim.
Tiesvedības
06:00, 3. Dec. 2025
Konkurences uzraudzības iestāde drīkst konfiscēt darba e-pasta ziņas bez iepriekšēja tiesas apstiprinājuma un tas nepārkāpj personas pamattiesības, secinājusi Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte lietā par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem Portugālē. Šī lieta aktualizēja jautājumu, vai konkurences iestādes darbība, izmeklēšanā veicot kratīšanu un konfiscējot darbinieku e-pasta vēstules bez iepriekš saņemtas piekrišanas no tiesas, atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētajām personas tiesībām uz saziņas neaizskaramību.
Tiesvedības
06:00, 28. Nov. 2025
Mantojuma masas aizgādnība ir nozīmīgs instruments dažādās mantojuma situācijās. Šī tiesību institūta praktisko nozīmi un plašo pielietojumu apliecina Senāta 2025.gada nolēmumi, tāpēc skaidrojam mantojuma pārvaldības būtiskākos aspektus, kā arī to, vai viena mantinieka advokāts var būt mantojuma masas aizgādnis.
Tiesvedības
06:00, 20. Nov. 2025
Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk kļūst par publisko iepirkumu priekšmetu. Lai nodrošinātu vēlamo rezultātu un izvairītos no dārgām kļūdām, pasūtītājiem ir īpaši svarīgi ievērot pareizus iepirkuma sagatavošanas principus. Iepirkumu uzraugi pieņēmuši pirmo lēmumu, kurā īpaši akcentēts, ka prasība pēc iepriekšējas pieredzes ar konkrēta veida mākslīgā intelekta projektiem var būt nesamērīga un ne vienmēr pamatota, ņemot vērā tirgus attīstības stadiju un pieejamo speciālistu loku.
Tiesvedības
06:00, 17. Nov. 2025
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir būtiski mainījuši publisko iepirkumu realitāti – īpaši aizsardzības un drošības jomā. Valsts drošības apsvērumi arvien biežāk ir izšķirošs faktors, kas var ietekmēt ne tikai lēmumu par iepirkuma uzvarētāju, bet arī iepirkuma līguma darbību.
Tiesvedības
06:00, 13. Nov. 2025
“Oktoberfest” lieta, kurā Minhene centās nostiprināt ekskluzīvas tiesības uz šo plaši pazīstamo nosaukumu, spilgti parāda, ka preču zīme pilda savu funkciju tikai tad, ja patērētājs to saista ar konkrētu izcelsmes avotu. Ja šī saikne izzūd, piemēram, ja vārds kļūst par sugasvārdu, preču zīme vairs nespēj pildīt savu atšķiršanas funkciju. Šī lieta skaidri izceļ vairākus būtiskus principus, kas uzņēmumiem jāņem vērā, lai nodrošinātu efektīvu preču zīmes aizsardzību.
Tiesvedības
06:00, 11. Nov. 2025
Kad darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā? Vai darbiniekam, ja viņu var nodarbināt dažādās darba vietās, ir tiesības zināt, kad un kur viņam jāierodas veikt savus darba pienākumus? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Senāta 2025.gada 20.maija spriedums lietā SKC-192/2025.
Tiesvedības
06:00, 4. Nov. 2025
Vairāk nekā 10 tūkst. viesnīcu Eiropā ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret rezervēšanas platformu “Booking.com”, pieprasot kompensāciju par tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados. Klauzula aizliedza viesnīcām savās mājaslapās piedāvāt zemākas cenas nekā “Booking.com”, un Eiropas Savienības Tiesa 2024.gadā to atzina par neatbilstošu Eiropas Savienības tiesībām. Šis ir viens no piemēriem, kas spilgti ilustrē jauno realitāti Eiropas tiesiskajā telpā – kolektīvās prasības kļūst par nozīmīgu taisnīguma un patērētāju aizsardzības instrumentu, vienlaikus radot jaunus riskus starptautiskajiem uzņēmumiem.
Tiesvedības
06:00, 29. Okt. 2025
Spriedumā lietā par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas priekšnoteikumiem koģenerācijas stacijām Senāts paudis vispārējas juridiskas atziņas, kas piemērojamas arī citos gadījumos. Viena no tām – komersantam ir pienākums atmaksāt tikai tādu valsts atbalstu, kas nav saņemts pamatoti.
Tiesvedības
06:00, 23. Okt. 2025
Līdz šim ir nostabilizējies uzskats – ja darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks, tad par virsstundu darbu būs uzskatāms tikai tas darbs, kas tiek veikts virs normālā darba laika. Bet vai tas atbilst arī Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Aplūkosim divus spriedumus, kuri var likt Latvijas likumdevējam pārskatīt Darba likuma regulējuma un tiesu prakses atbilstību Eiropas Savienības tiesībām.
Tiesvedības
06:00, 20. Okt. 2025
Vai gadījumā, ja tiesa nav konstatējusi solidāru atbildību par zaudējumiem, tai ir jāvērtē katra atbildētāja pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus? Kā šādā gadījumā noteikt zaudējumu apmēru? Analizējam Senāta 2025.gada 19.jūnija spriedumu lietā SKC-44/2025, kurā dzīvokļu īpašnieku biedrība prasīja solidāru zaudējumu piedziņu no būvnieka, būvuzrauga un apdrošinātāja par nekvalitatīvu jumta izbūvi.
Tiesvedības
06:00, 16. Okt. 2025
Tiesāšanās Amerikas Savienotajās Valstīs kļuvusi par ikdienišķu parādību un bieži vien Holivudas filmu sižetu cienīgas prasības izpelnās starptautisku ievērību. Šādas lietas tiesās nonāk ne tikai amerikāņu tiesāšanās kultūras dēļ, bet arī pateicoties Amerikas Savienoto Valstu tiesu sistēmas īpatnībām. Rakstā aplūkotās civillietas var uzskatīt pat par absurdām, tomēr tās sniedz būtiskas atziņas, un uzņēmumiem, kuri plāno vai jau strādā šajā valstī, var palīdzēt izvairīties no līdzīgām situācijām.
Tiesvedības
06:00, 10. Okt. 2025
Preču zīme ir nozīmīgs instruments, kurš uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem patērētāju acīs ļauj atšķirties no citiem, veicina atpazīstamību, aizsargā reputāciju un paaugstina konkurētspēju. Tomēr ar preču zīmes reģistrāciju vien nepietiek – lai preču zīme iegūtu patiesu vērtību un uzņēmums spētu uz to saglabāt tiesības, preču zīme ir aktīvi un konsekventi jālieto, turklāt jāveido arī tās lietošanas “pierādījumu portfelis”.
Tiesvedības
06:00, 8. Okt. 2025
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Tet” piemērotais salīdzinoši nelielais sods par līguma kopsavilkuma neizsniegšanu pirms līguma noslēgšanas atklāj daudz plašāku juridisko seku risku, tādēļ šis gadījums ikvienam uzņēmumam var sniegt praktiskas atziņas, lai palīdzētu izvairīties no dārgām kļūdām.
Tiesvedības
06:00, 2. Okt. 2025
Vērtējot Eiropas Savienības sankciju pārkāpumu risku, uzņēmumiem ir jāņem vērā potenciālo sadarbības partneru lēmumu pieņemšanas mehānismi, jo sankcionētas personas kontrole var izpausties arī bloķējot lēmumu pieņemšanu. Skaidrojam, kādi ir sankciju piemērošanas kritēriji un kā to interpretāciju ietekmē Latvijas tiesas spriedums.
Tiesvedības
06:00, 1. Okt. 2025
