Efektīvs mārketings ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgai komersanta darbībai, tomēr jāuzmanās, ja mārketinga aktivitāšu ietvaros veic personas datu apstrādi, piemēram, uz e-pasta adresēm vai īsziņu formā sūta informāciju par jauniem pakalpojumiem, akcijām vai piedāvājumiem, ja komunikācija ar esošajiem vai potenciālajiem klientiem notiek sociālajos tīklos, tiek rīkoti konkursi, loterijas u.c. aktivitātes mārketinga ietvaros. Jau šo aktivitāšu plānošanas procesā ir būtiski izvērtēt, vai un kuri personas datu izmantošanas noteikumi potenciāli plānotajām marketingā aktivitātēm varētu būt saistoši - Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula), Fizisko personu datu apstrādes likums vai kāds cits.

Diskusija par nepieciešamību veicināt trauksmes celšanu Latvijā notiek jau no 2014.gada, kad izveidoja trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta darba grupu. Tomēr likumprojektu galīgajā lasījumā pieņēma tikai 2018.gada 11.oktobrī, un tas stāsies spēkā šī gada 1.maijā. Līdz ar likumprojekta pieņemšanu Latvija pievienojusies tādām valstīm kā Francija, Īrija, Nīderlande, Beļģija u.c., kurās trauksmes celšanas likumi jau ir pieņemti.

Daudzi uzņēmumi 2018.gada pirmo pusi aizvadīja nemierīgi. Iemesls tam bija darbs, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasību izpildes nodrošināšanas. Kā zināms, naudas soda apmērs par Regulas pārkāpumiem var sasniegt 20 milj. eiro vai līdz 4% no uzņēmuma kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma.

Latviešu sakāmvārds vēsta, ka runāšana ir sudrabs, bet klusēšana – zelts. Tomēr, konstatējot nelikumīgas darbības savā darbavietā, runāšana var būt ne tikai zelts, bet arī vitāli svarīga, pasargājot ne tikai 54 cilvēku dzīvības[1], bet pat simtu un tūkstošu cilvēku intereses un tiesības.

Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un drošību, tāpēc ir īpaši būtiski, lai viss ir sakārtots arī normatīvu līmenī. Uzskatu, ka pašreizējais būvniecības regulējums Latvijā nav pietiekami efektīvs un mums vajadzētu vairāk pārņemt pasaules standartus.

Vispārzināms, ka valde kā galvenais uzņēmuma operatīvās vadības realizētājs atbild par uzņēmuma darbību tās plašākajā nozīmē. Praksē ir dažādi veidi, kā realizē uzņēmuma pārvaldi, deleģē uzdevumus un veido attiecības ar uzņēmuma klientiem un sadarbības un darījumu partneriem. Vai tie ir pietiekami efektīvi, un vai esošais modelis nerada risku gan uzņēmumam, gan valdes locekļiem personīgi? Kādas ir iespējamās sekas un pieejamie risinājumi?

Lai uzņēmums varētu iesaistīties tiesiskos darījumos, nepieciešama valdes locekļa (vai atkarībā no statūtos paredzētā vairāku valdes locekļu) iesaiste, kas visbiežāk nozīmē fizisku klātbūtni. Tomēr KL noteiktas uzņēmuma valdes tiesības pilnvarot trešo personu, tostarp uzņēmuma darbinieku, veikt konkrētas darbības uzņēmuma vārdā, izdodot prokūru vai komercpilnvaru, tādējādi nodrošinot risinājumu, ja valdei nav iespējams būt klāt vai iesaistīties situācijās, kad nepieciešama uzņēmuma pārstāvība, vai nav iespējams nodrošināt uzņēmuma ikdienas darbību ilgstošas prombūtnes dēļ.

Nekustamais īpašums ir vērtīgs kapitāla aktīvs. Persona to var lietot savām vajadzībām vai arī izmantot saimnieciskajā darbībā, gūstot ienākumus. Veids, kā nekustamo īpašumu lieto tā turēšanas laikā, var ietekmēt maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmēru, ja īpašnieks nolēmis atsavināt vairs nevajadzīgo aktīvu.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) noteikti vairāki jauni pienākumi ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei Latvijā. Šo prasību izpildei nepieciešami resursi. Atsevišķos gadījumos tie ir samērā lieli, īpaši situācijās, kad, piemēram, komersanta klienti ir ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas.

Šobrīd arvien aktuālākas kļūst diskusijas par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) piemērošanu blokķēdēm, kas ir viena no informācijas tehnoloģiju pēdējo gadu aktualitātēm, solot arī turpmāku intensīvu attīstību. Kas ir blokķēdes, un kā uz tām attiecināmas Regulas prasības?

Laiku pa laikam uzņēmējiem jāpaņem rokās “kristāla bumba” un jāielūkojas nākotnē, lai saskatītu kopainu un pieņemtu gudrus lēmumus. Ir noderīgi izpētīt nodokļu sistēmas nākotnes iespējas, lai atbilstoši tām veidotu biznesa scenārijus, tādēļ piedāvājam Eiropas nodokļu horoskopu tuvākajai nākotnei.

Ja īpašnieks sava uzņēmuma vajadzībām vēlas noslēgt līgumu ar kādu personu, kura nav darbinieks, rodas jautājums, kādu līgumu būtu izdevīgāk noslēgt – uzņēmuma līgumu vai autorlīgumu. Lai uz šo jautājumu atbildētu, vispirms jāsaprot, kāds būs šī personas uzdevums.

Pieaugot Eiropas Savienības (ES) iekšējam un ārējam tirdzniecības apjomam, komersanti meklē arvien efektīvākus veidus, kā plānot preču pārvadājumus un realizāciju. Tomēr ne vienmēr preču pārdošana notiek starp divām personām (ar vienu piegādi). Nereti tirdzniecības darījumu ķēdē iesaistīti vairāki pārdevēji (starpnieki), kas organizē preču pirkšanu un tālāku pārdošanu. Tādēļ jebkādu preču realizēšana šādās darījumu ķēdēs rada virkni jautājumu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regulā vispārīgi ne aizliegts, ne atļauts izmantot blokķēžu tehnoloģiju, tāpat kā Regula ne atļauts, ne aizliegts, piemēram, izmantot sociālos tīklus, mobilās aplikācijas, videonovērošanas sistēmas.

Kopfinansējuma pakalpojumu likums (Likums) tiek izstrādāts jau ilgāku laiku, un par to dzirdētas dažādas recenzijas un komentāri, tostarp ārvalstu eksperti Likumu novērtējuši kā pozitīvu soli. Kādas ir būtiskākās gaidāmās izmaiņas?