Ir pagājis jau gads, kopš Latvijas uzņēmumiem, organizācijām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm jānodrošina savas rīcības atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām (Regula). Visticamāk, jau tuvākajā laikā uzraudzības iestādes visā Eiropas Savienība būs "uzaudzējušas muskuļus" un tos pielietos, arvien aktīvāk veicot pārbaudes.

Ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula), datu aizsardzībā piemērojamas jaunas prasības un standarti, procesa gaitā radot arī daudzus mītus. Turpināsim aplūkot izplatītākos no tiem!

Ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula), datu aizsardzībā piemērojamas jaunas prasības un standarti, procesa gaitā radot arī daudzus mītus. Aplūkosim izplatītākos no tiem!

Efektīvs mārketings ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgai komersanta darbībai, tomēr jāuzmanās, ja mārketinga aktivitāšu ietvaros veic personas datu apstrādi, piemēram, uz e-pasta adresēm vai īsziņu formā sūta informāciju par jauniem pakalpojumiem, akcijām vai piedāvājumiem, ja komunikācija ar esošajiem vai potenciālajiem klientiem notiek sociālajos tīklos, tiek rīkoti konkursi, loterijas u.c. aktivitātes mārketinga ietvaros. Jau šo aktivitāšu plānošanas procesā ir būtiski izvērtēt, vai un kuri personas datu izmantošanas noteikumi potenciāli plānotajām marketingā aktivitātēm varētu būt saistoši - Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula), Fizisko personu datu apstrādes likums vai kāds cits.

Daudzi uzņēmumi 2018.gada pirmo pusi aizvadīja nemierīgi. Iemesls tam bija darbs, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasību izpildes nodrošināšanas. Kā zināms, naudas soda apmērs par Regulas pārkāpumiem var sasniegt 20 milj. eiro vai līdz 4% no uzņēmuma kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) noteikti vairāki jauni pienākumi ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei Latvijā. Šo prasību izpildei nepieciešami resursi. Atsevišķos gadījumos tie ir samērā lieli, īpaši situācijās, kad, piemēram, komersanta klienti ir ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas.

Šobrīd arvien aktuālākas kļūst diskusijas par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) piemērošanu blokķēdēm, kas ir viena no informācijas tehnoloģiju pēdējo gadu aktualitātēm, solot arī turpmāku intensīvu attīstību. Kas ir blokķēdes, un kā uz tām attiecināmas Regulas prasības?

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regulā vispārīgi ne aizliegts, ne atļauts izmantot blokķēžu tehnoloģiju, tāpat kā Regula ne atļauts, ne aizliegts, piemēram, izmantot sociālos tīklus, mobilās aplikācijas, videonovērošanas sistēmas.

Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (Regula) noteikts, ka jebkāda informācija, kas attiecināma uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, ir personas dati. Ikviens no mums – gan fiziskā vai juridiskā persona, gan publiska iestāde vai aģentūra – savā ikdienas darbībā iegūst šādus fizisko personu datus un nosaka personas datu apstrādes tālākos nolūkus un līdzekļus, kļūstot par personas datu pārzini.

Mūsdienu komercdarbības vide nav iedomājama bez pakalpojumiem, kurus izmantojot pakalpojumu sniedzējs piekļūst komersanta darbinieku vai klientu personas datiem. Piemēram, šādi pakalpojumi ir informāciju tehnoloģiju sistēmu un grāmatvedības programmu uzturēšana, mārketinga materiālu, tostarp vizītkaršu, izgatavošana, mārketinga sūtījumu un rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, elektroniskās caurlaižu sistēmas, videonovērošana un konsultāciju pakalpojumi.

Vienlaikus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) stāšanos spēkā šī gada maijā datu apstrādātājiem jāņem vērā stingrāki ierobežojumi. Tomēr nereti rodas apjukums, jo spēkā vienlaikus ir gan Regula, gan AML direktīva. Ar ko tad atšķiras personas datu aizsardzība un personu uzraudzība?

Jau gandrīz sešus mēnešus uzņēmējiem un valsts iestādēm, veicot jebkuru darbību ar informāciju par identificējamu fizisko personu (veicot personas datu apstrādi), jāievēro jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasības. Šīs prasības jāievēro arī darba devējiem, veicot darbinieku vai potenciālo darbinieku personas datu apstrādi.

27.04.2016. Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Regula). Lai gan Regula jau stājusies spēkā, tai noteikts 2 gadu pārejas periods, līdz ar to tā tiks piemērota no 25.05.2018. Tākā šobrīd, lai sagatavotos regulas prasībām, ir palicis aptuveni 1 gads, aplūkosim pamatsoļus, ar kuriem sākt, lai sagatavotos Regulas prasībām.

Jau pavisam drīz, no 25.05.2018., visiem komersantiem, organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm būs jāievēro un jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula). Plašsaziņas līdzekļos daudz diskutēts, vai esam gatavi Regulas ieviešanai. Ir būtiski savlaikus noskaidrot, kuri Regulas punkti varētu būt lielākie "klupšanas akmeņi" mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU), kam jāpievērš lielākā uzmanība un ar ko vajadzētu sākt, lai ieviestu kārtību savā "datu plauktiņā".

25.maijā Latvijā un visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sāks piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, jaunās Regulas mērķis ir nostiprināt un modernizēt jau šobrīd piemērojamos personas datu apstrādes principus, lai palīdzētu uzņēmējiem veiksmīgāk un stratēģiski labāk pielāgoties pašreizējai biznesa videi.