Darbinieku apmācību juridiskie aspekti
2021-09-06
Alise Valdemāre, ZAB "BDO Law", juriste
Klausies
Darbinieku apmācību organizēšana veicina uzņēmuma konkurētspēju un uzlabo strādājošo prasmes veiksmīgai darbībai uzņēmuma interesēs. Vienlaikus darba devējiem šai procesā mēdz būt dažādas grūtības, kas darbinieku izglītošanas procesu neļauj īstenot pietiekami raiti, tostarp lielas izmaksas un valsts atbalsta trūkums, grūtības apmācību norisi savienot ar darba grafiku, kā arī darbinieku motivācijas trūkums.
Raksta līdzautore: Linda Lielbriede, juriste
Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana
Darba devēja lēmums rīkot darbinieku apmācības ir stratēģisks solis, attīstot uzņēmumu un pilnveidojot strādājošo spējas. Darba likuma (DL) 96. pantā noteiktas darba devēja tiesības nosūtīt darbinieku uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Tāpat izplatīta prakse ir iekšējo apmācību organizēšana, kur darbinieki papildina zināšanas, uzklausot pieredzes bagāto kolēģu stāstījumu par dažādiem darba izpildes aspektiem, piemēram, pārdošanu, saskarsmi ar klientiem, darba drošību u.tml. tematiem.
Profesionālā apmācība raksturojama kā profesionālās izglītības programmas apguve, kuras rezultātā darbinieks iegūst diplomu, kas apliecina spēju darboties kādā specialitātē. Savukārt kvalifikācijas paaugstināšana ir daudz plašāku pasākumu kopums, kura mērķis ir uzlabot un paplašināt darbinieka praktiskās iemaņas, kas sekmē tā pienākumu izpildi darba devēja labā. Profesionālā apmācība laika ziņā visbiežāk ir laikietilpīgāks un apjomīgāks process, tādēļ darba devējam atbildīgi jāizvērtē līdzekļu ieguldīšanas rentabilitāte un jāizvērtē darba izpildes organizatoriskie aspekti.
Darba likuma 78.punkta 1.daļas 1.punktā noteikts, ka ir jāatmaksā summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem vajadzējis to zināt vai ja pārmaksājums noticis tādu apstākļu dēļ, pie kuriem vainojams darbinieks. Kas tās ir par summām, kā pierādīt, ka darbinieks par to zina un ko darīt, ja darbinieks saka, ka par pārmaksu neko nav zinājis?
Darba tiesības
06:00, 25. Nov. 2024
Persona, kas iepriekš ir strādājusi Apvienotajā Karalistē, vēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā. Jānorāda, ka persona nav saņēmusi bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē un nav darba ņēmēja Latvijā. Vai personai ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, ja darba attiecības iepriekš bijušas citā valstī?
Darba tiesības
06:00, 19. Nov. 2024
Iepriekš apskatījām, kas ir piespiedu kavējums un kādos gadījumos darba devējam pēc darbinieka atjaunošanas darbā ar tiesas spriedumu tas ir jākompensē. Šoreiz apskatām, kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku.
Darba tiesības
06:00, 11. Nov. 2024
Bieži vien nākas redzēt, ka uz konkrētu amatu tiek izsludināts atkārtots konkurss. Vai tas nozīmē, ka iepriekšējā reizē netika atrasts piemērots kandidāts? Kā atlases procesā tiek vērtēti potenciālie darbinieki? Vai pastāv likuma normas, kurās noteiktas prasības par darba pieredzi?
Darba tiesības
06:00, 4. Nov. 2024
Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, 2024.gada 19.septembrī galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem, izvirzot nepamatotas prasības par svešvalodu zināšanām darba pienākumu veikšanai. Kas jāievēro darba devējiem un kas mainīsies darba tirgū? Kādās jomās svešvaloda nav obligāta, bet kādās darba devējs tomēr drīkstēs to prasīt arī turpmāk?
Darba tiesības
06:00, 28. Okt. 2024
Lai cik ļoti darba devējs gribētu tikt vaļā no kāda darbinieka, atbrīvošanai ir jābūt tiesiskam pamatam un jāievēro Darba likumā noteiktā procedūra. Ja darbinieks būs neapmierināts ar atlaišanu, viņš var izvirzīt prasību tiesā. Tiesvedība parasti nav ne ātra, ne patīkama. Ja tiesa atzīst, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas prettiesiski, tiek skatīts jautājums par atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.
Darba tiesības
06:00, 7. Okt. 2024
Dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Vai šādā gadījumā drīkst izvirzīt prasību tiesā? Kā to izdarīt?
Darba tiesības
06:00, 30. Sep. 2024
Gada sākumā plaši izskanēja, ka Latvijas valdība lēmusi pārskatīt imigrācijas regulējumu par labu tā vienkāršošanai, kā arī spert soļus, lai atvieglotu ārzemju darbinieku piesaisti un mazinātu birokrātisko slogu. Tika iecerēts grozīt un papildināt virkni normatīvo aktu. Ievērojot, ka imigrācijas jautājumi Latvijā vēsturiski bijuši stingri vai pat pārregulēti, šāda apņēmība izraisīja lielu interesi.
Darba tiesības
06:00, 16. Sep. 2024
Kā rīkoties, ja darbinieks veselības stāvokļa dēļ vairs nevar turpināt strādāt nolīgto darbu? Kā šis fakts ir jāpaziņo darba devējam? Un kā rīkoties darba devējam, ja viņam ir aizdomas, ka darbinieks veselības stāvokļa dēļ nevar veikt nolīgto darbu, tomēr pats darbinieks tā neuzskata?
Darba tiesības
06:00, 9. Sep. 2024
Darbinieks piekrīt ieturējumu veikšanai. Varētu domāt, ka lielākā darba devēja problēma atrisināta, jo nav jāvelta cilvēkresursu, laika un finanšu līdzekļi, vēršoties tiesā. Pirmais svarīgais solis ir veiksmīgi pārvarēts, taču līdz galarezultātam vēl ir vairāki nosacījumi, kas darba devējam jāievēro.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 12. Aug. 2024
Darba likuma 84. un 85.pants regulē vienošanos starp darba devēju un darbinieku par konkurences ierobežojumu darbiniekam pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Apskatām, ko nozīmē šāda vienošanās un kas tajā būtu jāiekļauj.
Darba tiesības
06:00, 29. Jūl. 2024
Nereti starp darba devēju un darbinieku rodas no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar tām saistītas domstarpības, kuru atrisināšana var būt sarežģīta un laikietilpīga. Pamatprincips paredz, ka radies strīds vispirms ir jāmēģina risināt savstarpēju pārrunu ceļā, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Kādi ir darba strīdu veidi un vai darbinieks ir tiesīgs ikvienā gadījumā piesaistīt advokātu strīda atrisināšanai?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 22. Jūl. 2024
Platformu darbinieki bieži vien darbojas kā pašnodarbinātie vai neatkarīgie līgumslēdzēji, lai gan praksē viņu darba apstākļi bieži vien līdzinās tradicionālajiem darbiniekiem, un tas nozīmē, ka šie darbinieki nesaņem līdzvērtīgas sociālās garantijas, salīdzinot ar "parastajiem" darbiniekiem. Lai risinātu šo problēmu, 2024.gada 30.maijā Eiropas Parlaments pieņēma jaunu direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā.
Darba tiesības
06:00, 15. Jūl. 2024
Darba likums nosaka aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – pirms arodbiedrības piekrišanas saņemšanas. Vai arodbiedrībai ir pienākums pamatot savus lēmumus? Un kāda ir arodbiedrības atbildība gadījumā, ja tās lēmuma dēļ darba devējam ir radušies zaudējumi?
Darba tiesības
06:00, 1. Jūl. 2024
Kā atšķiras darbinieka sociālā aizsardzība darba līguma un uzņēmuma līguma gadījumā?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 19. Jūn. 2024