Sēdošais darbs un tā radītie riski
2022-10-31
Agnija Murāne, Valsts darba inspekcija, Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte
Klausies
Veselība ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku labsajūtu un darba produktivitāti, tādēļ darba devējam ir svarīgi izveidot arī sēdoša darba veicējiem drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kura nepasliktinātu darbinieku veselību un labsajūtu, kā arī samazinātu ar darbu saistīto nelaimes gadījumu un arodslimību skaitu.
Raksta līdzautore: Olga Zubova, Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte
Ne tikai notikušos nelaimes gadījumus darbā, bet arī arodslimību gadījumus var uzskatīt par pietiekami aktuālu problēmu, jo katru gadu ir vērojama tendence, ka arodslimnieku skaits pakāpeniski pieaug. Piemēram, 2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits būtiski palielinājās, proti, gandrīz par trešdaļu jeb 29%. Šāds pieaugums galvenokārt skaidrojams ar to, ka 2021.gadā, turpinoties Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanas pasākumiem un nodarbinātajiem atrodoties dīkstāvē vai ievērojot mājsēdes režīmu u.c. noteiktos ierobežojošos pasākumus, darbinieki arvien biežāk uzmanību pievērsa arī savam veselības stāvoklim.
Proti, tā kā ļoti ilgu laiku gan bija liegta iespēja veikt fiziskās aktivitātes, piemēram, apmeklēt dažādas publiskas sporta nodarbības, gan samazinājās ambulatorās rehabilitācijas iespējas, gan cilvēkiem kopumā pasliktinājās veselības stāvoklis, izraisot dažādu hronisku slimību saasināšanos. Tas darbiniekiem daļēji veicināja vēlmi meklēt alternatīvas iespējas sava veselības stāvokļa uzlabošanai. Tā kā veselības stāvoklis neuzlabojās, darbinieki, tostarp sēdošā darba veicēji, arvien biežāk uzsāka arodslimības noformēšanas procesu. Turpinājumā apkoposim, kādi riska faktori izraisa veselības problēmas tieši sēdošā darba veicējiem un kas jāņem vērā darba vidē, lai šos riskus novērstu.
Riska grupas
Ir daudz dažādu darba vides riska faktoru, kas var ietekmēt darbinieku veselību. Sēdošā darba izraisītās veselības problēmas galvenokārt rodas, piemēram, biroja darbiniekiem, transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī ražošanas nozares darbiniekiem, kas strādā pie dažādām ražošanas vai pakošanas līnijām (iesaiņošanas, komplektēšanas, šūšanas darbs), ilgstoši sēžot un veicot monotonu darbu ar rokām.
Ar 2025.gada 1.jūniju stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. Kāda turpmāk būs arodslimību diagnostikas kārtība? Kā noteikt, vai darbiniekam ir arodslimība, un kā atšķirt arodslimību no saslimšanas, kas saistīta ar dzīvesveidu?
Darba tiesības
06:00, 2. Jūn. 2025
Uzmākšanās darba vietā, tostarp seksuāla uzmākšanās, ir viens no nopietnākajiem darba vides riskiem, kas var būtiski ietekmēt darbinieka drošību, cieņu un psiholoģisko labsajūtu. Lai gan šī tēma sabiedrībā un darba kolektīvos joprojām tiek apspriesta samērā piesardzīgi, tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā skaidri definē, kas ir uzmākšanās un kā tā atšķiras no citiem darba attiecību pārkāpumiem. Kā rīkoties, ja tiek piedzīvota uzmākšanās? Kā tiek pierādīts uzmākšanās fakts?
Darba tiesības
06:00, 27. Mai. 2025
Ētiskums darbā ir neatņemama katra darbinieka profesionālās kompetences sastāvdaļa. Arī priekšzīmīgam darbiniekam, kurš neplāno pārkāpt noteikumus, var būt savs redzējums par to, kas darbā ir uzskatāms par ētisku un kas nav. Tāpēc svarīgi, lai uzņēmumā būtu izstrādāts ētikas kodekss jeb “uzvedības Bībele”, kurā šie jautājumi būtu skaidri noteikti, kā arī norādītas sekas par ētikas prasību neievērošanu.
Darba tiesības
06:00, 26. Mai. 2025
Darbiniekiem nereti tiek uzticēta uzņēmuma manta, piemēram, portatīvais dators, telefons vai pat automašīna. Šie resursi palīdz veikt darbu, taču vienlaikus var radīt arī riskus – ko darīt, ja manta tiek sabojāta, pazūd vai tiek tīši iznīcināta? Kad par to atbild darbinieks un cik lielā mērā viņš ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem?
Darba tiesības
06:00, 19. Mai. 2025
Gan dzīvē, gan darba tiesiskajās attiecībās var rasties dažādas situācijas, tostarp tikt pieņemti pārsteidzīgi, kļūdaini vai tiesību normām neatbilstoši lēmumi. Piemēram, darba līgums tiek izbeigts bez pietiekama pamatojuma vai būtiski pārkāpjot uzteikuma procedūru. Tāpat var gadīties, ka uzteikums izteikts apstākļu vai emociju ietekmē, neapdomājot iespējamās sekas, un vainīgā puse vēlas to labot. Kā šādās situācijās rīkoties?
Darba tiesības
06:00, 14. Mai. 2025
Kādas atskaites un pārskatus par darbu drīkst lūgt darbiniekam un vai darba devēja tiesības saņemt informāciju ir neierobežotas? Vai darbinieks drīkst atteikties sniegt atskaites norādītajā laikā un kādas tam var būt sekas?
Darba tiesības
06:00, 8. Mai. 2025
Darba un privātās dzīves līdzsvars ir viens no mūsdienu aktuālajiem jautājumiem. Gan klātienes, gan attālinātajā darbā darbiniekam saistošs ir uzņēmumā noteiktais darba laiks. Vai ir izņēmumi un ko darīt darba devējam, ja darbiniekam nepieciešams pielāgots darba laiks?
Darba tiesības
06:00, 6. Mai. 2025
Ir saprotama un pamatota darba devēja prasība veikt darbu kvalitatīvi. Ja tas nenotiek, tad ne vienmēr ir iespējams turpināt darba attiecības ar darbinieku. Tomēr ko darīt tad, ja Darba likumā (DL) noteiktais atbrīvošanai pēc darba devēja iniciatīvas nav iespējams. Piemēram, darbinieks sāk darbu veikt nekvalitatīvi, jo koncentrēties traucē personīgi iemesli, psihoemocionāli faktori.
Darba tiesības
06:00, 28. Apr. 2025
Direktīva 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (ES) nosaka, ka valstīm, kurās koplīgumu segums ir mazāks par 80% ir pienākums izstrādāt rīcības plānu, lai šo slieksni sasniegtu. Latvijai līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams. Vai direktīvas ieviešana var padarīt koplīgumu par jauno normu, kā arī vai koplīgumi varētu palīdzēt darba devējiem rast balansu starp savām un darbinieku interesēm?
Darba tiesības
06:00, 23. Apr. 2025
Darbinieka atstādināšana var būt nepieciešama dažādu iemeslu dēļ, piemēram, darba disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, darba drošības noteikumu neievērošanas vai citu nopietnu pārkāpumu gadījumā. Darba devējam ir jāievēro noteiktas procedūras un jānodrošina, ka atstādināšana notiek saskaņā ar tiesību aktiem. Tas ir svarīgi, lai aizsargātu darbinieka tiesības un novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atstādināšanu, kā arī – lai izvairītos no juridiskām problēmām un strīdiem.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 31. Mar. 2025
Nekas nav nemainīgs, viss plūst un mainās! Arī darba tiesiskajās attiecībās notiek attīstība, kuras dēļ var būt nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā vai izteikt to jaunā redakcijā. Kādās situācijās grozījumi darba līgumā būtu jāveic un kā to izdarīt pareizi? Ko darīt darba devējam, ja darbinieks izmaiņas atsakās parakstīt. Šie un citi jautājumi rakstā aplūkoti detalizētāk.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 27. Mar. 2025
Mēdz būt gadījumi, kad darba devējs prasa darbiniekiem būt gataviem ierasties darbā ārpus darba laika, piemēram, svētku dienās. Vai laiks, kas pavadīts, darbiniekam esot gatavībā, būtu viņam jākompensē un, vai tas būtu jādara arī tad, ja darbinieks iepriekš par šādu iespējamību ticis informēts?
Klausies
Darba tiesības
06:00, 24. Mar. 2025
Neskatoties uz to, ka piespiedu darbs kā tāds ir aizliegts gandrīz 100 gadus, tas joprojām ir sastopams visās pasaules valstīs. Lai šo problēmu censtos mazināt, pieņemta regula, kas Eiropas Savienības (ES) tirgū aizliegs produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.
Darba tiesības
06:00, 20. Mar. 2025
Darba devēja pienākums ir darba līgumā ietvert darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Likums neprasa, lai darba līgumā būtu detalizēti aprakstīti pilnīgi visi iespējamie darbinieka pienākumi, tāpēc darba devēji mēdz iekļaut teikumu, ka “darbiniekam ir pienākums veikt arī citus darba devēja noteiktos pienākumus.” Tas gan nenozīmē, ka darbiniekam ir pienākums veikt pilnīgi visus darba devēja uzdotos darbus un izpildīt visus rīkojumus.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 18. Mar. 2025
Darbaspēka trūkuma negatīvās ietekmes mazināšanai un plašāku nodarbinātības iespēju nodrošināšanai vietējiem darba meklētājiem 2025.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.55 “Par ārzemnieku nodarbināšanu”.
Darba tiesības
06:00, 10. Mar. 2025