Kā uzņēmumā, kurā visi darbinieki strādā no mājām, noformēt dokumentus, uz kuriem nepieciešami darbinieku paraksti? Vai ārkārtējās situācijas laikā varētu būt pietiekami, ja, piemēram, darba kārtības noteikumi tiks izlasīti e-pastā un apstiprinājums par iepazīšanos saņemts vienkāršā e-pasta vēstulē?

Šobrīd, kad atļauts pulcēties lielākām grupām treniņos, semināros un citos organizētos pasākumos, populārs kļūst apliecinājums, ko vaicā dalībniekam par veselības stāvokli. Vai un kuros gadījumos klientiem, semināru un citu pasākumu dalībniekiem jādod apliecinājums par savu veselības stāvokli? Un vai šis apliecinājums ir korekts no personas datu aizsardzības skatpunkta?

Hakatonā, kurā piedalījāmies ar darba devēja piekrišanu, trīs kolēģi radījām lietotnes prototipu (datorprogrammu). Pēc hakatona kopā ar vienu no domubiedriem gribu turpināt attīstīt prototipu un dibināt uzņēmumu, tomēr trešais kolēģis nav ieinteresēts. Kā rīkoties, lai nerastos līdzautora tiesību pārkāpums?

Valdes locekļu pilnvarojuma līgumos noteikts, ka sabiedrība pārejošas darbnespējas gadījumā pilnvarniekam maksā slimības naudu saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām. Sabiedrības darba koplīgumā noteikts, ka tas ir saistošs pusēm un tā noteikumi attiecināmi uz visiem sabiedrības darbiniekiem. Vai darba koplīguma nosacījumi par slimības naudu aprēķinu attiecināmi arī uz valdi?

Valdes locekļu pilnvarojuma līgumos noteikts, ka sabiedrība pārejošas darbnespējas gadījumā pilnvarniekam maksā slimības naudu saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām. Sabiedrības darba koplīgumā noteikts, ka tas ir saistošs pusēm un tā noteikumi attiecināmi uz visiem sabiedrības darbiniekiem. Vai darba koplīguma nosacījumi par slimības naudu aprēķinu attiecināmi arī uz valdi?

Esam sabiedrība ar ierobežotu atbildību - būvniecības uzņēmums. Mūsu darba līgumos noteikts summētais darba laiks ar trīs mēnešu pārskata periodu (periods ietver oktobri, novembri, decembri). Beidzoties pārskata periodam, tiek aprēķinātas darbinieka virsstundas, faktiski nostrādātās stundas pārskata periodā salīdzinot ar normālā darba laika stundām. Par virsstundām, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 68. panta 1. daļu, maksā divkāršā apmērā. DL 68. panta 3. daļā iekļauta arī atsauce uz likuma 18. pantu par ģenerālvienošanos. No 3. novembra ģenerālvienošanās būvniecības nozarē paredz piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā. Kā pareizi veikt virsstundu uzskaiti un apmaksu, ja pārskata periodā (trīs mēneši) mainās samaksas nosacījumi par virsstundām?

Pieņemot darbā darbinieku, darba devējs nereti vēlas ievākt informāciju no bijušajiem darba devējiem. Vai saskaņā ar datu aizsardzības normām to vispār drīkst darīt? Vai darba devējs vispār drīkst stāstīt par savu darbinieku potenciālajiem viņa nākotnes darba devējiem (ir pat gadījumi, kad darbinieks izliekas un zvana darba devējam, ievāc atsauksmes, lai pēc tam sūdzētos tiesā par neslavas celšanu)?

Uzņēmumu grupas mātes uzņēmums izsniedzis aizdevumus meitas uzņēmumiem. Vai šajā gadījumā mātes uzņēmums ir uzskatāms par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu? Vai tam jābūt reģistrētam kā šī likuma subjektam un jāizveido iekšējās kontroles sistēma? Vai ir nozīme aizdevēja līdzdalības procentuālajam apmēram, piemēram, ja meitas uzņēmums 100% pieder mātes uzņēmumam un ja dalībnieks izsniedz meitas uzņēmumam aizdevumu tikai, piemēram, saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un spēj to pierādīt, vai tas arī ir uzskatāms par likuma subjektu, kam ir pienākums izveidot kontroles sistēmu?

Biedrības biedri dzīvo dažādās Latvijas vietās. Ir nepieciešams, lai visi ierastos sapulcē, tādēļ valde nolemj, ka segs biedru ceļa izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu vai personīgo automašīnu. Vai biedrības valde var, izdodot rīkojumu, apmaksāt šādus ceļa izdevumus?

Vēlos reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs un sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus. Tā kā klienti (citi saimnieciskās darbības veicēji) man sniegs fizisku personu datus (savus datus, juridisku personu darbinieku datus, patieso labuma guvēju datus), vai man nepieciešams izstrādāt personu datu aizsardzības un apstrādes noteikumus? Ja nepieciešams, tad kādiem dokumentiem man jābūt attiecībā uz personu datiem? Vai es būšu datu pārzinis vai apstrādātājs?

Vai Jānis Bērziņš kā privātpersona var iznomāt auto uzņēmumam, kurā pats ir valdes loceklis? Šādā gadījumā nomas līgumā kā abas puses parakstītos viena persona, proti, Jānis Bērziņš kā privātpersona, kas iznomā automašīnu uzņēmumam SIA ''OGA'', un Jānis Bērziņš kā SIA "OGA" valdes loceklis? Kāda ir kārtība un dokumentācija šādai darbībai?

Jaunās Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 2.4.punktā paredzēta piemaksa 5% apmērā, ja būvniecībā nodarbinātais ieguvis izglītību, kas atbilst viņa veicamajai profesijai, ko apliecina profesionālās vai augstākās izglītības iestādē izsniegts izglītības dokuments. Vai šī piemaksa obligāti jāpiemēro visiem būvniecībā nodarbinātajiem, kas ieguvuši izglītību, kura atbilst veicamajai profesijai un ko apliecina profesionālās vai augstākās izglītības iestādē izsniegts izglītības dokuments?

Darbiniekam noteikta piemaksa par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu. Piemaksa noteikta uz darbinieka prombūtnes laiku, un tās beigu datums paredzēts ar atsevišķu rīkojumu. Prombūtnē esošais darbinieks atgriežas darbā 4.novembrī. Vai rīkojums, kas izdots par piemaksas atcelšanu no 3.novembra, nozīmē, ka piemaksu aprēķinās arī par 3.novembri? Kā pareizāk rīkojumos norādīt datumus, lai nerastos pārpratumi, vai norādītais datums ir vai nav jāieskaita piemaksas aprēķinā?

Uzņēmums nodarbojas ar nekustamā īpašuma iznomāšanu. Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības pieprasīt, lai uzņēmums prasa nomniekiem informāciju par patiesajiem labuma guvējiem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, ja informācija ir pieejama "Lursoft" datu bāzē un tā nerada šaubas? Vai tomēr šī informācija no nomnieka jāpieprasa jebkurā gadījumā? Ja jā, tad saskaņā ar kuru likuma pantu?

Daļas starp sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem sadalītas šādi: dalībnieks A – 35% , dalībnieks B – 34%, dalībnieks C – 31%. Sabiedrības statūtos noteikts, ka dalībnieku lēmums par valdes locekļa ievēlēšanu, dividenžu sadali un statūtu grozījumiem ir pieņemts, ja par to nodotas 66% un vairāk no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm. Tas nozīmē, ka jebkurā balsojumā jāsaņem pozitīva atbilde no dalībnieka A, līdz ar to bez viņa piekrišanas saskaņā ar statūtiem nav iespējams atbrīvot valdes locekli. Vai šāds statūtu noteikums ir atbilstošs Komerclikuma normām, vai tomēr jāuzskata, ka dalībnieku lēmums var tikt pieņemts ar balsu vairākumu, t.i., no 51%?