Uzņēmumā ir darbinieks, kas regulāri saslimst svarīgos brīžos. Piemēram, jānoslēdz svarīgs projekts, bet darbinieks apgalvo, ka ir slims, un, protams, iesniedz nepieciešamo slimības lapu. Vai darba devējam ir tiesības pieprasīt cita ārsta atzinumu vai kādu citu apliecinājumu, ka darbinieks tiešām ir slims?
Ārstniecības likuma 53.pantā noteikts, ka personas pārejošu darbnespēju konstatē ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskā dokumentācijā. Tādējādi šīs ārstniecības personas ir tās, kas konstatē personas darbnespēju, pieņem lēmumu par darbnespējas lapas izsniegšanu un patiesi un pilnīgi aizpilda pacienta medicīnisko karti.
Kārtība, kādā apliecina personas pārejošu darbnespēju, un attiecīgo dokumentu izsniegšanas un anulēšanas kārtība paredzēta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība".
Darbnespējas lapu var anulēt:
- ārstniecības iestādes, kurā izsniegta darbnespējas lapa, vadītājs vai ārsts, vai ārsta palīgs, ja darbnespējas lapa ir izrakstīta kļūdaini;
- ārstniecības iestādes, kurā izsniegta darbnespējas lapa, vadītājs, ja saņemts Veselības inspekcijas (VI) atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu. Šādā gadījumā ārstniecības iestādes vadītājs 14 dienu laikā izdod rīkojumu par attiecīgās darbnespējas lapas anulēšanu.
Tātad, ja darba devējam rodas pamatotas aizdomas, ka darbinieks faktiski ir darbspējīgs un slimība tiek "simulēta", viņam ir tiesības vērsties ar sūdzību:
- pie personas, kas darbnespējas lapu ir izsniegusi (cerībā, ka kļūda tiks atzīta un labota);
- VI (pa pastu Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012 vai elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu "Elektronisks iesniegums Veselības inspekcijai"). VI izvērtēs, vai konkrētajā gadījumā konstatēto pārkāpumu dēļ darbnespējas lapu nepieciešams atzīt par nepamatoti izsniegtu.
Lai darbnespējas lapu atzītu par nepamatoti izsniegtu, darba devējam sūdzībā ir jānorāda uz apstākļiem, kas ļauj apšaubīt darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību.
Par nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu var liecināt šādi apstākļi:
- darbnespējas lapa izsniegta dienā, kad pēc darba devēja rīcībā esošās informācijas darbinieks nevarēja būt apmeklējis ārstniecības personu;
Piemēram, darbnespējas lapa izrakstīta 1.septembrī, bet ārsts, kas to izsniedzis,
1.septembrī nestrādā, vai darbinieks darbā bijis līdz 15:00, pēc tam paziņo,
ka bijis pie ārsta un saņēmis darbnespējas lapu, bet ārsta darba laiks ir līdz 12:00 dienā.
- nav konstatējami apstākļi, kuru dēļ darbnespējas lapa izsniegta
Piemēram, darbnespējas lapa izsniegta slima bērna kopšanai, bet darba devējs konstatē,
ka darbinieks šajā laikā faktiski piedalās bērna futbola sacensībās un nekas neliecina
par bērna slimību.
- nav ievērota MK noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" paredzētā dokumentu lietvedības kārtība.
Tāpat darba devējs var ziņot ārstam vai VI, ka darbinieks ir pārkāpis noteikto ārstēšanās režīmu. Ja ārsts vai ārsta palīgs konstatē, ka ir noticis ārstēšanās režīma pārkāpums, viņš veic atzīmi darbnespējas lapas A un darbnespējas lapas B ailē "Atzīmes par ārsta vai ārsta palīga noteiktā režīma pārkāpšanu" un norāda datumu, kad noticis pārkāpums. Šādā situācijā darbinieks zaudē tiesības, piemēram, uz slimības pabalstu.
Ja darbnespēja ir ilgstoša
Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteikts, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā 6 mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai 1 gadu 3 gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.
Tātad, ja darba nespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, uzteikt darba līgumu slimības dēļ nedrīkst.
Ja darbnespēja ir 6 mēnešus pēc kārtas (piemēram, no 06.04.2017. līdz 05.09.2017.), darba līgumu drīkst uzteikt. Tāpat var uzteikt darba līgumu (protams, ievērojot uzteikuma procedūru), ja darbnespēja ir ar pārtraukumiem. Piemēram, 3 gadu periodā darbinieks ir slimojis 12 mēnešus ar vairākiem pārtraukumiem.
Sekas
Ja pēc sūdzības atzīts, ka darba nespēja ir bijusi nepamatota, atkarībā no lietas apstākļiem tas varētu būt pamats, lai darba devējs prasītu darbiniekam atdot izmaksāto slimības naudu, disciplināri sodītu vai pat uzteiktu darba līgumu.
