Nereti ārsta apmeklējums iekrīt darba dienas laikā, tādēļ sanāk kavēt darbu vai atstāt darba vietu dienas vidū. Vai darbiniekam ir tiesības uz šādu īslaicīgu prombūtni, un kā to noformēt?

Likumā nav regulējuma, kas piešķirtu darbiniekam tiesības uz ārsta apmeklējumu darba dienas laikā. Tādējādi ārsta apmeklējumus vislabāk organizēt ārpus darba laika vai darba pārtraukumā, kad darbiniekam ir ar likumu noteiktas tiesības brīvi pēc saviem ieskatiem izlietot piešķirto pārtraukumu. Darba likuma (DL) 145.panta 2.daļā noteikts, ka pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma un tas nevar būt īsāks par 30 minūtēm. Šis ir laiks, kad darbinieks bez īpašas darba devēja informēšanas ir tiesīgs doties pie ārsta.

Ja ārsta apmeklējums tomēr neiekrīt darba devēja iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā pārtraukuma laikā, darbinieks var piemērot DL 147.panta 2.daļu, kurā darbiniekam piešķirtas tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja darbinieka tūlītēja klātbūtne nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Par ārsta vizīti ieteicams palūgt ārsta zīmi, kas izmantojama kā apliecinājums darba devējam, ka darbinieks patiesi ir bijis pie ārsta.

DL 147.pantā ir atsevišķi piešķirtas tiesības:

  • grūtniecēm atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja minētās pārbaudes nav iespējams veikt ārpuse darba laika;
  • darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadiem, uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, ka arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja minētās pārbaudes nav iespējams veikt ārpus darba laika.

Ja iestājas kāds no DL 147.pantā minētajiem īslaicīgās prombūtnes iemesliem, darbiniekam ir savlaicīgi jāpaziņo darba devējam par īslaicīgu prombūtni. DL nav noteikts īslaicīgas prombūtnes ilgums, taču darbinieks šos apstākļus nav tiesīgs izmantot ļaunprātīgi, savukārt darba devējs nav tiesīgs uzteikt darba līgumu darbinieka īslaicīgas prombūtnes dēļ.

Jānorāda, ka īslaicīga prombūtne tieši nepiešķir darbiniekam tiesības saņemt darba algu par prombūtnē pavadīto laiku, taču minēto jautājumu ieteicams atsevišķi izrunāt ar darba devēju. Ļoti iespējams, ka darba devējs panāks pretī un neieturēs no darbinieka darba algas ārsta apmeklējumā pavadīto laiku. Turklāt mūsdienās arvien populārāks kļūst elastīgais darba laiks, piešķirot darbiniekam tiesības brīvāk organizēt savu darbu. Tāpēc arvien biežāk personīgajām vajadzībām izmantoto darba laiku, tostarp ārsta apmeklējumā, darbinieks var atstrādāt citā laikā.

Ja ārsta apmeklējumam nepieciešama visa darba diena vai ievērojama tās daļa, darbinieks var lūgt ārstu izrakstīt darba nespējas lapu A (izraksta par slimības pirmajām 10 dienām). Taču darba nespējas lapa A nav pamats, lai darba devējam būtu pienākums izmaksāt darbiniekam slimības naudu par vienu kavētu dienu vai kavētām darba stundām. Pamatojoties uz darba nespējas lapu A, darba devējam ir pienākums izmaksāt ne mazāk kā 75% no vidējas izpeļņas par otro un trešo slimības dienu un ne mazāk kā 80% no darbinieka vidējās izpeļņas no ceturtās līdz desmitajai slimības dienai (likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36.panta 1.daļa).  

Jebkurā gadījumā pirms likuma pantu meklēšanas savu tiesību aizsardzībai ārsta apmeklējuma gadījumā darbiniekam ieteicams situāciju izrunāt ar savu darba devēju. Visticamāk, jautājumu varēs atrisināt ar parastu sarunu– galu galā atklāta saruna ar darba devēju var būt daudz efektīvāka par jebkuru likuma pantu.