Eiropas Savienības (ES) pilsonība nav tikai juridisks statuss – tā ir apliecinājums solidaritātei un kopīgai identitātei, kas balstīta uz dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un kopējiem mērķiem. Kaut arī dalībvalstīm ir tiesības noteikt savus pilsonības piešķiršanas kritērijus, šīs tiesības nav absolūtas un ir īstenojamas, ES tiesību sistēmu. Pēdējos gados īpašu uzmanību piesaistījušas tā dēvētās “zelta pasu” programmas, kas pilsonību piešķir apmaiņā pret ieguldījumiem. Šāda pieeja ir radījusi nopietnas diskusijas par ES pilsonības būtību un tās iespējamo komercializāciju, norāda Eiropas Savienības Tiesa (EST).
Lai gan dalībvalsts pilsonības piešķiršanas un zaudēšanas nosacījumu formulēšana ietilpst valsts kompetencē, īstenojot šo kompetenci, ir jāievēro tiesību normas. Pilsonības saikne ar dalībvalsti ir balstīta uz īpašām solidaritātes un lojalitātes attiecībām, kurām raksturīgs dalībvalsts un tās pilsoņu tiesību un pienākumu savstarpīgums. Ja dalībvalsts savu pilsonību un līdz ar to automātiski arī ES pilsonību piešķir tiešā apmaiņā pret iepriekš noteiktiem ieguldījumiem vai maksājumiem, izmantojot procedūru, kas pēc būtības ir darījums, tā acīmredzami neievēro šos principus. Šāda pilsoņa statusa “komercializācija” nav saderīga ar ES pilsonības pamatkoncepciju. Tā ir pretrunā lojālas sadarbības principam un apdraud pilsonības piešķiršanas jomā pastāvošo dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, uz kuru balstīta ES pilsonības nostiprināšana.
Pēc Maltas Pilsonības likuma grozīšanas 2020.gada jūlijā Malta pieņēma tiesisko regulējumu par kārtību, kādā notiek Maltas pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā par īpašiem nopelniem tieša ieguldījuma veidā. Pamatojoties uz šo regulējumu, ārvalstu ieguldītāji, kuri izpildījuši vairākus, galvenokārt finansiālus, nosacījumus, varēja pieteikties naturalizācijai.
Eiropas Komisija atzina, ka šis regulējums, ar kuru bija atļauta tādu personu naturalizācija apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, kurām trūkst īstenas saiknes ar Maltu, ir uzskatāms par ES pilsonību reglamentējošo normu pārkāpumu un lojālas sadarbības principa neievērošanu. Tādēļ tā cēla EST prasību pret šo dalībvalsti.
EST nospriež, ka Malta, izveidodama un īstenodama 2020.gada programmu pilsonības piešķiršanai par ieguldījumu, kas pielīdzināma dalībvalsts pilsonības piešķiršanas komercializācijai un līdz ar to ES pilsoņa statusa komercializācijai, ir pārkāpusi ES tiesību normas.
EST atgādina – katrai dalībvalstij ir rīcības brīvība formulēt nosacījumus, ar kādiem tā piešķir vai anulē pilsonību. Tomēr, īstenojot šo brīvību, tai ir jāievēro ES tiesību normas. Proti, saistībā ar dalībvalsts pilsonības piešķiršanu nedz no Līgumu teksta, nedz to sistēmas nav iespējams izsecināt, ka to autori attiecībā uz dalībvalsts pilsonības piešķiršanu būtu gribējuši paredzēt izņēmumu no pienākuma ievērot ES tiesību normas.
ES pilsonība garantē brīvu pārvietošanos kopīgajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Šī kopīgā telpa ir balstīta uz diviem būtiskiem principiem: dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un valstu lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. ES pilsonība ir apliecinājums fundamentālai solidaritātei starp dalībvalstīm, kuras pamats ir savstarpēju saistību kopums. Katrai dalībvalstij atbilstoši lojālas sadarbības principam ir jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt ES kopīgo mērķu sasniegšanu.
Tātad dalībvalsts nevar savu pilsonību – un līdz ar to arī ES pilsonību – piešķirt apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, jo šāda pilsonības iegūšana būtībā ir pielīdzināma parastam komerciālam darījumam. Šī prakse nedod iespēju nedz konstatēt, vai pastāv nepieciešamā solidaritātes un lojalitātes saikne starp dalībvalsti un tās pilsoņiem, nedz nodrošināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, un tā ir uzskatāma par lojālas sadarbības principa neievērošanu.
