Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko aprīlī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu civillietās un krimināllietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKC-5/2025 Parādnieka tiesības izvēlēties, kuras parāda daļas apmaksai ieskaitīt savu maksājumu
Ja kāds vienam kreditoram ir parādā uz vairākiem pamatiem (Civillikuma (CL) 1844.pants), parādniekam ir tiesības izvēlēties, kuras parāda pozīcijas apmaksai ieskaitīt savu maksājumu, un izvēle piekrīt kreditoram tikai tad, ja parādnieks savu gribu nav izteicis. Parādnieks gribu var izteikt, gan norādot konkrētu apmaksājamo rēķina pozīciju, gan arī konkrētu pozīciju no rēķina izslēdzot.
Izīrētājam, ja viņš prasības tiesvedības kārtībā vēlas panākt īrnieka izlikšanu īres maksas nesamaksāšanas dēļ, ir jāceļ prasība tiesā gan par īres līguma izbeigšanu, gan par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.
Dzīvojamo telpu īres likuma 24.panta 2.daļa, kas attiecas uz saistību bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmo izīrētāja pieteikumu par izīrētās dzīvojamās telpas atbrīvošanu sakarā ar īres maksas nesamaksāšanu un kas neparedz pieteikt prasījumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, nav attiecināma uz prasības tiesvedību.
Pirms Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās noslēgto līgumu saistošais spēks
Ja dzīvojamai telpai, par kuras lietošanu līdz 2021.gada 30.aprīlim ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, mainās īpašnieks, telpas ieguvējam šis līgums ir saistošs līdz 2026.gada 31.decembrim un tā noteikumi var tikt grozīti tikai ar pušu vienošanos vai ar tiesas spriedumu. Šādam līgumam piemērojami likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumi par dzīvojamās telpas īres maksu un citiem maksājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Maksa par apsaimniekošanu (pārvaldīšanu) saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri”
Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantam apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) maksa ir viena no īres maksas sastāvdaļām, ko izīrētājs nav tiesīgs ietvert īres maksā vienpersoniski. Pusēm par to jāvienojas rakstveidā, bet, ja vienoties neizdodas, ceļama prasība tiesā. Ja izdevumi par apsaimniekošanu (pārvaldīšanu) nav ietverti īres maksā uz pušu vienošanās vai tiesas sprieduma pamata, īrniekam par tiem atsevišķi nav jāmaksā.
Maksa par piebraucamā ceļa lietošanu saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri”
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3pantu mājas piebraucamā ceļa lietošana var tikt kvalificēta kā ar mājas lietošanu saistītais papildpakalpojums, ko saņem īrnieks un par ko norēķinās ar izīrētāju, taču, lai izīrētājs būtu tiesīgs par to pieprasīt maksu, tas jāparedz īres līgumā.
Nekustamā īpašuma domājamo daļu vērtības noteikšana, piespriežot kopīpašnieka domājamās daļas citiem kopīpašniekiem
Ja kopīpašums tiek izbeigts saskaņā ar CL 1075.panta 1.daļas 5.punktu un šī panta 2.daļas pirmo teikumu, tas kopīpašnieks, kura domājamās daļas tiek piespriestas citiem kopīpašniekiem, ir tiesīgs saņemt atbilstošu atlīdzinājumu naudā.
Saskaņā ar CL 1075.panta 2.daļas pirmo teikumu atsavināmo domājamo daļu vērtības noteikšana proporcionāli visa nekustamā īpašuma tirgus vērtībai var būt izmantojamā metode, tomēr ne visos gadījumos, it īpaši tad, ja tās piemērošana novestu pie acīmredzami netaisnīga rezultāta. Līdz ar to domājamo daļu vērtības noteikšanas metode ir jāizvēlas atbilstoši katras konkrētas lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.
Piemēram, nosakot vērtību publiskā izsolē iegādātām un ar atsevišķās lietošanas tiesību nesasaistītām domājamām daļām no tāda nekustamā īpašuma, kura dalītas lietošanas kārtība ir ierakstīta zemesgrāmatā, tiesai jāapsver, vai naudas summa, par kādu izsolē iegādātas domājamās daļas, neatspoguļo arī šo domājamo daļu iespējamo tirgus vērtību.
Hipotēkas, ar kuru apgrūtinātas nekustamā īpašuma domājamās daļas, pārnešana, ja ar hipotēku apgrūtinātās domājamās daļas tiek piespriestas citiem kopīpašniekiem pret atlīdzinājumu naudā
Ar kopīpašuma izbeigšanu, sadalot kopīgo nekustamo īpašumu dzīvokļu īpašumos, mainās arī tiesību objekts, kas pieder katram kopīpašniekam. Proti, domājamo daļu kā tiesību objekta vietā kopīpašnieki iegūst dzīvokļu īpašumus, kas pret sākotnējo tiesību objektu (attiecīgajām domājamām daļām) atbilstoši surogācijas principam ir uzskatāmi par aizvietotājlietu, uz kuru pēc vispārīgā principa tiek pārnestas visas tiesības, kā arī tiesību nodrošinājumi un apgrūtinājumi, kas bija nostiprināti zemesgrāmatā uz sākotnējo tiesību objektu – konkrētajām domājamām daļām (Zemesgrāmatu likuma 36.pants). Tādējādi, ja attiecīgās domājamās daļas ir apgrūtinātas ar hipotēku, tad minētā hipotēka tiek pārnesta uz attiecīgo dzīvokļa īpašumu kā šo domājamo daļu aizvietotājlietu.
Vienlaikus, lemjot par tādu hipotekāro kreditoru tiesībām, kuru labā zemesgrāmatā nostiprinātās hipotēkas apgrūtina tādas domājamās daļas, kas saskaņā ar CL 1075.panta 2.daļas pirmo teikumu pret atlīdzinājumu pāriet citu kopīpašnieku piederībā, jāņem vērā, ka likums neparedz hipotekārajam kreditoram tiesības palielināt hipotēkas priekšmeta apmēru.
Juridiskā persona, pret kuru notiek process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, ir viena no personām, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un uz šo personu, līdzvērtīgi kā uz fizisku personu, attiecas nosacījums par kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Lai atzītu, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā mērījumi veikti ar Ministru kabineta noteikumu Nr.719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 6.punktā noteikto 15–20 minūšu intervālu, jākonstatē, ka laiks pēc pirmā mērījuma pabeigšanas līdz otrā mērījuma uzsākšanai, tas ir, laiks starp abiem mērījumiem, ir vismaz 15 minūtes.
