Bez grozījumiem atstāts Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts pieteikums par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības (ZS) īpašnieku sastāvā, informē Senāts.

Pieteicēji savā starpā noslēdza uztura līgumu, kā rezultāta uztura devējs no uztura ņēmējas saņēma domājamās daļas saimniecībā. Uzņēmumu reģistrs (UR) iebilda, ka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, bet nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā norādīta likumā prasītā informācija.

Senāts atzina, ka ZS var pastāvēt kā individuāls vienas fiziskas personas uzņēmums vai kā ģimenes uzņēmums. Tāds tiesību subjekts, kāds reģistrēts konkrētajā gadījumā – vairāku fizisku personu, kuras nav viena ģimene, ZS – tiesību normās nav regulēts.

ZS nav skaidras mantas un atbildības šķirtības. Manta, kuru ZS īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā ZS sakarā tiek lietots juridiskas personas jēdziens). Būtībā ZS ir vienīgi fiziskas personas īpašuma organizēšanas forma. Tas nozīmē, ka dalība tajā neveido jebkādu konkrētu objektu jeb lietu civiltiesiskā izpratnē (piemēram, daļa, akcija, paja). To nav iespējams atsavināt kā civiltiesiskās apgrozības objektu.

Personām saimnieciskās darbības veikšanā ir jāizmanto tādas saimnieciskās darbības formas, kādas likums ir paredzējis. Arī tālākas izmaiņas saimnieciskās darbības formā ir pieļaujamas tikai atbilstoši likumā paredzētajām iespējām. Nedz UR, nedz tiesa nevar pēc analoģijas piemeklēt vai izveidot regulējumu tādam saimnieciskās darbības subjektam, kas likumā nav paredzēts. Pretējā gadījumā veidotos būtiska neskaidrība civiltiesiskajā un komerciālajā vidē un apgrozībā, bet tieši skaidrības un noteiktības dēļ pastāv saimnieciskās un komercdarbības subjektu un to darbības regulējums.