Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko septembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.

SKK-11/2024 Mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšana; Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas speciālais nolūks

Mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšana

No Kriminālprocesa likuma (KL) 124.panta 6.daļas, 125.panta 3.daļas un 126.panta 3.1daļas izriet, ka procesa virzītājam vispirms ir jāpierāda mantas noziedzīgā izcelsme atbilstoši pierādīšanas standartam “iespējamības pārsvars” un tikai tad personai, kura īsteno aizstāvību, rodas pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Turklāt procesa virzītāja pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, jābūt balstītam uz ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem atbilstoši KL likuma 128.130.panta prasībām. Prasība par pierādījumu attiecināmību un ticamību ir piemērojama arī uz personas, kura īsteno aizstāvību, apgalvojumu par mantas likumīgo izcelsmi.

Lai arī, iztiesājot lietu par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav precīzi jākonstatē tieša saikne starp predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un mantu, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir jākonstatē noziedzīgā darbība, kuras rezultātā, visticamāk, varēja iegūt mantu. Vienlaikus nav nepieciešams precīzi konstatēt visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes vai visus faktiskos apstākļus saistībā ar minēto noziedzīgo darbību.

Turklāt šādā gadījumā nav izšķirošas nozīmes tam, ka lietā noskaidrotās noziedzīgās darbības rezultātā iegūtā manta ir mazākā apjomā par personai inkriminēto legalizēto mantu, ja, piemēram, noziedzīgo darbību apjoms un sistemātiskums, personas faktiskās darbības ar mantu, kas veiktas bez ekonomiska pamatojuma, vai faktiskās darbības, veicot komplicētus pasākumus mantas legalizēšanā, un inkriminētās legalizētās mantas neatbilstība likumīgajiem ienākumiem liecina par to, ka, visticamāk, manta ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas speciālais nolūks

Lai nošķirtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, no noziedzīgi iegūtu līdzekļu patērēšanas, ir jākonstatē speciālais nolūks – slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības.

Speciālā nolūka atklāšanā nav izšķirošas nozīmes tam, cik viegli vai apgrūtinoši ir identificēt naudas darījuma plūsmu, bet ir jāvērtē visu apstākļu kopums, tajā skaitā skaidras naudas lietošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā, Finanšu izlūkošanas dienesta praksē apzinātās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, veikto naudas pārskaitījumu ekonomiskais pamatojums kopsakarā ar apsūdzētā faktiskajām darbībām – daudzkārtēju skaidras naudas ieskaitīšanu finanšu iestādes kontā tādā apmērā, kas ir zem finanšu iestādes ziņošanas sliekšņa, un tās tālāku pārvietošanu uz citiem kredītiestāžu kontiem –, kas veiktas, lai izvairītos no tā, ka finanšu iestāde identificēs aizdomīgus darījumus, attālinot naudas līdzekļus no to patiesās izcelsmes un radot noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām trešajām personām maldīgu priekšstatu par naudas līdzekļu legalitāti.

SKC-62/2024 Noilgumam piemērojamais likums; Apdrošināšanas atlīdzības piedziņas prasījuma noilguma tecējuma iesākums

Noilgumam piemērojamais likums

Ja jaunais noilguma termiņa regulējums ir stājies spēkā pirms prasījuma noilguma iesākuma, šī prasījuma noilgumam piemērojams jaunais regulējums, ja vien tas nenosaka citādi.

Apdrošināšanas atlīdzības piedziņas prasījuma noilguma tecējuma iesākums

Prasījumam par tādas apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, kuru apdrošinātājs ir atteicies izmaksāt, noilgumu atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 39.panta 1.daļas pirmajam teikumam skaita no brīža, kad apdrošinātājs atteicis izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

SKC-248/2024 Īres maksas par dzīvojamo telpu lietošanu noteikšana; Prasības noteikt kārtību, kādā notiek norēķini ar personām, kas sniedz ar dzīvojamu telpu lietošanu saistītos pakalpojumus, izspriešana

Īres maksas par dzīvojamo telpu lietošanu noteikšana

Īres maksas noteikšanā ir piemērojams Civillikumā (CL) ietvertais tiesiskais regulējums, kuram atbilstoši īres maksai ir jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu (CL 2120.pants). Ar patiesu atlīdzību ir jāsaprot naudas summa, pret kuru darījumā starp labi informētu, ieinteresētu īrnieku un labi informētu, ieinteresētu izīrētāju, kuri nav finansiāli saistīti, iespējams apmainīt dzīvojamās telpas lietošanas tiesības piešķīrumu pašreizējā tirgus apstākļos.

Prasības noteikt kārtību, kādā notiek norēķini ar personām, kas sniedz ar dzīvojamu telpu lietošanu saistītos pakalpojumus, izspriešana

Kārtībai, kādā notiek norēķini ar personām, kas sniedz ar dzīvojamu telpu lietošanu saistītos pakalpojumus, tiesas spriedumā ir jābūt noregulētai līdz tādai detalizācijas pakāpei, ka gan īrniekam, gan izīrētājam ir skaidrs, kas, kādā veidā un termiņā informē īrnieku par maksas apmēru, samaksas termiņu un tiesīgā subjekta, kuram pienākas izpildījums, konta numuru kredītiestādē. Ja atbilstoši izvēlētajai kārtībai īrnieks par pakalpojumiem norēķinās patstāvīgi, papildus ir jāparedz veids un termiņš, kādā īrnieks paziņo izīrētājam par izpildītajiem maksājumiem.

Izvērtējot izīrētāja prasījumu noteikt tādu norēķinu par saņemtajiem pakalpojumiem kārtību, saskaņā ar kuru īrniekam jānorēķinās ar pakalpojuma sniedzēju tieši, pamatotību, tiesai ir jāpārliecinās, vai īrnieku ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju saista līgumattiecības, kuru ietvaros ir noregulēti visi ar norēķiniem saistītie jautājumi.

SKC-714/2024 Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra izdotā atzinuma tiesiskā daba

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.1011 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā” 40.1.apakšpunkts nepiešķir sertificēšanas institūcijai rīcības brīvību jeb tiesības izdarīt lietderības apsvērumus attiecībā uz to, vai un kādu administratīvo aktu izdot, bet gan paredz pienākumu izdot obligāto administratīvo aktu par mērnieka sertifikāta darbības apturēšanu, ja atzinumā konstatētie pārkāpumi netiek novērsti noteiktajā termiņā. Tāpēc atzinums šajā gadījumā ir uzskatāms par starplēmumu ar būtisku ietekmi uz administratīvā procesa noslēgumā izdodamā administratīvā akta saturu. Līdz ar to atzinuma adresātam ir tiesības prasīt atzinuma tiesiskuma kontroli administratīvajā tiesā pirms galīgā administratīvā akta (par sertifikāta darbības apturēšanu) izdošanas. Savukārt, ja galīgais administratīvais akts, pamatojoties uz atzinumu, tiktu izdots, tiesā būtu veicama kontrole pār galīgo administratīvo aktu, vienlaikus pārbaudot arī atzinuma tiesiskumu.

SKC-53/2024 Prettiesiski izšķērdētās (piesavinātās) mantas vērtības piedziņa, izskatot lietu bez pierādījumu pārbaudes

Prasītāja tiesības saņemt procentus no visas ar spriedumu piedzītās summas

Procentus, kurus naudas summas piedziņas lietā tiesa nosaka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta 1.daļu par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), aprēķina ne vien no pamatparāda, bet no visas ar spriedumu piedzītās summas.

Tiesas pienākums sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus attiecināms arī uz tiesāšanās izdevumu piedziņu prasītāja, atbildētāja vai trešās personas labā jebkāda veida prasības (neatkarīgi no prasības priekšmeta) pilnīgas vai daļējas apmierināšanas vai noraidīšanas gadījumā.

Senāta departamenta senatoru kopsapulces sniegtā tiesību normu iztulkojuma nozīme

Senāta departamenta senatoru kopsapulces sniegtais likuma normas skaidrojums ir ņemams vērā, piemērojot tiesību normas. Tiesa katras konkrētās lietas ietvaros patstāvīgi pārbauda iepriekš sniegtās tiesību normas interpretācijas pareizību un nodrošina, ka konkrētajos faktiskajos apstākļos attiecīgā interpretācija ir pareiza un vērsta uz lietas taisnīgu izspriešanu. Ja tiesa, izskatot konkrētu lietu, secina, ka ir pamats atkāpties no Senāta sniegtā tiesību normas iztulkojuma, tā ir tiesīga to darīt, taču nolēmumā pienācīgi pamatojot šādu atkāpšanos.

SKA-109/2024 Iestādes pienākums lēmumu pieņemt saprātīgā termiņā tad, ja tiesību normas nenosaka šādu termiņu

MK noteikumos Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” nav noteikts pārbaudes veikšanas un lēmuma par būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu pieņemšanas termiņš. Tādējādi, veicot būvspeciālistu pārbaudi un pieņemot lēmumu par būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu, iestādei ir jāievēro labas pārvaldības princips, kas ietver arī taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā.

Ja tiesību normās nav regulēts, kāds tieši termiņš uzskatāms par saprātīgu, lai noteiktu, vai konkrētais termiņš atbilst “saprātīga termiņa” nosacījumam, katras lietas faktisko apstākļu gaismā ir analizējami šādi kritēriji: lietas sarežģītība; lietas iznākuma nozīme ieinteresētajām personām; lietas dalībnieku rīcība procesa laikā. Neviens atsevišķs faktors nav izšķirošs. Katrs no tiem ir jāpārbauda atsevišķi, un pēc tam jānovērtē to kumulatīvā iedarbība. Pat ja nav tiesību normās noteiktu termiņu, disciplinārlietas institūcijām ir pienākums rīkoties tā, lai lieta, kuras iznākumā var tikt uzlikts disciplinārsods, noritētu saprātīgā termiņā. Jautājums par to, vai disciplinārlietas norisē kopš tās uzsākšanas tika ievērota vajadzīgā rūpība, būs atkarīgs no tā, cik īss vai ilgs laiks būs pagājis starp apgalvotā disciplinārā pārkāpuma iestāšanās un lēmuma par disciplinārlietas uzsākšanu pieņemšanu.

SKA-168/2024 Pārbaudāmie apstākļi, nosakot, vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir tiesīgs saņemt saskaņojumu ceļazīmju izvietošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas autostāvvietā

Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (VSIA) “Latvijas valsts ceļi”, pārbaudot priekšnoteikumu esību saskaņojuma sniegšanai ceļazīmju izvietošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas autostāvvietā, ir jāpārbauda, vai persona, kas lūdz šo saskaņojumu, ir tiesīga attiecīgi rīkoties. Šādas tiesības var izrietēt no kopīpašnieku pilnvarojuma, kas var tikt ietverts arī pārvaldīšanas līgumā. Ja šāds pilnvarojums ir ietverts pārvaldīšanas līgumā, tad pārvaldītājam, respektējot CL 1068.pantu un doto uzdevumu, ir jārīkojas atbilstoši kopīpašnieku gribai.

Ja kāds no kopīpašniekiem iebilst ceļa zīmju izvietošanai apstākļos, kad šāds pilnvarojums tiek uzrādīts, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” būtu atbilstoši šiem iebildumiem jāpārliecinās, ka tiek respektētas kopīpašnieku tiesības. Ja noskaidrotos fakti, ka plānotā satiksmes organizācija aizskar kopīpašnieku tiesības, tas varētu būt pamats atteikumam saskaņot ceļa zīmju izvietojumu. Taču VSIA “Latvijas Valsts ceļi” nebūtu jāatsaka saskaņot ceļa zīmju izvietojumu tikai tādēļ, ka kāds kopīpašnieks bez konkrēta pamata tam iebilst, jo kopīpašnieka tiesību apjomu var ierobežot arī viņa iepriekš noslēgtie līgumi. Ja kopīpašnieka lietošanas tiesības ir tiesiski aprobežotas ar noteiktu lietošanas kārtību, tad pilnvarnieks var rīkoties uzdevuma ietvaros, ņemot vērā šo lietošanas kārtību.

SKA-545/2024 Pašvaldības pienākums un atbildība sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanā

Pašvaldībai tās autonomās funkcijas organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus izpildes ietvaros citstarp ir pienākums sadarbībā ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju savā administratīvajā teritorijā izveidot, uzturēt un pilnveidot dalītas savākšanas sistēmu vairākiem atkritumu veidiem, tostarp plastmasas saturošiem atkritumiem. Tādējādi pašvaldības pienākums organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus nebeidzas ar to, ka pašvaldība ir izvēlējusies atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, un tas, vai pašvaldībā funkcionē tiesību normām atbilstoša sadzīves atkritumu dalītas savākšanas sistēma, nav tikai un vienīgi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāju savstarpējo attiecību jautājums, – tā ir arī pašvaldības atbildība.

SKA-97/2024 Kaimiņu zemesgabala īpašnieku saskaņojuma nepieciešamība iecerētajām izmaiņām būvprojektā

Būvniecības saskaņojums attiecas nevis uz būvniecības faktu kā tādu, bet gan tieši uz konkrētiem būvniecības iecerē paredzētiem risinājumiem. Piekrišana vai nepiekrišana būvniecībai tuvāk par 4 metriem no robežas var būt saistīta gan ar tādiem apsvērumiem, kas attiecas uz īpašuma turpmākas praktiskas izmantošanas iespējām vai apgrūtinājumiem, gan ar tādiem apsvērumiem, kas attiecas uz īpašumu lietojošo vai tajā dzīvojošo personu labbūtību, tostarp, tiesībām uz privātumu. Ja saskaņojums sniegts pēc iepazīšanās ar konkrētiem būvprojektā paredzētiem risinājumiem, tad secināms, ka piekrišana būvniecībai ir saistīta un izriet tieši no šiem risinājumiem. Tādēļ būvprojekta izmaiņu gadījumā ir jāraugās, vai un kā plānotās izmaiņas var ietekmēt blakus esošā zemesgabala īpašnieku tiesības vai tiesiskās intereses salīdzinājumā ar sākotnējo ieceri, kurai sniegts saskaņojums. Ikvienas izmaiņas būvprojektā ir novērtējamas pēc būtības un kopsakarā ar citiem iecerētajiem risinājumiem.

SKA-74/2024 Advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzības un sabiedrības tiesību saņemt informāciju līdzsvarošana

Ja sabiedrībai ir pamatota interese saņemt informāciju par valstij piederošas kapitālsabiedrības darbību, tas, ka kapitālsabiedrība attiecīgās darbības ietvaros ir saņēmusi zvērināta advokāta pakalpojumus, nevar būt absolūts šķērslis informācijas izsniegšanai. No tiesībām uz taisnīgu tiesu izrietošā un citstarp ar privātās dzīves neaizskaramību saistītā pamattiesība uz advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību kapitālsabiedrībai, kuras darbība pierēķināma valstij, nepiemīt tādā pašā mērā kā parastai privātpersonai. Tas ņemams vērā, lemjot par informācijas izsniegšanu šādā gadījumā un izsverot, kam dodama priekšroka – advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzībai vai sabiedrības tiesībām saņemt tai būtisku informāciju.

SKA-281/2024 Amatpersonas pienākums uzvesties tā, lai tiktu saglabāts tās amata gods un netiktu grauta sabiedrības uzticība iestādei; Amatpersonas rīcības, kas nav saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu, atzīšana par disciplinārpārkāpumu

Amatpersonas pienākums uzvesties tā, lai tiktu saglabāts tās amata gods un netiktu grauta sabiedrības uzticība iestādei

Valsts policijas (VP) amatpersonām ir izvirzīti augsti uzvedības standarti, kas ir tieši vērsti uz privātpersonu tiesību aizsardzību, nevis to apdraudēšanu. Policijas amatpersonai ar savu rīcību jābūt paraugam sabiedrībai, ka tiesiskā kārtība (šajā gadījumā – citas personas drošība un neaizskaramība) nedrīkst tikt pārkāpta. Proti, policijas amatpersonai vienmēr jāuzvedas tā, lai saglabātu sava amata godu. Fiziski uzbrūkot privātpersonai, policijas amatpersona rīkojas pilnībā pretēji šim standartam un tam, ko sabiedrība no policijas amatpersonas sagaida. Fizisks uzbrukums kā reakcija uz privātpersonas aizrādījumu neizmest atkritumus neatļautā vietā, kopumā uzskatāma par neadekvātu rīcību no jebkuras personas, it īpaši no VP amatpersonas, puses. Tādējādi ir grauta sabiedrības uzticība VP un valstij kopumā. Tāpēc izdarītais pārkāpums pats par sevi jau ir tāds, kas nav savienojams ar dienestu VP. Līdz ar to par šādu pārkāpumu var būt samērīgi piemērot tieši vissmagāko disciplinārsodu – atvaļināšanu no dienesta.

Amatpersonas rīcības, kas nav saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu, atzīšana par disciplinārpārkāpumu

Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas nav saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu, bet kas diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei. Tādējādi ir tiesiska nozīme tam, kā policijas amatpersona rīkojas arī ārpus dienesta pienākumu izpildes.

SKA-150/2024 Būvnormatīva un pašvaldības apbūves noteikumu mijiedarbība

Lai arī Būvniecības likuma un Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķi ir savstarpēji cieši saistīti, tomēr uz šo likumu pamata izdoto normatīvo aktu – MK noteikumu Nr.693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” un Mārupes novada domes saistošo noteikumu Nr.11 “Mārupes teritorijas plānojums 2014.–2026.gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” – mērķi nesakrīt. Tādēļ abos šajos normatīvajos aktos ietvertais regulējums attiecībā uz to, kas ir uzskatāms par jumta stāvu un kā nosakāms ēkas kopējais stāvu skaits, tikai šķietami veido tiesību normu kolīziju un ir piemērojams līdztekus.

Atšķirīgs viena un tā paša jēdziena skaidrojums dažādos uz būvniecību attiecināmos normatīvajos aktos var apgrūtināt tiesību izpratni un sarežģīt būvniecības ieceres sagatavošanu un izvērtēšanu. Tādēļ pašvaldības apbūves noteikumos nebūtu ieteicams atšķirīgi regulēt jumta stāva jēdzienu, kas ir skaidrots arī būvnormatīvā.