Notariāls izpildu akts – efektīvs un ekonomiski izdevīgs veids saistību izpildes panākšanai
2017-05-31
Eva Igaune-Sēle, zvērināta notāre
Pagājuši nedaudz vairāk nekā 3 gadi, kopš stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā (CPL) un Notariāta likumā (NL), paredzot, ka tiesas spriedumu izpildei var nodot noteiktus notariālā akta formā taisītus līgumus. Tas ir efektīvs veids, kā aizstāvēt un īstenot savas tiesības bez smagiem tiesas procesiem. Pieaugot iedzīvotāju informētībai un izpratnei par šo tiesību instrumentu, palielinās arī darījumu skaits, kuros noslēgti šādi pie notāra sagatavoti līgumi.
Latvijas iedzīvotājiem, lai aizstāvētu savas tiesības, pārāk daudz jāiesaistās tiesvedības procesos. Saskaņā ar Tiesu informatīvās sistēmas statistiku 2016.gadā pirmās instances tiesās un zemesgrāmatu nodaļās kopā izskatīšanai saņemtas 63 236 lietas.
2016.gadā no visiem līdz šim pie notāriem ar šo speciālo klauzulu (nosacījumu) sagatavotajiem līgumiem 26% gadījumu lieta nodota saistību izpildei jau kā spriedums. Tas nozīmē, ka, uzticot darījuma sagatavošanu notāram, var izvairīties no vēršanās tiesā, lai aizsargātu savas tiesības un intereses gadījumā, kad tās šā darījuma ietvaros tiek pārkāptas.
Praksē tas nozīmē, ka, ja līgumā, kas ir sagatavots kā notariāls akts, uzņemtās saistības netiek pildītas, puse, kuras tiesības aizskartas, var nevērsties tiesā, bet gan doties pie zvērināta notāra notariālā izpildu akta (faktiski izpildraksta) saņemšanai. Pēc šā akta saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs uzsāk saistību piespiedu izpildi, un tiesas spriedums nav nepieciešams. Proti, ja pie notāra tiek taisīts līgumus ar speciālu klauzulu, tajos paredzēto saistību izpildīšanai nav jāvēršas tiesā.
Ja īpašumā neatļauti uzturas nepiederošas personas vai uzturas personas, kurām ir nomas līgums, bet šīs personas nepilda saistības, var vērsties tiesā/šķīrējtiesā. Tomēr tiesu praksē novēroti gadījumi, kad prasības iesniedzējs, izsakot lūgumu tiesai, ir vēlējies panākt ko vienu, taču rezultāts ir pavisam cits. Tādēļ ir būtiski pārliecināties par juridisko terminu nozīmi un pareizu to pielietojumu. Sniedzot prasības pieteikumu tiesā par telpu atbrīvošanu, svarīgi izprast juridisko terminu “atbrīvot telpas” un “izlikt no telpām” nozīmi.
Tiesvedības
06:00, 7. Feb. 2025
Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums nodrošina privātpersonu tiesības uz taisnīgu un atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisku un nemantisku kaitējumu, kas radies kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros izmeklēšanas iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Kādos tieši gadījumos iespējams pieprasīt kompensāciju par kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros radušos kaitējumu un ko šis likums saka par gadījumiem, kad zaudējumi radīti juridiskajām personām?
Tiesvedības
06:00, 5. Feb. 2025
Sagatavojot un iesniedzot prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā, nereti nākas saskarties ar situāciju, kad tiesa/šķīrējtiesa prasības pieteikumu atsakās pieņemt vai atstāj bez virzības. Ko tas nozīmē, kādos gadījumos tas notiek, un kā tālāk rīkoties prasības pieteikuma iesniedzējam?
Tiesvedības
06:00, 31. Jan. 2025
Kādos gadījumos var atgūt pārmaksātos tiesvedības/šķīrējtiesvedības izdevumus? Kas jāņem vērā, lai tiesvedības izdevumi tiktu atmaksāti?
Tiesvedības
06:00, 24. Jan. 2025
Pirms pāris gadiem, stājoties spēkā Dzīvojamo telpu īres likumam, šajā nozarē tika ieviestas daudzas būtiskas izmaiņas, kas radīja dažādas problēmas un neskaidrus jautājumus. Tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, jo kā noderīgs dzīvojamo telpu īres tiesiskā regulējuma skaidrojums var noderēt Senāta 2024.gada 10.septembra spriedums lietā SKC-248/2024.
Tiesvedības
06:00, 22. Jan. 2025
Daudzās profesijās darbs nav iedomājams bez datora un tajā uzglabātās informācijas un dokumentiem. Juristi, grāmatveži, lietveži, loģistikas speciālisti un daudzi citi savu profesionālo ikdienu pavada, strādājot datorā un nereti arī uzglabājot informāciju datora cietajā diskā. Vai ir pieļaujams, ka kriminālprocesa ietvaros šāds dators tiek izņemts, aizvests un aizturēts uz vairākiem mēnešiem, tādējādi liedzot iespēju turpināt darbu un pelnīt iztiku? Šis jautājums pavisam nesen tika izskatīts Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Tiesvedības
06:00, 20. Jan. 2025
Tiesu praksē ir ierasts, ka tiesas pieņemtu lēmumu persona var pārsūdzēt augstākajai vispārējās jurisdikcijas tiesai. Bet kā rīkoties, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs vai prokurors? Kā un kad var pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumus?
Tiesvedības
06:00, 10. Jan. 2025
Būvniecības regulējums ir diezgan sarežģīts un sadrumstalots – to veido gan Būvniecības likums, gan dažādu speciālo likumu tiesību normas. Turklāt detalizētas prasības būvniecībai nosaka arī Ministru kabinets un katra pašvaldība attiecībā uz savu administratīvo teritoriju. Ko darīt, ja šie normatīvie akti nonāk pretrunā viens otram? Vienu šādu situāciju vērtējis Senāts lietā par daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības ieceri.
Tiesvedības
06:00, 8. Jan. 2025
Konkurences padome (KP) ir iestāde, kuras nosaukums vien izraisa cieņu un bijību. Apzinoties sodus, kādus par pārkāpumiem ir tiesīga piemērot KP, ikviens uzņēmējs saprot – ar šo iestādi joki mazi. Ja jautājumus par kādu situāciju uzdevusi KP, tad atbilde jāsniedz precīza, izsmeļoša un noteiktajā termiņā. Pretējā gadījumā var nākties samaksāt sodu, kā tas ir noticis mūsu izskatāmajā lietā.
Tiesvedības
06:00, 3. Jan. 2025
Būvniecības ierosinātājam, plānojot būvniecību, jārēķinās ar tiesību aktos noteiktajām prasībām būvju novietojumam un arhitektoniskajiem risinājumiem vai arī ir jāsaskaņo atkāpes būvprojektā ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku. Tomēr nereti būvniecības ierosinātājs būvniecības gaitā vēlas mainīt paredzētās arhitektoniskās detaļas. Vai izmaiņām jāsaņem jauns kaimiņa saskaņojums?
Tiesvedības
06:00, 23. Dec. 2024
Latvijā novērojama aizvien pieaugoša tendence strīdu risināšanai izvēlēties starptautiskās šķīrējtiesas. Lai arī sākotnēji tā varētu šķist otršķirīga, strīdu izšķiršanas vietas izvēle ir svarīga biznesam, jo tiesas izvēle var būtiski ietekmēt strīda iznākumu, izmaksas, procesa ilgumu vai pat atturēt no mazāku domstarpību eskalācijas. Skaidrojam, kas jāņem vērā, izvēloties starptautisko šķīrējtiesu kā strīdu risināšanas veidu.
Tiesvedības
06:00, 20. Dec. 2024
Mediācijas koncepts ir ļoti sens, taču mūsdienu izpratnē, mediācija kā strukturēts process ir salīdzinoši jauna metode strīdu risināšanā. Mediāciju kā vienu no alternatīvo strīdu risināšanas līdzekļiem var izmantot, lai atrisinātu dažādus strīdus. Visbiežāk tā tiek izmantota ģimenes, komerctiesību un darba tiesību strīdos.Bet vai mediācija būtu efektīvs strīdus risināšanas rīks arī apdrošināšanas tiesībās? To pētīsim šajā rakstā.
Tiesvedības
06:00, 4. Dec. 2024
Ikviens, kuram nācies saskarties ar tiesvedību, apzinās, ka tiesas sprieduma saņemšana nozīmē strīda atrisinājumu par labu kādai no pusēm. Taču tas vēl negarantē, ka saistības tiks izpildītas nekavējoties. Gadījumos, kad nolēmums netiek labprātīgi pildīts, pastāv iespēja saņemt izpildu rakstu, kas ļauj nodrošināt nolēmuma izpildi piespiedu kārtā. Kā to izdarīt?
Tiesvedības
06:00, 29. Nov. 2024
Strīdi starp nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav nekas neparasts. Šoreiz izskatām kādu nozīmīgu lietu, kas kalpos par vērtīgu pienesumu Latvijas tiesu praksei. Tajā Senāts lēmis par apkures izdevumu kā nepieciešamo izdevumu kompensēšanu. Izskatām lietu!
Klausies
Tiesvedības
06:00, 27. Nov. 2024
2024.gada septembrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijas vēsturē tiesās personas par manipulācijām “Nasdaq Riga” biržā. Šī lieta pievērš uzmanību atsevišķiem normatīvā regulējuma aspektiem, kas varētu būt uzlabojami, lai mazinātu tirgus manipulāciju risku un atbalstītu Latvijas kapitāla tirgus attīstību.
Tiesvedības
06:00, 20. Nov. 2024