Laikā, kad Latvijas uzņēmēji aktīvi darbojas ārvalstīs, kā arī ārvalstu uzņēmēji īsteno darījumus šeit, aktuāls ir jautājums par atbildību. Kuras valsts tiesā jāvēršas, ja darījuma puse nav godprātīga? Kādi ir biežākie pārkāpumi, un kas noteikts likumos?

Personām, kas darbojas starptautiskajā tirgū, komercdarbības ietvaros visbiežāk rodas tieši civiltiesiski un administratīvi tiesiski problēmjautājumi, tomēr īpašos gadījumos, eksportējot produktus un pakalpojumus uz ārvalstīm, diemžēl aktuālas var kļūt arī krimināltiesības. Jānorāda, ka mūsdienu ekonomikā, kur dominē juridiskas personas, atsevišķi starptautiski noziedzīgi nodarījumi, piemēram, kukuļošana, juridiskās personas interesēs vai labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā īstenoti biežāk nekā noziedzīgi nodarījumi, ko fiziskas personas veic tikai savās interesēs.

Apzinoties esošās problēmas un kriminālatbildības būtiskās sekas, eksportējošiem uzņēmējiem jābūt vismaz virspusējai izpratnei par materiāli krimināltiesiskiem un kriminālprocesuāliem jautājumiem, lai pasargātu gan sevi, gan juridisko personu, ja ar krimināltiesībām jāsaskaras ārvalstīs. Raksta ietvaros sniegšu vispārēju ieskatu par būtiskajiem jautājumiem, kas attiecināmi uz juridisku personu veiktiem starptautiskiem noziedzīgiem nodarījumiem un aplūkošu praktiskus piemērus par līdzšinējo kriminālprocesuālo praksi, kad tiesībsargājošās iestādes starptautiskas sadarbības ietvaros lemj par juridiskai personai piemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem.