Atbilstoši likumam, ja pretendentam ir nodokļu parāds, to izslēdz no dalības publiskajā iepirkumā. Tomēr, vai pieļaujams liegt pretendenta dalību iepirkuma konkursā, ja šāds nodokļu parāds radies nepareizi iesniegtas nodokļu deklarācijas dēļ? Atbildi nesenā spriedumā meklēja Senāts.

Savulaik, vērtējot iepirkuma procedūru pretendentu izslēgšanas kritērijus, Satversmes tiesa 2011. gada 3. novembra spriedumā lietā 2011-05-01 uzsvēra, ka to noteikšanas pamatmērķis ir nodrošināt publisko iepirkumu pamatprincipu ievērošanu. Savukārt pamatprincipi iepirkuma konkursa norisē veicina vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu, izslēdzot negodīgu konkurenci starp pretendentiem.

Arī Senāta praksē, piemēram, 2020. gada 27. augusta spriedumā lietā SKA-297/2020, nepārprotami uzsvērts, ka pretendentu brīvas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana ir savstarpēji saistīti publisko iepirkumu norises pamatprincipi, kam jāgarantē vienlīdzība starp pretendentiem ne vien brīdī, kad tiek sagatavoti piedāvājumi dalībai konkursā, bet arī brīdī, kad pasūtītājs tos vērtē.

Nodokļu parāda neesamības kritērijs

Viens no priekšnoteikumiem pretendenta sekmīgai dalībai publiskajā iepirkumā ir nodokļu parāda neesamība (skat., piemēram, Senāta 2018. gada 1. jūnija spriedumu lietā SKA-490/2018). Šī apstākļa pārbaudes brīdis saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 42. panta 1. daļas 2. punktu ir piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā diena un tā diena, kad jāpieņem lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Ja pretendentu atlases posmā konstatēts, ka pieteikumu iesniegušam pretendentam ir nodokļu parāds pret valsti un šai personai PIL paredzētajā 10 dienu termiņā nav izdevies pierādīt tā neesamību, tas var būt pamats liegt turpmāku dalību konkursā. Tādējādi samērā striktā prasība par nodokļu parāda neesamību (tas summā nedrīkst pārsniegt 150 eiro slieksni) mudina pretendentus uzraudzīt, vai nodokļu maksājumu saistības ar valsti vai pašvaldību izpildītas laikus.