Mūsdienu aktīvajā ekonomiskajā apritē gan fiziskās, gan juridiskās personas nereti konstatē, ka kāda no tiesiskajā darījumā iesaistītajām pusēm noteiktajā termiņā nevarēs segt parādsaistības pret kreditoru. Viens no izdevīgākajiem risinājumiem šādā situācijā ir pušu sarunās panākta vienošanās par parāda atmaksu. Lai nonāktu līdz vienošanās sagatavošanai un tā būtu pieņemama un saprotama abām pusēm, vienlaikus regulējot visus būtiskos noteikumus, jāievēro vairākas nianses. Līdz ar to šajā rakstā plašāk aplūkoti gadījumi, kad parādnieks nespēj segt parādsaistības, kam jau iestājies izpildes termiņš, tādēļ puses vēlas noslēgt vienošanos par šādu parādsaistību atmaksas kārtību. Kas jāņem vērā, un kādi noteikumi jānoregulē?

Vienošanās par parāda atmaksu kā pušu kompromiss

Jāņem vērā, ka vienošanās par parāda atmaksu ir abu pušu savstarpēji panākts kompromiss par vēlamo parāda atmaksas termiņu, apmēriem u.c. noteikumiem. No kreditora puses, visticamāk, interese par šādas vienošanās noslēgšanu varētu būt relatīvi mazāka, jo pastāv vairāki tiesiski veidi, kā atgūt parādu, piemēram, ceļot prasību tiesā vai sniedzot komersanta maksātnespējas pieteikumu. Negatīvā puse varētu būt relatīvi ilgais iespējamās tiesvedības laiks, kā arī maksātnespējas procesa pieteikuma gadījumā pienākums maksāt ne tikai tiesāšanās izdevumus, bet arī maksātnespējas procesa depozītu divu minimālo mēnešalgu apmērā.