E-pasti, uz kuriem jāatbild obligāti
2022-03-18
Dr.oec., Ieva Kalve, Rīgas Stradiņa universitātes docente, organizāciju vadības un dokumentu pārvaldības speciāliste
Klausies
Laikā, kad liela daļa "dzīves" paiet e-pastos, būtiski zināt, uz kurām elektroniskajām vēstulēm jāatbild obligāti, bet kuras varam izlikties, ka nemaz neesam saņēmuši, ja vien to pieļauj mūsu sirdsapziņa. Aplūkojam būtiskākos kritērijus, izņemot patērētāju tiesību aspektus!
Kas atsūtīts?
Vispirms jāizvērtē, kas tieši atsūtīts e-pastā. Elektronisko jeb e-vēstuli var izmantot kā tehnisko nesēju (aploksni), ar kuras palīdzību saņēmējam nosūta dokumentus. Ar e-vēstuli nosūtītie dokumenti var būt ar juridisku spēku (parakstīti ar drošu elektronisko jeb e-parakstu) un visām no tā izrietošajām potenciālajām sekām vai bez juridiska spēka (bez drošā e-paraksta) – šādā gadījumā tie pilda tikai informatīvu funkciju un nekādas saistības nerada.
Tāpat e-vēstuli var izmantot arī kā vienīgo informācijas nesēju, t.i., bez pievienotiem dokumentiem, kad visa nosūtāmā informācija ir tieši un tikai e-vēstules tekstā. Šādā gadījumā pašlaik tā pilda tikai informatīvu funkciju, proti, tai nav juridiska spēka un vispārējos gadījumos sekas par tās ignorēšanu nevar rasties. Šādā veidā var nosūtīt/paziņot dažāda veida ikdienišķu informāciju (piemēram, par sanāksmes sākuma laiku), taču šāds ziņojums (e-vēstule) pats par sevi nerada nekādus pienākumus saņēmējam.
Cerības pirkuma līgumu var dēvēt par tiltu starp iespējamo un esošo. Tas ļauj noteiktu lietu iegādāties pat tad, ja tā šobrīd vēl nemaz nepastāv. Līgums kalpo kā līdzeklis, kas palīdz nodrošināt līdzsvaru starp risku un vēlmi iegādāties, veidojot juridiski saistošu saikni starp nākotnes cerībām un pašreizējām iespējām.
Lietvedība
06:00, 9. Apr. 2025
Slēdzot darījumus, katra puse vēlas, lai to rezultāts apmierinātu abas puses. Lai gan vairākkārt atgādināts un brīdināts par nepieciešamību rūpīgi un atbildīgi veikt darījumu dokumentu sagatavošanu un analīzi pirms līguma noslēgšanas, tomēr praksē joprojām ir gadījumi, ka līguma slēdzēji nepievērš pietiekamu uzmanību līguma saturam.
Lietvedība
06:00, 8. Apr. 2025
Lietišķajā ikdienā uz palikšanu ir ienākuši datori un internets, līdzi nesot elektroniskos dokumentus un parakstus, kā arī virkne dažādu programmu un, protams, mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas. Ko un kā darīt lietvedim, kas ir būtiskākais, kas jāzina par mūsdienīgu darbu ar dokumentiem un informāciju?
Lietvedība
06:00, 7. Apr. 2025
Darījumu attiecības mēdz būt dažādas, tāpat arī vienošanās un līgumi, kas tiek slēgti starp pusēm. Gadījumos, kad saskaramies ar kādu neierastu darījuma veidu, rodas jautājums – kādu dokumentu būtu labāk izmantot šajā situācijā? Viens no piemēriem – patapinājuma līguma slēgšana, kas var noderēt arī reizēs, kad vajag izpalīdzēt draugam vai kaimiņam.
Lietvedība
06:00, 2. Apr. 2025
Kur ir kopīpašnieki, tur nereti rodas virkne domstarpību – īpaši attiecībā uz kopīpašuma apsaimniekošanu, uzturēšanu un saistītajiem remontdarbiem. Lai no tām izvairītos arī dzīvokļu īpašumos, skaidra lēmumu pieņemšanas kārtība un pienācīgi noformēts protokols ir nepieciešamība ikvienās dzīvokļu īpašnieku kopību savstarpējās attiecībās.
Lietvedība
09:00, 27. Mar. 2025
Galvojums ir efektīvs tiesību pastiprināšanas līdzeklis, ar kuru kreditors var aizsargāties pret parādnieka iespējamām grūtībām īstenot saistību izpildi. Kādos gadījumos šāds līgums tiek prasīts, ko tajā rakstīt, kādi riski var būt to slēdzot un, kādu drošību sniedz galvojuma līgums – šie jautājumi apskatīti publikācijā.
Lietvedība
06:00, 19. Mar. 2025
Slēdzot darījumus, ir ierasts, ka puses līgumā vienojas arī par darījuma summas apmaksas veidu, proti, kādā veidā un apjomā tiks izpildītas uzņemtās saistības. Parasti apmaksa tiek noteikta divos veidos – kā priekšapmaksa pirms darījuma izpildes vai kā pēcapmaksa pēc darījuma izpildes. Taču mēdz būt arī situācijas, kurās darījumu partneri izvēlas citus norēķinu veidus, piemēram, dalītie maksājumi.
Lietvedība
06:00, 11. Mar. 2025
Cits vēlas iegādāties darbojošos uzņēmumu, cits – lietotus bērnu ratiņus. Pirkuma līguma priekšmeti praksē var būt ļoti atšķirīgi. Tāpēc, lai laicīgi sagatavotos dažādiem pirkuma līgumiem, skaidrojam – kas jāņem vērā, slēdzot pirkuma līgumu par preci, pakalpojumu, dārglietām vai nekustamo īpašumu?
Lietvedība
06:00, 19. Feb. 2025
Deleģēšanas līgums ir būtisks juridisks instruments valsts pārvaldes uzdevumu efektīvai izpildei, nododot noteiktus publiskas personas vai tās iestādes kompetencē esošus uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai. Apskatām deleģēšanas līguma juridiskos un praktiskos aspektus, sniedzot ieskatu tā būtībā, nosacījumos un piemērošanas gadījumos.
Klausies
Lietvedība
06:00, 13. Jan. 2025
Zīmoga nospiedums dokumentos nav jaunums, tomēr pēdējos gados ir aktualizējies jautājums par zīmogu elektroniskā formā jeb e-zīmogu. Tas ir instruments, kas ļauj piešķirt dokumentiem autentiskumu un drošību digitālajā vidē. Apskatām, kas un kādos gadījumos var lietot e-zīmogu, un kāds ir tā juridiskais spēks.
Lietvedība
06:00, 13. Dec. 2024
Lai parūpētos par tiesībām nākotnē slēgt galveno līgumu vai pārliecinātos, ka otra puse to noslēgs, iespējams vienoties par priekšlīguma sagatavošanu un parakstīšanu. Kuros gadījumos ieteicams slēgt priekšlīgumu un kuros – līgumu? Vai šajos līgumos jāiekļauj atšķirīga informācija? Vai tie noformējami atšķirīgi?
Lietvedība
06:00, 22. Nov. 2024
Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu?
Lietvedība
06:00, 30. Okt. 2024
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk tie apvienoti vienā normatīvajā regulējumā. Rakstu sērijas noslēdzošajā daļā lasiet par izmaiņām dokumentu aprakstīšanas un iznīcināšanas kārtībā.
Lietvedība
06:46, 11. Okt. 2024
Nodibinot līgumiskas saistības, darījuma partneris mēdz iekļaut līgumā punktu, kas nodrošina darījuma attiecību izpildi, proti, personas galvojumu par saistību izpildi. Mēdz gadīties, ka līgumos tiek iekļauts tāds termins kā “solidāra atbildība”, kas, līdzīgi kā galvojums, nosaka pienākumu personai uzņemties atbildību, ja pielīgtās saistības netiek pildītas. Ko nozīmē solidārā atbildība un kā tā atšķiras no galvojuma?
Lietvedība
06:00, 27. Sep. 2024
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk vienā normatīvajā regulējumā ir apvienotas, precizētas un skaidrotas normas par publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās. Turpinot rakstu sēriju, šajā publikācijā izskatām, kas mainījies dokumentu sagatavošanas glabāšanai un nodošanai arhīvā kārtībā.
Lietvedība
06:00, 25. Sep. 2024