Šajā pārmaiņu laikā darba devējam būtisks un aktuāls ir jautājums, kā aizsargāt komercnoslēpumu un ko darīt, ja darbinieks to kādam izpaudis.

Pienākums definēt komercnoslēpumu

Lai darba devējs varētu noteikt komercnoslēpuma aizsardzību, viņam vispirms jāpaveic mājasdarbs un rakstveidā jādefinē, kas atzīstams par darba devēja komercnoslēpumu. Parasti darba devējs darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai citā iekšējā dokumentā definē, kas atzīstams par konkrētās sabiedrības komercnoslēpumu.

Tomēr nav pietiekami tikai definēt, kas ir komercnoslēpums, jo tā turētājam jāveic konkrētai situācijai atbilstoši un saprātīgi pasākumi, lai saglabātu komercnoslēpuma slepenību. Būtībā darba devējam jāievieš noteikta sistēma, kas paredzēta komercnoslēpuma saglabāšanai, proti, jāparedz noteiktas instrukcijas, kurās regulēts, kā darbiniekam jārīkojas ar komercnoslēpumu saturošām ziņām un kādi pasākumi jāveic, lai to saglabātu. Risinājumi var būt dažādi, sākot no vienkāršiem (piemēram, komercnoslēpumu saturošus dokumentus glabā slēgtā vietā, darba pienākumu izpildē nevar izmantot personīgo datoru, dokumenti nedrīkst būt pieejami ģimenes locekļiem utt.), līdz dažādiem sarežģītiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem.