Praksē visbiežāk darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, taču iespējamas arī situācijas, kad darbinieks nepieciešams noteiktam laika periodam, tādēļ jāslēdz atbilstošs līgums. Pareiza līguma un tā darbības termiņa izvēle nereti darba devējiem rada problēmas.

Darba likumā (DL) paredzēts, ka darba tiesiskās attiecības starp darba devēju un darbinieku var nodibināt divos veidos – slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku (DL 44.pants) vai uz nenoteiktu laiku (DL 43.pants).

Darba tiesisko attiecību nodibināšana uz nenoteiktu laiku uzskatāma par vispārpieņemto darba tiesisko attiecību formu, savukārt slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku pieļaujams tikai DL 44.pantā paredzētajos gadījumos. Līdz ar to, lai nodibinātu darba tiesiskās attiecības uz noteiktu laiku, jāizpildās DL iekļautajiem kritērijiem.

Neatkarīgi no nolīgtā darba līguma termiņa darba devējs ir tiesīgs noteikt darbiniekam pārbaudes laiku atbilstoši DL 46.pantam. Pārbaudes laiku var piemērot gan darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības nodibina uz nenoteiktu laiku, gan darbiniekiem, ar kuriem darba līgumu slēdz uz noteiktu laiku.