Piemaksa vai atpūta par virsstundu darbu?

Darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Kādi nosacījumi jāievēro, aizstājot samaksu ar brīvdienām?

Virsstundu darbs

Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Ja darbiniekam ir nolīgts maiņu darba laiks, tad laiks, kuru darbinieks nostrādājis pēc maiņas beigām, uzskatāms par virsstundu darbu.

Darba likums (DL) pieļauj kādā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku, kas ir astoņas stundas, pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu, ja citā darba dienā darba laiks ir īsāks par normālo dienas darbu laiku. Proti, ja paredzams, ka darbiniekam, piemēram, otrdien, nepieciešams veikt darbu tikai septiņas stundas, tad attiecīgi konkrētajā nedēļā trešdien iespējams veikt darbu deviņas stundas, un tas nebūs uzskatāms par virsstundu darbu, jo šajā gadījumā tiek ņemts vērā nedēļas darba laika ilgums – 40 stundas.

Savukārt summētā darba laika gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Līdz ar to virsstundu darba konstatēšana un aprēķināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam. Piemēram, ja summētā darba laika pārskata periods ir trīs mēneši, virsstundu darba konstatēšana un atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties trīs mēnešu periodam.

Ja pārskata perioda vienā mēnesī darbinieks ir nostrādājis vairāk stundas, nekā paredzēts atbilstoši kalendārajam mēnesim, tad pārstrādātās stundas iespējams izlīdzināt, nākamajā mēnesī darbiniekam nostrādājot mazāk stundas nekā attiecīgā kalendāra mēneša normālā darba laika stundas.

Līdz ar to, ja paredzams, ka darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, lai darba laiks nepārsniegtu normālo darba laiku, puses var vienoties par summēto darba laiku.

Virsstundu darba organizēšanas kārtība

DL 136.panta 2.daļā noteikts, ka virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Šāda vienošanās jānoslēdz katru reizi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par virsstundu darba veikšanu. Darbinieku nodarbināt virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas atļauts tikai DL noteiktos izņēmuma gadījumos.

Lai nodrošinātu darbiniekam pienācīgu atpūtu, DL 136.panta 5.daļā ir noteikti ierobežojumi virsstundu darbam, proti, virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Attiecīgi aprēķinā iekļauj visas nostrādātās virsstundas konkrētajā pārskatā periodā un izdala ar nedēļu skaitu šajā periodā.

Tādējādi, lai nepārsniegtu atļauto virsstundu darba stundu robežu, ja kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk nekā astoņas stundas virs nedēļas normālā darba laika, tad citā nedēļā darbinieks var tikt nodarbināts mazāk nekā astoņas stundas virs normālā darba laika, lai iekļautos likumā noteiktajā robežā. Gadījumā, ja darbiniekam ir nolīgts normālais darba laiks, virsstundu darba pārskata periods ir mēnesis. Savukārt summētā darba laika ietvaros tiek ņemts vērā konkrētais nolīgtais pārskata periods, taču ne vairāk kā četri mēneši.

Piemaksāt vai aizstāt ar atpūtu?

Darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, pienākas piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Vienlaikus ar iepriekšminēto rakstveida vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību.

Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.

Jāpiebilst, ka šāda vienošanās ir divpusējs darījums, kurā nepieciešams abu pušu – darbinieka un darba devēja – saskanīgs gribas izteikums, proti, piekrišana. Ja jebkādu iemeslu dēļ, piemēram, darba rakstura dēļ, apmaksātu atpūtas laiku DL noteiktajā periodā nav iespējams piešķirt vai kāda no pusēm neatkarīgi no iemesliem nepiekrīt piemaksas aizstāšanai ar apmaksātu atpūtu citā laikā, tad darba devējam ir pienākums par virsstundu darbu izmaksāt darbiniekam pienākošos piemaksu.

Noslēgtā vienošanās ir saistoša abām pusēm, un ne darba devējam, ne darbiniekam nav tiesību vienpusēji atkāpties no tās. Ja pēc vienošanās par piemaksas aizstāšanu ar atpūtu citā laikā kāda no pusēm ir izteikusi gribu virsstundas aizstāt ar piemaksu, puses var šādu vienošanos izbeigt, tikai abpusēji vienojoties. Ja mainās apstākļi un, piemēram, noteiktajā periodā atpūtas laiku nav iespējams izmantot, puses var rakstveidā vienoties arī par apmaksātā atpūtas laika pievienošanu ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros. Darbinieks nav tiesīgs strādāt virsstundas pēc savas iniciatīvas. Ja konkrētā diena ir noteikta par atpūtas dienu, taču darbinieks bez rakstveida vienošanās veicis virsstundu darbu, darbiniekam ir jāuzņemas risks, ka strīda gadījumā viņam nāksies pierādīt, ka ir bijusi vienošanās ar darba devēju par virsstundu veikšanu un ka virsstundas ir veiktas noteiktā apjomā.

Proti, lai atzītu, ka darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu par virsstundu darbu, būs nepieciešams pierādīt, ka viņš šo darbu ir veicis darba devēja uzdevumā un darba devējs to pieņēmis.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai darbiniekam neveidotos virsstundas, iesakāms izvērtēt darba raksturu un vienoties par atbilstošu darba laika organizāciju. Ja tomēr nepieciešams vienoties par virsstundu darbu, lai nepārsniegtu DL noteikto pieļaujamo virsstundu darba apjomu, tad iesakāms izvērtēt paredzamos darbus un plānot darba laiku atbilstoši pārskata periodam.

Ja puses vienojušās par summēto darba laiku, tad nepieciešams vienoties arī par darba raksturam piemēroto pārskata periodu, jo no tā būs atkarīgs, kādā periodā tiks aprēķināts, vai darbiniekam veidojas virsstundu darbs un vai tiek ievērots DL noteiktais virsstundu skaita ierobežojums.