Katrā uzņēmumā papildus darba līgumam tiek izstrādāti arī dažādi iekšējās darba kārtības noteikumi. Tie darbiniekiem ir tikpat saistoši, kā darba līgums, un, tos pārkāpjot, iestājas sekas atbilstoši Darba likumam (DL) – sākot no rājiena, līdz pat, smagākos gadījumos, atbrīvošanai no darba. Vai ir kādas obligātas prasības, kas jāiekļauj šādos noteikumos? Ko var uzskatīt par iekšējās kārtības noteikumiem – kādu vienu dokumentu vai arī var skatīties plašāk?

Tiesiskais statuss

DL 1.pantā, kopā ar Satversmi kā darba attiecības regulējošu dokumentu, pieminēti arī darba kārtības noteikumi, uzsverot to būtisko lomu tieši katra uzņēmuma līmenī. Savukārt, DL 28.panta 2.daļa nosaka, ka pakļaušanās darba devēja noteiktai darba kārtībai ir viena no darba attiecību tipiskākajām pazīmēm, kas nereti ir izšķiroša, vērtējot tiesisko attiecību būtību, t. i., vai neatkarīgi no līguma nosaukuma, piemēram, uzņēmuma līgums, starp pusēm tomēr pastāv tieši darba attiecības.

Saskaņā ar DL 54.pantu darba kārtību uzņēmumā nosaka darba kārtības noteikumos līdztekus darba koplīgumam, darba līgumam un darba devēja rīkojumiem. Taču Senāta Civillietu departamenta 2021.gada 28.oktobra spriedumā lietā SKC-884-2021 norādīts, ka ar darba kārtību ir saistāmi arī amatu apraksti, dienesta instrukcijas, dažādi nolikumi un citi vadības izdoti dokumenti. Tā, piemēram, Senāts 2023.gada 6.jūlija spriedumā lietā SKC-138/2023 norādīja, ka par darba devēja darba kārtību reglamentējošu aktu uzskatāmi arī darba devēja pieņemts ētikas kodekss, kas saistoši nosaka uzvedības normas.