Uzņēmumā, pamatojoties uz darba līgumu, pieņemta darbā grāmatvede. Uzņēmumam ar grāmatvedi noslēgts patapinājuma līgums par datoru un printeri. Vai grāmatvede var patapināt arī grāmatvedības datorprogrammu, lai uzņēmumā varētu veikt grāmatvedības uzskaiti?

Kā pareizi jārēķina līgumsods, ievērojot Civillikuma (CL) normas? Slēdzot līgumu, tajā paredzēts sods 0,5% apmērā par katru kavēto dienu. Kā un no kādām summām piemēro likumā noteiktos 10%? Konkrētajā gadījumā noslēgts nomas līgums par tehnikas izpirkumu, katru mēnesi sagatavojot rēķinu. Vai 10% jāpiemēro no kavētās pamatsummas vai līzinga atlikuma? Kā uzņēmumam jārīkojas, lai novērstu risku tikt iesūdzētam tiesā, jo nepareizi aprēķināti procenti vai neatbilstoši piemērots likums? Piemēram, kā rēķināt līgumsodu, ja līzinga atlikums gada sākumā ir 20 tūkst. eiro, kavētā pamatsumma ir 4000 eiro un nokavētas 60 dienas?

Man ir neskaidrības par līgumu numuriem. Līgums tiek slēgts vismaz starp divām pusēm, tāpēc bieži rodas situācija, ka līgumam ir viens numurs, ko uzliek, piemēram, pakalpojuma sniedzējs, bet mēs kā pakalpojuma saņēmējs savā uzņēmumā uzliekam citu – savu reģistrācijas numuru. Kā pareizāk numurēt līgumus? Kurai pusei būtu jāliek līguma numurs?

Vai Latvijā ir paredzēti nosacījumi, kāds drīkst vai nedrīkst būt personas paraksts? Ierasts, ka paraksts sastāv no iniciāļiem vai uzvārda. Vai teorētiski paraksts var būt arī zvaigznīte vai puķīte? Vai un cik bieži persona drīkst mainīt savu parakstu? Vai paraksta maiņa ir jāsaskaņo? Kā rīkoties, ja parakstu izdomā mainīt, piemēram, valdes priekšsēdētājs?

Kā zināt, ka līgumu paraksta uzņēmuma norīkota paraksttiesīga persona? Piemēram, valdes loceklim var arī nebūt tiesību slēgt visus līgumus, bet slēgt līgumus tikai par savas atbildības jomām. Kādas ir sekas, ja līgumu parakstījis kāds, kam nav paraksttiesību?

Vai starp saistītām juridiskām personām drīkst slēgt patapinājuma līgumu par ēkas (veikala telpas) lietošanu? Vienam uzņēmējam pieder divi uzņēmumi. Vienam uzņēmumam pieder ēka, un šīs ēkas daļu uzņēmums vēlas patapināt otram uzņēmumam.

Vairāk nekā pirms 10 gadiem persona A izsniegusi pilnvarojumu personai B, paredzot personai B rīkoties A vārdā ar tai piederošu nekustamo īpašumu. Pilnvara apliecināta pie notāra un derīga līdz atsaukumam. Pirms gada ar bāriņtiesas lēmumu personai A veselības stāvokļa dēļ iecelts pagaidu aizgādnis C, kam noteikts pienākums rīkoties un pārvaldīt visu personai A piederošo nekustamo īpašumu. Nav informācijas, ka sākotnējās pilnvaras darbība būtu izbeigta. Persona B turpina rīkoties ar personai A piederošo nekustamo īpašumu, bet apzinās, ka personai A iecelts aizgādnis C. Vai pilnvara pēc bāriņtiesas lēmuma ir spēkā? Vai pagaidu aizgādnim jāpievienojas pilnvarai, proti, jāizsaka tai piekrišana?

SIA vēlās iegādāties nekustamo īpašumu no fiziskās personas, sagatavojot pirkuma līgumu par noteiktu summu. Līgumu apstiprina notārs. Informāciju iesniedz arī zemesgrāmatā. SIA samaksā valsts nodevu no pirkuma summas. Laikā starp informācijas iesniegšanu zemesgrāmatā un īpašumtiesību reģistrāciju abas puses vienojas samazināt pirkuma summu. Vai šāda vienošanās ir likumīga? Kas jādara, lai pirkuma līguma summu mainītu arī zemesgrāmatā, kur tas ir reģistrēts par iepriekš nolīgto summu? Vai ir iespējams atgūt samaksāto nodevas starpību? Pārdevējs no SIA saņem summu, par kuru vienojās vēlāk.

Kādi ir nosacījumi, lai darbinieks un darba devējs varētu noslēgt auto patapinājuma līgumu? Vai darbiniekam obligāti ir jābūt auto īpašniekam vai turētājam? Kā rīkoties, ja automašīna ir iegādāta līzingā? Vai patapināt var tikai darbinieks vai jebkura fiziskā persona?

Tirdzniecības uzņēmumam klients pasūta preci, bet, kad prece jau ir pasūtīta no ražotāja un gandrīz jau piegādāta, viņš izlemj, ka tomēr to neņems. Vai ir kādas juridiskas saistības, kas tomēr liek iegādāties pasūtītās lietas? Vai rakstisks pasūtījums neko nenozīmē un to var vienkārši atcelt?

Vai koplīgumu drīkst noslēgt, piemēram, 30.06.2018 un noteikt, ka tas stājas spēkā no 01.01.2018.? Vai vispār arī citos līgumos var noteikt, ka tie stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu?

Eksportējot preci, tā nonākusi pie pasūtītāja bojāta un neatbilst viņa prasībām. Klients izsaka pretenziju, pieprasot atmaksāt transportēšanas izdevumus un arī citus radušos zaudējumus. Kam šādā situācijā ir jāsedz radušies zaudējumi? Kā pierādīt, ka vainojami pārvadātāji vai noliktavas darbinieki?

Kā apsaimniekotājs drīkst rīkoties ar apsaimniekojamās mājas naudas līdzekļiem gadījumos, kad tas piedzen parādus no dzīvokļu īpašniekiem? Vai dzīvokļa īpašnieki drīkst vērsties tiesā pret apsaimniekotāju par tā bezdarbību, pieļaujot šādu parādu izveidošanos?

Publikācijā "Kad slēgt autora līgumu?" (iTiesības, 05.03.2018.) minēts, ka autora līgums ir uzņēmuma līguma veids. Taču, kad ir noslēgts uzņēmuma līgums, ir jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, jāmaksā sociālais nodoklis par darba ņēmēju, bet, kad noslēgts autora līgums, to nevajag. Līdz ar to, vai ir korekti nosaukt autora līgumu par uzņēmuma līguma veidu?

Kādus pienākumus mājas pārvaldnieks drīkst noteikt iedzīvotāju pilnvarotajam pārstāvim, t.s. mājas vecākajam? Vai no normatīvo aktu prasībām izriet tiesības no tiem atteikties?