SIA "A" pamatkapitāls bija 1000 EUR. Jūnija sākumā SIA "A" aizņēmās naudu 9000 EUR apmērā no SIA "B" un nolēma par šo summu palielināt pamatkapitālu līdz 10 000 EUR. Pēc naudas saņemšanas bankas kontā SIA "A" valdes loceklis - dalībnieks (vienīgais) iesniedza UR pieteikumu kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem, tajā skaitā dokumentu, kas apliecina naudas iemaksu bankas kontā, kur kā maksātājs norādīts SIA "B". UR 17.07.2017. palielināja SIA "A" pamatkapitālu līdz 10 000 EUR, saglabājot valdes locekli par vienīgo dalībnieku. Šobrīd gandrīz visa aizdevuma summa ir atmaksāta. Vai SIA "A" drīkstēja palielināt pamatkapitālu par šo aizņemto naudu? Vai šādā gadījumā SIA "B" nebija jāiekļauj dalībniekos?

Pa pastu saņēmu administratīvā pārkāpuma protokolu, tomēr esmu pārsteigts, ka tā beigās ir paziņojums: "Administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums ir derīgs bez soda piemērojošās personas paraksta." Vai tiešām lēmumus drīkst neparakstīt? Ja uzņēmēji raksta kādas vēstules valsts iestādēm, viņiem parasti ir jāizmanto drošs elektroniskais paraksts, kas maksā naudu. Kādos gadījumos informācija drīkst būt bez paraksta? Kad parakstam jābūt obligāti? Vai es drīkstu nereaģēt uz šādu vēstuli, ja tā nav pareizi noformēta?

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 16.1panta 8.daļu par ienākuma gūšanas dienu no dividendēm uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. Kas ir šī diena - dalībnieku sapulces protokola diena vai dividenžu izmaksas diena? Uz šķietami vienkāršu jautājumu saņēmām dažādas ekspertu atbildes.

Vai darbiniekus darba laikā drīkst filmēt nevis drošības, bet darba kontroles nolūkos? Vai birojā drīkst izvietot noklausīšanās ierīces, lai pārliecinātos, ka darba laiks tiek pavadīts, veicot tiešos darba pienākumus? Vai darbinieki par to ir jāinformē?

Kā rīkoties, saņemot vēstuli, ka mūsu uzņēmuma debitoram ir uzsākts tiesiskās aizsardzības process (TAP) un mēs esam iekļauti kā nenodrošinātie kreditori? Ko tas nozīmē mūsu uzņēmumam?

Mūsu uzņēmums vēlas nodot ārpakalpojuma sniedzējam uzņēmuma datubāzes glabāšanu un uzturēšanu. Datubāzēs atrodas arī mūsu klientu un darbinieku personas dati. Kas mums jāievēro, nododot šos datus ārpakalpojuma sniedzējam? Un kurš ir atbildīgs par personas datu drošību – mēs vai mūsu sadarbības partneris? Kā nodrošināties, ka dati tiks izmantoti tikai nepieciešamajam mērķim?

Viena privātpersona no otras pērk uzņēmumu, taču abas puses vienlaicīgi nevar ierasties pie notāra, arī elektroniskā paraksta nav. Kā labāk risināt situāciju? Vai iespējams, ka pārdevējs izsniedz pircējam notariāli apstiprinātu pilnvaru darījuma kārtošanai? Kādam jābūt šādas pilnvaras tekstam?

Vai ārvalstu uzņēmums (Slovākijas rezidents), kas piegādā elektromehānisko iekārtu (aptuveni 75 000 EUR vērtībā) drīkst veikt iekārtas uzstādīšanas būvuzraudzību un / vai uzstādīšanu celtniecības objektā? Iekārtas uzstādīšanas ilgums ir 20 dienas. Citas iekārtas tuvāko 6 mēnešu laikā nav plānots uzstādīt. Vai šādā gadījumā nepieciešams reģistrēt ārvalstu uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā?

Vai pastāv kādi ierobežojumi vārda "Latvija" izmantošanai uzņēmuma nosaukumā, sauklī vai zīmolā? Kas jāievēro, ja vēlamies izmantot šo vārdu? Ko nedrīkst darīt, lietojot šo un citus līdzīgus vārdus? Kas ir "riskantie" vārdi?

Esmu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes locekle (nav darba līguma). SIA ar mani ir noslēgts darba līgums par darba aizsardzības vecākās speciālistes darba pienākumu veikšanu. Vai uzņēmumam piederošo automašīnu šādā gadījumā es varu izmantot bez ierobežojumiem (automašīnā ir globālās pozicionēšanas sistēma)?

2 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) nodibina pilnsabiedrību, jo tāda ir prasība, uzvarot publiskajā iepirkumā. Vai abām SIA ir obligāti jāveic mantisks ieguldījums pilnsabiedrībā (nauda, pamatlīdzekļi u.tml.)? Kā jānoformē pilnsabiedrības sākuma bilance?

Jau kādu laiku ir atļauta ārkārtas dividenžu izmaksa, tādēļ arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku vēlas izmantot šo iespēju. Kad un kā pareizi aprēķināt ārkārtas (starpposmu) dividendes un kā veikt to izmaksu?

Vai uzņēmumam ir obligāti jāpublisko savs preču vai pakalpojumu cenrādis? Vai sadarbības partnerim ir tiesības uzzināt cenas par precēm, pakalpojumiem, kā arī kas tiek ietverts preces / pakalpojuma cenā? Vai ir juridiski korekti norādīt "cena pēc vienošanās"?

Pircējam tika pārdots mobilais telefons, kuram pēc darbošanās 1 mēnesi atklājas rūpnīcas brāķis. Telefonu veikals telefonu it kā salabo un atdod pircējam, bet jau nākamajā dienā tas atkal nedarbojas. Veikals atsakās mainīt preci, bet piedāvā jau 2.reizi 2 nedēļu laikā sūtīt telefonu uz rūpnīcu un veikt tam ekspertīzi. Vai veikalam ir pienākums mainīt / labot preci vai atdot naudu? Vai nosacījumi atšķiras, ja preci iegādājusies fiziska persona vai juridiska persona?

Ja uzņēmumā ir 1 īpašnieks un ja statūtu kapitālā nekas nemainās, vai dalībnieks drīkst Uzņēmumu reģistrā (UR) neveikt pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro? Un vai šī pārreģistrācija nākotnē UR būs jāveic jebkurā gadījumā (reizē ar citām izmaiņām, ko kādreiz varētu rasties nepieciešamība iesniegt)?