Atšķirībā no izgudrojuma, kas tiek aizsargāts ar reģistrētu patentu, komercnoslēpums tiek aizsargāts ar likumu bez reģistrācijas. Turklāt komercnoslēpums tiek aizsargāts neierobežotu laika periodu, kamēr patenta spēkā esamības termiņš ir ierobežots. Tāpat arī aizsardzība patentam ir ierobežota ģeogrāfiskās robežās, kamēr komercnoslēpums, būdams neizpausts, saglabā tā īpašniekam priekšrocības neierobežotā teritorijā. Tas dažkārt ir iemesls informāciju paturēt noslēpumā, nevis censties aizsargāt ar patenta palīdzību.

Igaunija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas uzņēmēju eksporta partneriem, tāpēc jautājums par šīs valsts nodokļu sistēmu allaž ir aktuāls, jo īpaši eksporta uzsācējiem. Skaidrosim pamatinformāciju par Igaunijas tiešajiem nodokļiem, to pamatlikmēm un piemērošanu, kas būtiska ikvienam uzņēmējam komercdarbības veikšanai Igaunijā – gan rezidentam, gan ārvalsts nodokļa maksātājam (Igaunijas nerezidentam).

Latvijā autori savas tiesības labi apzinās. Tomēr šo tiesību izmantošana ne vienmēr dod taustāmu labumu. Problēma varētu būt klasiskā – Latvijas mazais tirgus, kas daudziem autoriem padara ienākumus no autoratlīdzības par blakus ienākumu. No tā arī izriet citas problēmas – nepietiekoši līdzekļi savu tiesību aizsardzībai. Turklāt arī iespējamais labums no tiesvedības nesedz tiesāšanās izdevumus.

Kādi pamatnoteikumi ir jāzina, lai uzsāktu komercdarbību vai paplašinātu savu noieta tirgu Igaunijā? Skaidrojam!

Ja uzņēmumu vada vairāk nekā 1 cilvēks, likumsakarīgi, ka ir jādomā gan par atbildības jomu sadali, gan darba organizāciju. Kā to labāk izdarīt praksē?

Valstis visā pasaulē katru gadu zaudē būtisku daļu nodokļu ieņēmumu tādēļ, ka finanses un kapitāls aizplūst uz ofšoriem. Tas izskaidro arī pasaules lielvalstu uzsākto cīņu pret ofšoriem, ja tie tiek izmantoti vienīgi labvēlīgāka nodokļu regulējuma dēļ.

Lai arī no malas varētu šķist, ka uzsākt biznesu internetā vai padarīt internetu par nozīmīgu komercdarbības daļu ir viegli, tas ir maldīgs priekšstats. Lai uzņēmums noturētos interneta vidē ar savu komercdarbību un ietilptu tajos 10%, kas, spriežot no dažādiem avotiem, ir tā aptuvenā proporcija, kam izdodas ne tikai izdzīvot, bet arī būt sekmīgiem, ir ieteicams apsvērt dažādus organizatoriskos un juridiskos jautājumus un riskus.

Mikrouzņēmuma dibināšana nereti tiek izmantota kā iespēja ekonomēt uz nodokļu rēķina, vienlaikus legāli veicot uzņēmējdarbību. Bet vai tiešām tas ir tik vienkārši? Kādi ir lielākie ieguvumi no mikrouzņēmuma, bet kad tomēr loģiskāk ir dibināt klasisku uzņēmumu?

Parasti fiziskā persona savai lietošanai paredzētu nekustamo īpašumu iegādājas tieši, reģistrējot sevi kā īpašnieku. Šādā situācijā nav nepieciešams īpaši apsvērt nodokļu aspektus. Citādi ir, ja persona vēlas iegādāties īpašumu Latvijā, lai to aktīvi izmantotu saimnieciskajā darbībā vai arī turētu kā pasīvu ieguldījumu līdz tālākpārdošanai.

Tradicionāli Baltijā pazīstami 2 galvenie veidi, kā ieguldīt komercdarbībā, proti, dalībniekiem vai akcionāriem veicot ieguldījumu pamatkapitālā vai arī aizdodot komercsabiedrībai naudu uz aizdevuma vai kredīta līguma pamata. Tomēr arī šos 2 ieguldījumu veidus var modificēt, nodrošinot riska un ieguldījumu ienesīguma profilu, kas varētu būt potenciāli interesantāks kā ieguldītājiem, tā arī pašam uzņēmumam.