Gan Konkurences padomes (KP) lēmumos, gan arī tiesu praksē plaši skaidroti gan vispārīgie aizliegtas vienošanās, gan ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanas ierobežojumi. Tomēr atšķirīga ir situācija konkurences neitralitātes nodrošināšanas pienākuma piemērošanā. Kas ir konkurences neitralitāte, uz ko attiecināms tās nodrošināšanas pienākums? Skaidrojam!

Viens no brīvas un godīgas konkurences pastāvēšanas priekšnoteikumiem ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi gan starp visiem tiem tirgus dalībniekiem, kas savstarpēji jau konkurē noteiktos tirgos, gan arī tādās attiecībās, kurās pastāv potenciālas konkurences iespējamība. Vienlīdzīgu tirgus apstākļu nodrošināšanas tiešās sekas ietekmē vismaz divus būtiskus mainīgos rādītājus – pakalpojumu un preču piedāvājuma paplašināšanos un to cenu konkurētspējas uzlabošanos jeb cenas samazinājumu.

Konkurences likuma (KL) 14.pantā noteiktais konkurences neitralitātes nodrošināšanas pienākums paredz ierobežojumus tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskām personām ir izšķirīga ietekme. Pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci Latvijas konkurences tiesībās ieviests 2020. gada 1. janvārī (esošajā redakcijā) un šo divu gadu periodā aktīvi piemērots dažādos kontekstos.