Darba devējs iesniedz pierādījumus, ka darbinieks, kurš ir arodbiedrības biedrs, neuzvedas atbilstoši, bet konkrētā arodbiedrība tomēr nepiekrīt darba uzteikumam. Arodbiedrība nesniedz nekādus paskaidrojumus par savu viedokli. Kā rīkoties darba devējam? Vai vienīgā iespēja ir vērsties tiesā?

Darbinieks nosūtīts komandējumā uz Jordāniju no šī gada 11. janvāra līdz 24. janvārim. Viņam noteikts normālais darba laiks. Lidojums no Rīgas līdz Jordānijai ilgst 24 stundas. Jordānijā darba nedēļa sākas svētdienā un ilgst līdz ceturtdienai (ieskaitot). Brīvdienas ir piektdiena un sestdiena. Vai darbiniekam šādā gadījumā pienākas viena vai divas apmaksātas atpūtas dienas (par 11. janvāri, kas ir lidojuma diena, un 12. janvāri, kas ir darba diena Jordānijā)? Darbinieks labprātīgi piekritis saņemt pārstrādāto laiku kā atpūtas dienas.

Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji nodibinājuši biedrību un veic apsaimniekošanu tikai savai mājai. Biedrības kopsapulcē nolemts, ka par apsaimniekošanu iekasēs 0,45 eiro par kvadrātmetru, neizdalot atsevišķu summu dzīvojamās mājas nākotnes remontiem. Šo apsaimniekošanas maksu izmanto gan pārvaldnieka, grāmatveža un sētnieka algošanai, gan kārtējiem remontiem, gan citiem daudzdzīvokļu mājas uzturēšanas izdevumiem. Gada beigās neiztērētos apsaimniekošanas ieņēmumus novirza biedrības rezerves fondā un kārtējā biedru kopsapulcē lemj par to izlietojumu vai tālāku uzkrāšanu. Rezerves fondā uzkrātos ieņēmumus izmanto tikai biedrības interesēs. Rodas vairāki jautājumi par uzkrājumiem dzīvojamās mājas nākotnes remontiem.

Biedrība, kas atbalsta bērnu un jauniešu sportu, vēlas apmaksāt jaunā hokejista lidmašīnas biļeti lidojumam uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņš pilnveidos savas hokeja prasmes. Vai biedrība drīkst segt šādas izmaksas? Kādi dokumenti jāsagatavo, lai to pareizi atspoguļotu biedrības grāmatvedībā?

Darbinieks ar klientiem strādā astoņas stundas. Kolēģu, kuri viņu varētu aizstāt pusdienu pārtraukuma laikā, uz vietas nav. Vai darba devējs šādā gadījumā var noteikt, ka darbinieks pusdienas drīkst ēst uz vietas – brīžos, kad nav klientu?

Vai drīkst izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kam noteikts summētais darba laiks (amats – pārdevējs) un kam paredzēta atalgojuma sistēma ar minimālajiem pārdošanas apjomiem, ja viņš šos apjomus neizpilda?

Darbinieks no komandējuma atgriežas plkst. 3.00 no rīta pirmdienā. Vai šādā gadījumā komandējuma nauda jāmaksā arī par pirmdienu? Vai ir noteikts obligātais atpūtas laiks, kas darbiniekam jāpiešķir pēc atgriešanās no komandējuma, vai arī viņš pirmdienā jau plkst. 9.00 var ierasties darbā? Ja tomēr ir noteikts atpūtas laiks un darbā darbinieks drīkst ierasties tikai vēlāk, kā konkrētās dienas darba laiku norādīt uzskaitē?

Darbinieks daļu kalendārā gada nostrādāja vienā darbavietā, savukārt otru daļu – citā darbavietā. Ja viņš pieprasīs papildatvaļinājumu par bērnu abās darbavietās, tad gada laikā darbiniekam veidosies divas papildatvaļinājuma dienas (viņam ir viens bērns). Vai šāda situācija ir pieļaujama? Kas regulē izmantojamo papildatvaļinājuma dienu skaitu gada laikā?

Daļa lietā iesniedzamo materiālu nav latviešu valodā (paskaidrojumi ir krievu valodā). Vai iesniedzējam tie jātulko latviski? Kas notiek, ja vēlāk izrādās, ka iesniegtais tulkojums nav pareizs? Kurš uzņemas atbildību, ja tulkojumā ir kļūdas?

Esmu reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kas sniedz lietvedības pakalpojumus. Dažreiz tikšanās ar klientiem notiek kafejnīcā. Ja samaksāju rēķinu arī par savu klientu, vai šos izdevumus drīkst pieskaitīt saimnieciskās darbības izdevumiem? Ja jā, tad kādā apmērā?

Darba līgumos, paredzot darbinieku pienākumus, nereti rakstīts: "Un citi darba devēja noteiktie pienākumi". Vai ir kāds ierobežojums, kuri ir "citi pienākumi" un ko drīkst darbiniekam noteikt kā "citus pienākumus", bet kas jau ir "papildu darbs", par ko jānosaka arī papildu samaksa?

Esam sabiedrība ar ierobežotu atbildību - būvniecības uzņēmums. Mūsu darba līgumos noteikts summētais darba laiks ar trīs mēnešu pārskata periodu (periods ietver oktobri, novembri, decembri). Beidzoties pārskata periodam, tiek aprēķinātas darbinieka virsstundas, faktiski nostrādātās stundas pārskata periodā salīdzinot ar normālā darba laika stundām. Par virsstundām, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 68. panta 1. daļu, maksā divkāršā apmērā. DL 68. panta 3. daļā iekļauta arī atsauce uz likuma 18. pantu par ģenerālvienošanos. No 3. novembra ģenerālvienošanās būvniecības nozarē paredz piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā. Kā pareizi veikt virsstundu uzskaiti un apmaksu, ja pārskata periodā (trīs mēneši) mainās samaksas nosacījumi par virsstundām?

Kā novērtēt darba vietu, ja darbinieks strādā attālināti? Vai viņam jāielaiž darba devējs savā dzīvoklī, lai novērtētu risku attālinātā darba gadījumā? Kā rīkoties, ja darbinieks darba devēju savā mājoklī neielaiž?

Pieņemot darbā darbinieku, darba devējs nereti vēlas ievākt informāciju no bijušajiem darba devējiem. Vai saskaņā ar datu aizsardzības normām to vispār drīkst darīt? Vai darba devējs vispār drīkst stāstīt par savu darbinieku potenciālajiem viņa nākotnes darba devējiem (ir pat gadījumi, kad darbinieks izliekas un zvana darba devējam, ievāc atsauksmes, lai pēc tam sūdzētos tiesā par neslavas celšanu)?

Zināms, ka darbiniekam "uz rokas" pēc ieturējuma jāsaglabā 50% no minimālās algas, ja ieturējuma pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa, vai 100% no minimālās algas, ja ieturējuma pamats ir izpildraksts (zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums). Kā pareizi veikt ieturējumu, ja darbinieks pieņemts darbā mēneša vidū? Piemēram, darbinieks pieņemts darbā 2019. gada 25. novembrī. Ir jāveic ieturējumi no darba algas, pamatojoties uz izpildrakstu. Kāda summa šādā gadījumā darbiniekam jāsaņem "uz rokas" - pilna minimālā alga (430 eiro) vai summa proporcionāli nostrādātajam laikam?