Ar Senāta 20.jūnija lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā, kurā Krievijas pilsonis lūdza termiņuzturēšanās atļaujas izdošanu. Pieteicējs pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo ar to viņa pieteikums tika noraidīts. Atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību Senāts uzsvēra likumdevēja mērķi ierobežot Krievijas pilsoņu uzturēšanos Latvijā, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un apdraudējumu, ko Krievijas pilsoņu atrašanās Latvijā varētu radīt valsts drošībai.
Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam savulaik Krievijas pilsonim termiņuzturēšanas atļauja bija izsniegta sakarā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Pēc tam, kad pieteicējs vērās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu jaunas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. To mērķis bija valsts drošības interesēs pēc 2022.gada 24.septembra vairs neizsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem ar iepriekšminēto pamatojumu. Tādējādi apgabaltiesa atzina, ka jaunas termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana pieteicējam ir atteikta pamatoti.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts nepiekrita pieteicējam, ka tiesību norma ir piemērota ar atpakaļvērstu spēku. Publiskajās tiesībās tiesību normām parasti ir tūlītējs spēks. Tas nozīmē, ka jaunā tiesību norma ir piemērojama arī tajos gadījumos, kad administratīvais process iestādē uzsākts pirms šīs tiesību normas spēkā stāšanās un pabeigts pēc tam, ja vien likumdevējs pārejas noteikumos nav paredzējis citādi.
Senātam neradās šaubas par piemērojamās tiesību normas atbilstību Satversmei. Pieteicējs atsaucās uz nepieciešamību paredzēt tiesību normas piemērošanai saudzējošu pārejas periodu, norādot, ka tad personām būtu iespēja rast citu tiesisku pamatu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Tomēr jāuzsver, ka likumdevēja mērķis ir bijis ierobežot Krievijas pilsoņu uzturēšanos Latvijā, ņemot vērā šo personu pilsonības valsts uzsākto karu pret Ukrainu un apdraudējumu, ko Krievijas pilsoņu atrašanās Latvijā varētu radīt valsts drošībai. Tādēļ pat tad, ja likumdevējs būtu paredzējis pārejas periodu, tā mērķis katrā ziņā nevarētu būt nodrošināt to, ka Krievijas pilsoņi rod citu alternatīvu pamatu iegūt tiesības uzturēties Latvijā.
Turpmāka uzturēšanās atļauju neizsniegšana personai, kurai Latvijā pieder nekustamais īpašums, kopsakarā ar noteikumiem, kas paredz vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem, būtiski ierobežo personu tiesības uz īpašumu. Tomēr šim ierobežojumam ir leģitīms pamats. Nav arī saskatāms, ka, ņemot vērā potenciālos draudus valsts drošībai agresorvalsts pilsoņiem turpmāk uzturoties Latvijā, tas būtu nesamērīgs.
