Darbinieks paņem slimības lapu, bet tās laikā veic citus darbus. Kā darba devējam pierādīt, ka darbinieks ir strādājis citur? Vai to var uzskatīt par neattaisnotu prombūtni, lai par šo periodu neuzkrātos atvaļinājuma nauda un nebūtu jāmaksā arī slimības nauda?

Šādās situācijās ir būtiski atbildēt uz diviem savstarpēji saistītiem jautājumiem. Pirmkārt, vai darba devējs ir spējīgs pierādīt, ka darbinieks darbnespējas laikā ir strādājis citur vai guvis ienākumus. Otrkārt, kādam mērķim šādi pierādījumi tiek vākti, un kā darba devējs tos var izmantot turpmākajā rīcībā.

Kā pierādīt?

Lai arī atbilde nav viennozīmīga, tomēr kopumā jāatzīst, ka darba devējam ir tiesības un arī iespējas savākt pierādījumus, kas apliecina darbinieka rīcību. Šādi pierādījumi var būt tieši (piemēram, publiski pieejama informācija par veiktu saimniecisku darbību, – sociālie tīkli, reklāmas u.c.) vai arī netieši (piemēram, saimnieciskās darbības reģistrācija). Tātad der dažādu veidu pierādījumi – gan rakstveida dokumenti, gan elektroniski dati, gan arī netieši pierādījumi, kas kopumā ļauj secināt, ka darbinieks nav ievērojis darbnespējas režīmu un/vai ir guvis ienākumus. Tomēr jāuzsver, ka ar aizdomām vien nepietiek – darba devējam nepieciešami objektīvi un pārbaudāmi fakti.

Ja darba devējam pastāv aizdomas par darbinieka neoficiālu nodarbinātību citā darbavietā, darba devējs var informēt par to Valsts darba inspekciju (VDI). VDI pārbaudes laikā var konstatēt darbinieka atrašanos citā darbavietā. Pat ja netiek pierādīts neoficiāls darbs, pats fakts, ka darbinieks strādā citur, var liecināt par ārstēšanās režīma pārkāpumu.

Par ārstēšanās režīma pārkāpumu darba devējs var vērsties Veselības inspekcijā (VI), kas kontrolē darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību un var vērtēt, vai darbinieks ievēro ārsta noteikto režīmu. Ja VI konstatē pārkāpumu, darbnespējas lapu var atzīt par nepamatotu vai anulēt.