Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko februārī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu civillietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKC-13/2026 Prekluzīvā termiņa sabiedrības prasības celšanai pret valdes locekli piemērošana (ar senatoru Intara Bistera, Dzintras Baltas, Erlena Kalniņa un Kristīnes Zīles atsevišķajām domām)
Komerclikuma (KL) 172.panta 1.daļā noteiktajā sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumā par sabiedrības prasības celšanu pret valdes locekli jānorāda faktiskie apstākļi, kas liecina par iespējamo zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai valdes locekļa prettiesiskas rīcības dēļ, – tādā apjomā, lai sabiedrības prasības cēlējs prasības pieteikumā varētu norādīt prasības priekšmetu, pieteikto prasījumu, tostarp konkrētu prasības summu (zaudējumu atlīdzības pozīcijas), un apstākļus, kuri pamato prasījumu, jeb prasības pamatu (Civilprocesa likuma (CPL) 128.panta 2.daļas 3., 4., 5. un 7.punkts), kā arī, lai tiesisko attiecību otram dalībniekam – valdes loceklim – būtu zināmi pamati, uz kuriem prasība var tikt celta, un tas varētu pienācīgi aizstāvēties.
KL 172.panta 6.daļas pirmajā teikumā noteiktais prekluzīvais termiņš sabiedrības prasības celšanai neatgriezeniski izbeidz tiesību celt sabiedrības prasību attiecīgajam subjektam (sabiedrības dalībnieku vairākumam vai dalībnieku mazākumam), pamatojoties uz konkrēto dalībnieku sapulces lēmumu vai konkrētā dalībnieku mazākuma pieprasījumu un par tajā norādīto priekšmetu un pamatu.
Darba devēja un darbinieka vienošanās par konkurences ierobežojumu mērķis
Darba devēja un darbinieka vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojuma) mērķis ir nevis darba devēja aizsardzība pret konkurenci kā tādu, bet gan aizsardzība pret tādu iespējamo konkurenci, kuras pamatā ir darbinieka rīcībā esošā darba devēja aizsargājamā informācija.
Konkurences aizliegums ir spēkā esošs un saistošs tiktāl, ciktāl tas kalpo darba devēja leģitīmās komerciālās intereses aizsardzībai, proti, nepieciešamībai novērst risku, ka darbinieks izpaudīs vai izmantos komercnoslēpumu vai citu ar likumu vai līgumu tiesiski aizsargātu informāciju, kura ir nozīmīga darba devēja darbībai, kā rezultātā darba devēja konkurents iegūs tādas priekšrocības, kuru bez šīs informācijas viņam nebūtu.
Darbinieka konkurences ierobežojuma pārkāpums
Lai konstatētu vienošanās par konkurences ierobežojumu pārkāpumu, ir jānodibina ne tikai tas, ka darbinieks pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ir veicis kādas funkcijas tajā pašā darbības jomā, kurā viņš tika nodarbināts darba tiesisko attiecību laikā, bet jākonstatē arī tas, ka darbinieks jaunajā amatā vai citā profesionālās darbības statusā varēja izmantot viņa rīcībā esošo darba devēja aizsargājamo informāciju, kuras aizsardzībai konkurences ierobežojums noteikts. Tas, kādu darba devēja aizsargājamo informāciju darbinieks varēja izmantot darba devēja konkurenta labā, katrā situācijā jāvērtē individuāli atbilstoši nodarbinātības jomai.
Pārkāpuma atzīšanai ir jākonstatē ticama iespējamība, ka darbinieks jaunajā amatā vai citā profesionālās darbības statusā varēja izmantot viņa rīcībā esošo darba devēja aizsargājamo informāciju, kuras aizsardzībai konkurences ierobežojums noteikts, bet nav jānodibina, ka tā ir faktiski izmantota.
Darbības joma, uz kuru attiecas darbinieka konkurences ierobežojums
Darba likuma (DL) 84.pantā ietvertais jēdziens “darbības joma” ir plašāks jēdziens nekā “amats”. Līdz ar to darbības joma, kurā darbinieks tika nodarbināts darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, jānoskaidro, vērtējot ne tikai amatus, kurus darbinieks ieņēmis pie iepriekšējā darba devēja un pie tā konkurenta, bet gan to, vai jaunajā amatā vai citā profesionālās darbības statusā neatkarīgi no šī amata vai statusa nosaukuma bijušais darbinieks veic identiskas vai līdzīgas funkcijas jeb pienākumus, turklāt tādus, kuros viņš var izmantot viņa rīcībā esošo darba devēja aizsargājamo informāciju. Vērtējami ne tikai amata aprakstā iekļautie darba pienākumi, bet arī citi, kurus darbinieks faktiski pildījis, ja prasītājs uz tādiem norādījis. Turklāt nav jāsakrīt visiem darba pienākumiem.
SKC-101/2026 Zināmā mantinieka gadījumā rakstveida uzaicinājumu (izteikt gribu mantot) neaizstāj sludinājums laikrakstā
Uzaicinājuma sludinājums domāts nezināmiem mantiniekiem. Zināmos mantiniekus uzrāda pieteikumā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un neatkarīgi no sludinājuma paziņo par izsludināšanu un sludinājuma saturu zināmiem mantiniekiem.
Prasība par dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšanu parādu dēļ
Dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšana un tajā dzīvojošo izlikšana, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta 3.daļu, ir pieļaujama dzīvokļa īpašnieka pienākumu pietiekami nopietna pārkāpuma gadījumā, proti, gadījumos, kad pārējo dzīvokļu īpašnieku leģitīmo interešu aizsardzībai ir dodama priekšroka pret konkrētā dzīvokļa īpašnieka un dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) iemitināto personu leģitīmo interešu aizsardzību.
Izvērtējot, vai dzīvokļa īpašnieka maksāšanas saistību neizpilde var būt pamats dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšanas prasības apmierināšanai, tiesai jāizvērtē visi lietas apstākļi un katrā ziņā jāņem vērā šādi kumulatīvi un savstarpējā mijiedarbībā esoši kritēriji:
- parāda apmērs;
- maksāšanas pienākuma neizpildes atkārtotība (sistemātiskums).
Pārvaldīšanas izdevumu maksas un iemaksu uzkrājuma fondā parādam vispārīgi jāsasniedz vismaz 3 mēnešu maksājumu apmērs. Tomēr, pastāvot specifiskiem lietas apstākļiem, tiesa var pamatoti atkāpties no šī atskaites punkta. Arī pienākuma segt komunālo pakalpojumu maksu neizpildei var būt nozīme, izvērtējot prasības pamatotību.
Lai apmierinātu dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšanas prasību, tiesai katrā ziņā jākonstatē dzīvokļa īpašnieka maksāšanas saistības atkārtota neizpilde. Tā ir konstatējama, ja pēc parāda labprātīgas samaksas dzīvokļa īpašnieks atkārtoti neizpilda saistības, parādam atkal sasniedzot minēto apmēru, vai arī šāds apmērs atkārtoti izveidojas, neizpildot saistības, kas radušās pēc tiesas sprieduma par parāda piedziņu vai lēmuma par maksājuma saistības piespiedu izpildi stāšanās spēkā. Tiesa, pamatojoties uz lietas apstākļu izvērtējumu, var atzīt, ka atkārtotība konkrētajā gadījumā neveido pamatu prasības apmierināšanai, un šādu apstākļu apgalvošanas un pierādīšanas nasta par atbilstošajiem apstākļiem gulstas uz dzīvokļa īpašnieku.
Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana, ja atbildētājs pēc prasības par dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšanu celšanas ir samaksājis parādu, kura dēļ celta prasība
Lemjot par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, ja prasītājs atteicies no Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta 3.daļā norādītās dzīvokļa īpašuma atsavināšanas prasības, tā iemesla dēļ, ka atbildētājs jau pēc prasības celšanas labprātīgi sedzis iepriekš uzkrāto parādu, tiesai jāapsver ne vien tas, vai atbildētājs samaksājis parādu, bet arī tas, vai prasītājs, atsakoties no prasības, varēja saprātīgi pieņemt, ka atbildētājs turpmāk pildīs savus dzīvokļa īpašnieka pienākumus.
Līguma puses līgumā par komunālo pakalpojumu sniegšanu dzīvojamās mājas īpašniekiem
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2panta 1. un 2.daļa ierobežo līgumu slēgšanas brīvību, proti, ir ierobežota brīvība izvēlēties, ar kuru personu komunālo pakalpojumu sniedzējs dzīvojamās mājas gadījumā slēdz līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu. Saskaņā ar šo speciālo regulējumu līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz dzīvojamās mājas īpašnieks un komunālo pakalpojumu sniedzējs, kas nozīmē, ka dzīvokļu īpašumu mājas gadījumā līgumu slēdz dzīvokļu īpašnieku kopība un komunālo pakalpojumu sniedzējs. Iepriekšminētais attiecas arī uz līgumiem par elektroenerģijas nodrošināšanu kopīpašumā esošajai daļai. Turklāt ar lietotāju saprotama persona, kas izmanto elektroenerģijas piegādes pakalpojumu, nevis pārvaldnieks, kurš ir tikai kopības (dzīvokļu īpašnieku) pārstāvis.
Komunālo pakalpojumu sniedzēja pienākums samazināt parādsaistības neatgūstamo parādu gadījumā dzīvokļu īpašumu mājā
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4panta 6.daļā noteiktais komunālo pakalpojumu sniedzēju pienākums samazināt to uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamo parādu summu attiecināms vienīgi uz gadījumiem, kad neatgūstamais parāds dzīvokļu īpašumu mājas gadījumā ir radies, dzīvokļa īpašniekam nesedzot maksājumus, kas izriet no viņa individuālās saistības, proti, maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, kas kalpojuši dzīvokļa īpašnieka individuālajam patēriņam. Ja parādu turpretim veido nesegti maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas izmantoti dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām, tad par šo parādu kā par savu saistību kopība atbild ar savu mantu un pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma šo parādsaistību samazināt, ja kāds no kopības biedriem (dzīvokļu īpašniekiem) nav nodrošinājis finansējumu šīs kopības saistības izpildei.
Bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļaujamā saistība, kas nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu
Piemērojot CPL 400.panta 1.daļas 1.punktu, bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļauj saistību, kuras izpildīšana ir nodrošināta ar zemesgrāmatā nostiprinātu hipotēku vai komercķīlu reģistrā reģistrētu komercķīlu. Nolēmuma rezolutīvajai daļai, pakļaujot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, jāatbilst tiem pašiem priekšrakstiem, kā izšķirot strīdu par tiesībām ar spriedumu, proti, lēmuma rezolutīvajā daļā tiek piedzīts galvenais parāds, līgumsods, procenti – kā nolīgtie, tā likumā noteiktie, bet tad, ja parādnieks nav ieķīlātājs, CPL 400.panta 1.daļas 1.punkta gadījumā arī tiek atzīta kreditora tiesība vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu (Judikatūras maiņa).
Pārējo solidāro parādnieku statuss izpildu lietā, kas ievesta lēmumam par saistības nodošanu piespiedu izpildīšanai pret vienu no solidārajiem parādniekiem, kas bijis ieķīlātājs
Ja solidāras saistības piespiedu izpildīšanā konkrēta izpildu darbība tiek vērsta pret vienu no solidārajiem parādniekiem jeb kopparādniekiem, tā skar arī pārējos solidāros parādniekus, jo starp solidāri saistītajiem pastāv savstarpējas norēķināšanās pienākums. Tāpēc solidārajiem parādniekiem ir tieša un leģitīma interese par šāda izpildu procesa likumīgu norisi, kas var ietekmēt katra saistītā tiesības un pienākumus.
Personai, kurai ir parādnieka procesuālais statuss lietā, kurā tās solidārā saistība pakļauta bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, šis statuss saglabājas arī tiesneša lēmuma par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izpildes stadijā, un no šī statusa citstarp izriet tiesība CPL 632.panta kārtībā iesniegt sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību.
Otra laulātā statuss izpildu lietā, ja piedziņa tiek vērsta uz laulības laikā iegādātu un hipotēkas veidā ieķīlātu nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda
Lūdzot personas piekrišanu tāda nekustamā īpašuma ieķīlāšanai, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz tās laulātā vārda, kreditors pieņem, ka ieķīlājamais nekustamais īpašums ir abu laulāto kopīgās mantas objekts. Šādā situācijā, kamēr nav noskaidrots pretējais, attiecībā pret kreditoru ir atzīstams, ka ieķīlātāji ir abi laulātie, nevis tikai zemesgrāmatā kā īpašnieks ierakstītais laulātais. Līdz ar to šādā lietā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu arī izpildu procesā par parādniekiem ir pamats atzīt abus laulātos.
Jautājuma par likumiskās lietošanas tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā izspriešana nav pakļauta izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā CPL noteiktajā prasības tiesvedības kārtībā.
Nepatiesu, personas godu (reputāciju) un cieņu aizskarošu ziņu atsaukuma mērķis un plašsaziņas līdzekļa atbildība neatkarīgi no vainas
Nepatiesu, personas godu (reputāciju) un cieņu aizskarošu ziņu atsaukuma mērķis ir pēc iespējas atjaunot iepriekšējo stāvokli, kad par personu nebija izplatītas šādas ziņas, un gadījumā, kad attiecīgā ziņa turpina būt publiski pieejama, – pārtraukt personas tiesību aizskārumu. Pienākums atsaukt šādas ziņas pastāv neatkarīgi no tā, vai attiecīgais plašsaziņas līdzeklis ir vainojams attiecīgo ziņu izplatīšanā.
Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atbildība par neatkarīgā producenta veidotā raidījumā iekļautu nepatiesu, personas godu (reputāciju) un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ietvertais neatkarīgo producentu normatīvais regulējums ir vērsts uz neatkarīgo producentu ekonomiskās un strukturālās neatkarības nodrošināšanu, nevis uz redakcionālās atbildības nošķiršanu.
Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pienākums atsaukt nepatiesas, personas godu (reputāciju) un cieņu aizskarošas ziņas pastāv neatkarīgi no tā, vai attiecīgās ziņas izplatītas elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotā raidījumā vai neatkarīgā producenta veidotā raidījumā.
Prasījuma par nemantiskā kaitējuma kompensācijas piedziņu apmierināšanas priekšnosacījums ir ziņu izplatītāja vainojama rīcība. Šāds prasījums katrā ziņā var tikt vērsts ne vien pret neatkarīgo producentu kā atbildīgo par raidījuma saturu un tā izplatītāju, bet arī pret elektronisko plašsaziņas līdzekli, kura programmā iekļauts attiecīgais raidījums. Iespējamā vainojamā rīcība elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā nosakāma, izvērtējot, vai tas ir izrādījis nepieciešamo rūpības līmeni, izlemjot attiecīgo raidījumu izplatīt. Tas, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis formāli nav bijis iepriekš brīdināts par prettiesisku saturu, pats par sevi neatbrīvo viņu no atbildības, ja tas nav ievērojis pienācīgo rūpību, izvērtējot neatkarīgā producenta veidoto raidījumu pirms izplatīšanas (iekļaušanas savā programmā).
Materiāltiesisko un tīri procesuālo prasījumu nošķīrums, konstatējot noilguma iestāšanos individuālos darba strīdos
DL 31.pantā paredzētais noilguma regulējums attiecas uz darbinieka un darba devēja materiāltiesiskiem prasījumiem vienam pret otru, kuri izriet no viņu savstarpējām darba tiesiskajām attiecībām, bet neattiecas, piemēram, uz prasības tiesvedības kārtībā pieteiktu darbinieka prasījumu atzīt par spēkā neesošu tādu darba līguma noteikumu, kas pretēji normatīvajiem aktiem, tostarp pretēji darba koplīgumam, pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli (DL 6.panta 1. un 2.daļa), vai, piemēram, uz darbinieka prasījumu atzīt, ka starp pusēm ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, jo šādi tīri procesuālie prasījumi neietver materiāltiesisku prasījumu, kas pakļauts noilgumam.
Noilgums vairāku prasījumu par darba samaksas izmaksāšanu gadījumā
Darba tiesiskās attiecības ir pamats vairākiem patstāvīgiem prasījumiem par darba samaksas izmaksāšanu, kurus darbinieks var izlietot tiesas ceļā, prasot visu vai atsevišķu (par atsevišķiem laika posmiem) viņam pienākošos maksājumu piedziņu no darba devēja. Tāpēc katram šādam darbinieka prasījumam pret darba devēju saskaņā ar Civillikuma (CL) 1901.panta pirmo teikumu sāk tecēt atsevišķs noilgums, kura ilgums un tecējuma sākuma brīdis nosakāms atbilstoši DL 31.panta noteikumiem.
Noilguma tecējuma sākums prasījumam par neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzības izmaksāšanu
Darbinieka prasījums par neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzības izmaksāšanu rodas darba tiesisko attiecību izbeigšanās brīdī, turklāt darba devēja pienākums ir izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (DL 149.panta 5.daļa). Pēc vispārīgā principa minētā atlīdzība izmaksājama darbiniekam atlaišanas dienā (DL 128.panta 1.daļa), un atbilstoši CL 1896.pantam ar šo dienu sāk tecēt DL 31.pantā paredzētais noilguma termiņš darbinieka prasījumam par neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzības izmaksāšanu.
- SKC-391/2026 Mantojumā ietilpstošas izpirkuma tiesības izlietošana likumā noteiktajā prekluzīvajā termiņā
- SKC-209/2026 Prasības celšanai noteiktā termiņa pārbaude, ja prasībā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un ar to saistītajiem prasījumiem ir pieteikti arī citi prasījumi
- SKC-140/2026 Ārvalsts tiesas lēmuma maksātnespējas procesa lietā atbilstības ārvalsts tiesas sprieduma kritērijiem vērtēšana, izlemjot pieteikumu par šā lēmuma atzīšanu un izpildīšanu Latvijā
