10.06.2016. Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē apstiprināts darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam, tādējādi valdība oficiāli piesakot karu ēnu ekonomikai un nodokļu nemaksāšanai. Protams, vadošā loma šajā cīņā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem. Viens no būtiskākajiem pavērsieniem ēnu ekonomikas apkarošanā ir nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšana saistībā ar informācijas par darījumu partneriem nesniegšanu.

Arī Latvijas tiesu praksē jau ir vairāki spriedumi, kuros skaidrotas līdzīgā situācijā esošo uzņēmumu tiesības un pienākumi.

Lietas apstākļi

Administratīvā lieta Nr.A420317815 ierosināta, pamatojoties uz AS "Pagastiņi" (pieteicējs) pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu. Šajā lietā apstrīdēts VID lēmums, ar kuru apturēta pieteicēja saimnieciskā darbība, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" (likums par IIN) 34.1panta pirmās daļas 2.punktu, kurā paredzētas VID tiesības apturēt saimniecisko darbību, ja "nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas".

VID nosūtīja pieteicējam informācijas pieprasījumu, lūdzot sniegt informāciju (dokumentus) par vienu no pieteicēja darījumu partneriem, kam tika veikti nodokļu kontroles pasākumi. Pieteicējs, atbildot uz VID pieprasījumu, norādīja, ka VID amatpersonas var iepazīties ar tās interesējošajiem dokumentiem un saņemt detalizētus paskaidrojumus par darījumiem uz vietas uzņēmumā. VID, vairākkārt saņemot šādu atbildi uz atkārtotiem informācijas pieprasījumiem, uzskatīja, ka pieteicējs noteiktajā termiņā nav sniedzis pieprasīto informāciju.

Skaidrojot savas tiesības apturēt pieteicēja saimniecisko darbību, VID norādīja, ka pieprasīto dokumentu neiesniegšana ir uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Šādu nostāju VID pamatoja ar likuma par NN 1.panta 14.punktu, kurā noteikts, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir "[..] nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana [..], kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji".

Tiesas spriedums

VID rīcību par pretlikumīgu atzina gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa.

12.06.2017. pieņemts Administratīvās apgabaltiesas (AA) spriedums administratīvajā lietā Nr.A420317815 (Spriedums), kurā tiesa secinājusi: "likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 14.punktā uzskaitītie gadījumi apstiprina, ka par izvairīšanos no nodokļu nomaksas šīs normas izpratnē ir pamats runāt tad, ja nodokļu maksātājs veic tādas darbības, kuras skar viņa paša aprēķinātos (aprēķināmos) nodokļu maksājumus." Tādējādi tiesa uzskatīja, ka persona var izvairīties no nodokļu samaksas tikai attiecībā uz pašas veicamajiem nodokļu maksājumiem, nevis darījumu partnera nodokļiem.

Spriedumā arī norādīts, ka likuma par NN 34.1panta pirmās daļas mērķis ir liegt nodarboties ar saimniecisko darbību uzņēmumam, kas izdarījis būtisku un smagu nodokļus regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Ja netiek sniegta informācija par darījumu partneriem, nav pamata uzskatīt, ka pats nodokļu maksātājs, kuram pieprasīta informācija, pārkāpj normatīvos aktus. Līdz ar to likuma par NN 34.1panta pirmās daļas mērķis netiek sasniegts, ja saimnieciskā darbība apturēta nevis pašam pārkāpuma izdarītājam, bet viņa darījuma partnerim, kas atteicies sniegt informāciju.

Tādējādi Spriedumā likuma par NN 1.panta 14.punkts iztulkots šādi: "Tas apstāklis, ka nodokļu maksātājs neiesniedz pieprasīto informāciju par viņa darījumu partneri, automātiski nenozīmē, ka šis nodokļu maksātājs (kuram pieprasīta informācija) ir veicis darbības, kas vērstas uz budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apmēra samazināšanu, kā to kļūdaini uzskata dienests."

Tomēr tiesa norādījusi, ka vispārīgi nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt informāciju par saviem darījumu partneriem un par šādas informācijas nesniegšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9pantu ir paredzēta administratīvā atbildība.

Rezumējot savu nostāju, tiesa noteikusi: apstāklis, ka VID ir tiesības pieprasīt, bet nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt dokumentus un informāciju par darījumu partneri, nedod pamatu secinājumam, ka nodokļu maksātājs, neiesniedzot šādu informāciju un dokumentus jeb neizpildot dienesta likumīgās prasības, pieļauj izvairīšanos no nodokļu samaksas likuma par NN 1.panta 14.punkta izpratnē. Tādējādi informācijas nesniegšana par darījumu partneri nav vērtējama kā izvairīšanās no nodokļu samaksas un nevar būt pamats saimnieciskās darbības apturēšanai.

Ko saka Augstākā tiesa?

13.07.2017. par Spriedumu iesniegta kasācijas sūdzība, tātad lietas galīgais iznākums vēl nav viennozīmīgi paredzams. Ja tiks ierosināta kasācijas tiesvedība, Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) spriedums šajā lietā būs vadlīnijas turpmākajiem zemāko instanču nolēmumiem par saimnieciskās darbības apturēšanu saistībā ar informācijas nesniegšanu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem. Manuprāt, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, kasācijas instancei vajadzētu ierosināt kasācijas tiesvedību minētajā lietā, lai radītu skaidrību šajā jautājumā.

Jānorāda, ka iepriekš AT Administratīvo lietu departaments jau atzinis par pareizu AA 24.06.2014. spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420233314, kurā VID apturēja saimniecisko darbību nodokļu maksātājam, kurš nesniedza dokumentus, kas bija nepieciešami šī nodokļu maksātāja kontroles pasākumu ietvaros. Spriedumā secināts: "Tātad likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību arī tad, ja nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas tādējādi, ka nav iesniedzis nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamo pieprasīto informāciju. [..] Tātad likumdevējs ir secinājis, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijas pieprasīto informāciju nodokļu administrēšanai un kontrolei, nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu maksāšanas, jo tādējādi liedz nodokļu administrācijai pārbaudīt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Šādos gadījumos dienests, apturot nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, darbojas sabiedrības interesēs, lai novērstu vai nepieļautu situāciju, ka nodokļu maksātājs, neiesniedzot grāmatvedības dokumentus, iespējams, izvairās no nodokļu samaksas."

Līdz ar to tiesu praksē turpmāk nevajadzētu būt šaubām, ka VID ir tiesības apturēt saimniecisko darbību nodokļu maksātājam, kurš nesniedz informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu šī nodokļu maksātāja maksājamo nodokļu apmēru. Tomēr jautājums par informācijas sniegšanu par darījuma partneriem pagaidām ir neatbildēts.

Secinājumi

Analizējot esošo tiesu praksi, secināms:

  • AT Administratīvo lietu departaments atzinis par pareizu atziņu, ka nodokļu maksātāja rīcība, nesniedzot VID informāciju, kas nepieciešama nodokļu maksātāja kontroles pasākumu ietvaros, ir uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu samaksas. VID ir tiesības šādā gadījumā apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.
  • AA paudusi nostāju, ka nodokļu maksātāja rīcība, nesniedzot ziņas par savu darījumu partneri šī darījumu partnera kontroles pasākumu ietvaros, nav uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Līdz ar to VID nav tiesību šādā gadījumā apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Šī AA nostāja vēl nav izskatīta AT un var tikt pārvērtēta.

Informācijas nesniegšanas gadījumā VID būtu jāizmanto administratīvie sodi, lai panāktu, ka nodokļu maksātāji ievēro tiesību normas. Saimnieciskās darbības apturēšana pieļaujama tikai kā galējais līdzeklis, kad ar citām metodēm nav izdevies panākt VID likumīgo prasību izpildi. Nepieciešams ļoti rūpīgi vērtēt saimnieciskās darbības apturēšanu, ja VID rīkojumi ir tikuši apstrīdēti tiesā un nav spēkā stājies tiesas nolēmums konkrētajā lietā.

Manuprāt, AA lēmums liegt apturēt saimniecisko darbību uzņēmumam, no kura pieprasīta informācija par darījuma partneri, ir bijis pamatots. Šāda VID rīcība nav bijusi samērīga.