Privātautonomijas princips pusēm ļauj slēgt arī civiltiesiskus darījumus un uzņemties pienākumus, kas nav tieši regulēti Civillikumā (CL). Līdz ar to tas vien, ka tāds institūts kā parāda vēlāka uzņemšanās kopīgi ar sākotnējo parādnieku nav detalizētāk regulēts likumā, nepadara šādu saistību uzņemšanos par neatļautu un spēkā neesošu.  Arī apstāklis, ka puses līgumā nav tieši norādījušas, ka līguma priekšmets ir parāda vēlāka uzņemšanās kopīgi ar sākotnējo parādnieku, neietekmē lietas iznākumu, jo izšķiroša nozīme ir pušu gribai.

Šādus secinājumus 2018.gada 18.decembra spriedumā lietā SKC-150/2018 (Spriedums) izdarījis Latvijas Republikas Augstākās Tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments. Rakstāapkopota Senāta argumentācija un atziņas, kas var būt noderīgas, izvēloties faktiskajai situācijai atbilstošāko saistību pastiprināšanas veidu.