Mediācija ir viena no alternatīvām strīdu risināšanas metodēm. To izmantojot, vairumā gadījumu strīdu izskatīšanas process tiek ievērojami paātrināts, savukārt izmaksas - samazinātas. Tāpēc uzņēmēji ASV aktīvi izmanto mediāciju un tās priekšrocības strīdu risināšanas procesā, turklāt tās popularitāte tikai palielinās. Tas nav pārsteigums, jo mediācijas veiksmes (mediation success) rādītāji atsevišķās lietu kategorijās sasniedz pat 80 - 90%.
2014.gadā 8 mēnešus pavadīju Ņujorkā, kur stažējos Ņujorkas Miera institūtā, Manhetenas Mediācijas centrā, kas ir viens no lielākajiem sabiedriskās mediācijas centriem ASV. Esmu sapratusi, ka ASV ir ļoti pateicīga vide mediācijas attīstībai - tiesu noslogotība ir ļoti liela, kā arī tiesvedības izmaksas ir īpaši augstas. Daļu no turienes pieredzes būtu vērts ieviest arī Latvijā.
ASV plaša mediatoru izvēle
ASV darbojas dažādas organizācijas, kas piedāvā mediācijas pakalpojumus un specializējas konkrētās jomās, piemēram, komerctiesībās. Viena no atzītākajām šāda veida starptautiskajām komerctiesību mediācijas organizācijām ir JAMS (Judicial Arbitration and Mediation Services), kas piedāvā augsti kvalificētu, neitrālu mediatoru palīdzību. Parasti mediatori praktizē arī individuāli, tādēļ ir izveidotas un tiek attīstītas mediatoru apvienības un dažādas mediatoru tālākizglītības programmas.
Mediācijas programmas pastāv tiesās, turklāt katrā tiesā visbiežāk tās tiek regulētas atšķirīgi. Piemēram, Ņujorkā pastāv sabiedriskās mediācijas centri, kurus finansē tiesu sistēma un kuri pusēm piedāvā bezmaksas pakalpojumus. Ņujorkas Apgabala Augstākās tiesas Komerctiesību departamentā darbojas alternatīvās strīdu risināšanas programma, kas piedāvā pusēm izmantot mediāciju. Šī programma paredz arī izņēmumu, ka tiesnesim ir pilnvaras nosūtīt puses uz mediāciju.
Aktīvi darbojas dažādas federālās šīs metodes programmas, piemēram, ASV Vienlīdzīgas Nodarbinātības Iespēju komisija (EEOC) un ASV Federālais Mediācijas un Samierināšanas serviss (FMCS). Šīs aģentūras piedāvā mediācijas pakalpojumus dažādos darba strīdos. Piemēram, 2014. gada rudenī Ņujorkas Metropolitēna operas sezonas atklāšana draudēja aizkavēties operas vadības un darbinieku arodbiedrību domstarpību dēļ. Šī komplicētā konflikta risināšanai tika ieteikts sarunās uzaicināt federālo mediatoru no FMCS. Tāpat arī FMCS vadīja mediāciju 2012.gadā, lai atrisinātu Nacionālās Hokeja līgas lokauta jautājumu. Šie piemēri ilustrē metodes plašo piemērojuma spektru.
Uzņēmēji ASV novērtē mediācijas izmantošanu arī līgumos ar ārvalstu uzņēmējiem, īpaši ar Eiropas Savienības partneriem. Šādos gadījumos lielisks risinājums ir Starptautiskā Tirdzniecības palāta (ICC) vai citas starptautiskas organizācijas izmantošana, kas garantē kvalitatīva pārrobežu mediācijas procesa nodrošināšanu. Tādēļ bieži līgumos ar ārvalstu darījumu partneriem tiek iekļauta attiecīgās institūcijas mediācijas klauzula, lai neitrāli un profesionāli palīdzētu atrast veiksmīgāko risinājumu.
Mediācija tiek izmantota arī kā efektīva metode uzņēmuma iekšējo strīdu risināšanai (starp uzņēmuma darbiniekiem). Šādu iekšējo konfliktu risināšanas sistēmas konstruēšanai bieži tiek pieaicināti ārējie juridiskie konsultanti. Līdz ar to uzņēmējiem ASV ir samērā plašas iespējas izvēlēties piemērotāko mediatoru tieši viņu strīdam.
Divi klasiskie mediācijas trumpji (selling points) ir metodes salīdzinoši zemās izmaksas un ātrums. Šie aspekti parasti komersantiem ir noteicošie, lai piekristu strīda risināšanai mediācijas ceļā – tā ir izdevīga iespēja izbeigt konfliktu ar abām pusēm pieņemamu iznākumu un ar minimālu resursu iesaisti. Taču ātrums un zemākas izmaksas nav vienīgās šīs metodes priekšrocības. Uzņēmumi ASV novērtē, ka tā ir uz biznesu orientēta strīdu risināšanas metode, kas tiek realizēta uzņēmējdarbībai draudzīgā veidā.
Lēti, ātri un nekaitē reputācijai
Vienīgie izdevumi mediācijā ir atalgojums mediatoram un izmaksas par juridiskās palīdzības sniegšanu advokātam. Salīdzinot ar juridiskajiem un tiesas izdevumiem tiesvedībā vairāku gadu garumā, mediācijas izmaksas visbiežāk ir vērtējamas kā nenozīmīgas. Turklāt likums paredz, ka prasītājs Latvijā var atgūt samaksāto valsts nodevu 50% apmērā, ja tiesvedība tiek izbeigta, prasītājam atsakoties no prasības, jo ir panākta mediācijas vienošanās un par to liecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu.
Svarīgs aspekts ir arī netiešās izmaksas, kas uzņēmumam jāņem vērā, izvēloties strīdu risināšanas metodi, piemēram, uzņēmuma reputācija. Tiesvedība to nereti ietekmē. Turklāt, kamēr lietā nav pasludināts tiesas spriedums, tā vienlīdz negatīvi var iespaidot ne tikai “vainīgo” pusi, bet arī to, kam šķietami varētu būt taisnība. Uzņēmumi, kas savus strīdus ar darījumu partneriem nespēj atrisināt savstarpēji, bet ir ar tendenci vērsties tiesā, var zaudēt cieņu citu uzņēmumu acīs un radīt darījuma partnerus uzmanīgus. Publiskām sabiedrībām tiesvedības ēna var radīt akciju cenu svārstības.
Reputācijas jautājums bija arī viens no motivatoriem, kādēļ tika apsvērta mediācijas izmantošana
lietā, kurā vairāki tūkstoši bijušo ASV Nacionālās Futbola Līgas (NFL) spēlētāju apsūdzēja NFL
par informācijas slēpšanu saistībā ar iespējamo kaitējumu veselībai, ko sportistiem rada spēles
laikā sadursmēs gūtie satricinājumi. Lai arī NFL rīcībā bija daudz finanšu resursu, līdz ar to
tiesvedība vairāku gadu garumā, visticamāk, tās materiālo stāvokli sevišķi neietekmētu,
pastāvēja bažas, ka tiesvedības process un tajā uzrādītie pierādījumi varētu būtiski ietekmēt
NFL reputāciju.
Jāapsver arī citi svarīgi netiešo izmaksu aspekti: jāizvērtē darbinieku ieguldītais laiks strīda risināšanai potenciālas tiesvedības gadījumā, jāņem vērā, ka tiesvedībā izmantotie finanšu līdzekļi nevar tikt ieguldīti uzņēmējdarbības attīstībai, kas savukārt var ietekmēt uzņēmuma gada finanšu rādītājus. Uzņēmumi saprot, ka lēmums par to, kādā veidā risināt strīdus, kā arī novērst no tiem izrietošās sekas, patiesībā lielā mērā ir arī biznesa lēmums. Tāpēc tam tiek pievērsta liela uzmanība un tiek augstu vērtēti radoši risinājumi, kas izslēdz automātisku tiesāšanos ar darījumu partneriem katras domstarpības gadījumā.
Mediācija ir ievērojami īslaicīgāka nekā tiesvedības – vairums mediācijas procesu ilgst no 1 līdz pāris sesijām, kur katras sesijas ilgums ir 1,5 - 2 stundas. Sarežģītākās lietās nepieciešamības gadījumā iespējams vienoties par mediācijas procesa turpināšanu papildu sesijās.
Pastāv strīdi, kur atrisināšanas ātrums ir sevišķi nozīmīgs. Piemēram, autortiesību gadījumos, būvniecībā, kā arī citās nozarēs. Turklāt mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē uzņēmējam rūpīgi jāizsver, vai ātrāk sasniegts pieņemams risinājums nav biznesa interesēm labāks nekā labvēlīgāks tiesas lēmums pēc tiesvedības procesa vairāku gadu garumā.
Kontrole pār risinājumu
Mediācija dod pusēm kontroli pār strīda risinājumu. Iesaistītie vienmēr var izstāties no mediācijas procesa, ja tie uzskata, ka sarunas nav produktīvas un tādējādi nav iespējams sasniegt pieņemamu vienošanos.
Tiesas procesos nekad nav 100% paredzams lietas iznākums. Bieži puses ir pārliecinātas par savu taisnību, taču ne vienmēr tiesa pilnībā atzīst 1 puses pozīciju. Līdz ar to iesaistītajiem vienmēr ir jāapzinās, ka tiesas lēmums nevar būt pilnībā prognozējams. Turklāt saistībā ar tiesvedību pusēm jāizsver, vai tiesneša tikai uz juridiskiem faktiem balstītais risinājums būs vistaisnīgākais un pieņemamākais viņu lietā. Ne vienmēr. Tiesas lēmums ir pamatots vienīgi uz juridiskajiem faktiem, tādēļ tas strīda būtību var pat neatrisināt. Mediācijas process ir elastīgs, un pusēm ir iespēja pašām izstrādāt tādu strīda risinājumu, kāds tām ir vispiemērotākais.
Ņujorkas Civilajā tiesā uzņēmums bija iesniedzis prasību par parāda piedziņu pret savu darījuma
partneri. Kā noskaidrojās mediācijas procesā, darījuma partneris bija nonācis finansiālās grūtībās
un tādēļ kavējās ar aizdevuma atmaksu. Mediācijas procesā, apspriežot potenciālos strīda risinājumus,
atklājās, ka aizdevējs labprāt izvietotu bezmaksas reklāmu darījuma partnera mājaslapā, kam tas
piekrita. Līdz ar to aizdevējs bija gatavs piekāpties, arī sastādot darījuma partnerim labvēlīgāku
aizdevuma atmaksas plānu. Tādējādi mediācijas ceļā tika atrasts abām pusēm pieņemams strīda
risinājums, kādu nebūtu bijis iespējams panākt tiesas procesā.
Arī Latvijas uzņēmējiem, lai pieņemtu biznesa interesēm vislabāko lēmumu, izvēloties piemērotāko veidu konkrētā strīda risināšanā, būtu vērtīgi potenciālās strīda risināšanas izmaksas aprēķināt, ne tikai ņemot vērā valsts nodevas un advokātu atlīdzības apmēru, bet arī apsverot visas citas, tai skaitā netiešās, izmaksas.
Mediācija dod iespēju pusēm, vienojoties par risinājumu, saglabāt komunikāciju savā starpā, tāpēc vairumā gadījumu attiecības tiek turpinātas vai arī izbeigtas mierīgā ceļā. Labas darījuma attiecības ir grūti izveidot, turklāt – dārgi. Mediācijas process ir pilnībā konfidenciāls.
Apkopotie statistikas dati ASV liecina, ka mediācijas vienošanās visbiežāk praksē tiek pildītas, jo tās parasti lielākā vai mazākā mērā ir win-win risinājums. Turklāt bieži vien mediācijas veiksme, pat ja tā nenoslēdzas ar vienošanos, slēpjas jau tās procesā. Abas puses labāk izprot viena otru, tiek uzzināti jauni aspekti lietā, tiek atvērts pušu dialogs utt.
Ņemot vērā pieredzi Manhetenas Mediācijas centrā, jāsecina, ka mediācija, iespējams, nav labākais risinājums visās strīdu situācijās. Tā, visticamāk, nav labākā alternatīva sarežģītās lietās, kurās ir daudz neskaidrību par faktiskajiem apstākļiem un ir vajadzīgs tiesas atbalsts pierādījumu izprasīšanā no pretējās puses un citām personām. Kaut arī mediācija ir ļoti ieteicama gadījumos, kad starp darījuma partneriem ir problemātiska komunikācija, situācijās, kad strīds ir attīstījies līdz tādai pakāpei, ka partneru vienīgā vēlme ir vienam otru iznīcināt, pusēm panākt vienošanos mediācijas ceļā varētu nebūt sevišķi efektīvi.
Advokāta loma mediācijā
ASV vairumā gadījumu komercmediāciju puses piedalās kopā ar savu advokātu. Tas palīdz saglabāt praktiskumu situācijās, kad emocijas ņem virsroku. Atšķirībā no tiesas procesa mediācijā otrai pusei ir jāpiekrīt advokāta dalībai procesā.
Advokāta darbs mediācijā gan atšķiras no advokāta lomas tiesvedībā. ASV ir radies pat īpašs termins “mediation advocacy”. Advokātam mediācijā jāpalīdz pusei strīdā skaidri definēt savas stiprās un vājās puses, analizējot juridiskos faktus. Advokātam arī jāpalīdz klientam saprast, ko mediācijas laikā tā var piedāvāt otrai pusei un ko no tās prasīt, lai sasniegtu pēc iespējas abpusēji izdevīgu vienošanos.
Arī ASV gadās situācijas, kad procesā izmanto tāda advokāta pakalpojumus, kurš šīs atšķirības neizprot, līdz ar to var kaitēt puses interesēm sasniegt sekmīgu vienošanos. Tāpēc daudzi uzņēmumi, izvēloties advokātus, rūpīgi izvērtē, vai tie izprot mediācijas procesa būtību un savu lomu tajā. Teresa Garcia - Reyes, vecākā konsultante tiesvedības jautājumos, “General Electrics (GE) Oil & Gas” konferencē Ņujorkā, kurā tika prezentēti jaunie ICC Mediācijas noteikumi, atzina, ka GE dod priekšroku tiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbalsta strīdu risināšanu ar mediācijas palīdzību. Kopš 2014.gada 18.jūnija, kad stājās spēkā Mediācijas likums, Latvijā ir reglamentēta mediācija kā strīda risināšanas metode un arī tiesas var ieteikt jau uzsāktu tiesvedības lietu risināt ar mediācijas palīdzību. Tiesas ieteikumi jau tiek praktizēti tiesu darbā, un gan fiziskās personas, gan komersanti jau sāk saskarties ar šī jaunieveduma īstenošanu praksē. Mediācija Latvijā ir attīstības sākumstadijā, jo īpaši komerclietās. Tāpēc Latvijas komersantiem ir jābūt īpaši vērīgiem un labi informētiem, izvērtējot iespējas strīdus atrisināt mediācijas ceļā un izvēloties savus padomdevējus šajā procesā, kas būtiski atšķiras no klasiskās strīda risināšanas tiesā.
Mediatori nereti izmanto tehniku, kas paredz ne tikai pušu kopējas sesijas, bet arī privātas sesijas ar katru atsevišķi (caucus). Šādā gadījumā visa informācija, ko puse pārrunājusi ar mediatoru privātajā sesijā, ir konfidenciāla, izņemot gadījumus, kad klients ir devis mediatoram atsevišķu atļauju izpaust to otrai pusei.
Privātā sesija ir ne tikai mediatoram vērtīga tehnika, bet tā dod arī vairākas iespējas pusēm. Lai arī mediācijā atklātā informācija ir konfidenciāla, uzņēmums var baidīties otras puses klātbūtnē izpaust faktus, kas saistīti ar komerciālo noslēpumu. Atsevišķajā sesijā pastāv iespēja tos atklāt vienīgi mediatoram. Ja biznesa strīdā ir kādi emocionālie faktori, klients, nebaidoties izskatīties vājš otras puses acīs, var šo informāciju atklāt tikai mediatoram.
Manhetenas Mediācijas centrā bija nonākusi kāda Ņujorkas Apgabala Augstākās tiesas lieta, kur
interjera dizainera un pasūtītāja strīds risinājās jau gadiem un puses kategoriski noraidīja
kopīgās sesijas. Mediatori respektēja šīs vēlmes un mediācijas procesu vadīja atsevišķi. Taču,
mediācijas sesijai beidzoties, lai arī pusēm joprojām pastāvēja savstarpēji pārmetumi, tās bija
spējušas nonākt līdz vienošanās noslēgšanai, un ar mediatoru starpniecību katrai pusei nodotā
informācija bija apslāpējusi emocionālo saspīlējumu. Mediācija tika noslēgta ar vienošanās
parakstīšanu kopīgā sesijā.
Aplūkojot mediācijas priekšrocības strīdiem komercdarbībā, nav pārsteigums, ka ASV uzņēmējdarbībā tā ir plaši izmantota strīdu risināšanas metode. Kā saka Bredfords A. Berensons (Bradford A. Berenson), GE viceprezidents un vecākais konsultants tiesvedības un tieslietu politikas jautājumos: “Mediācija ir izšķirošs instruments, saskaroties ar izaicinājumiem, kas rodas, attīstot uzņēmējdarbību globālajā vidē un cenšoties kontrolēt riskus un izmaksas. Tādēļ GE nevar atļauties neizmantot mediāciju.” Jācer, ka arī Latvijas uzņēmēji novērtēs mediācijas potenciālu un spēs izmantot visas priekšrocības, ko šī metode piedāvā biznesa strīdiem.
