Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15. janvārī spriedumā lietā SKA-149/2021 atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteikums par finansējuma atprasīšanu no privātpersonas sakarā ar līguma nosacījumu pārkāpumu, bet noraidīts pieteikums daļā par līgumsoda piedziņu, informē Senāts.
Izskatāmajā tietā VARAM klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursa ietvaros piešķīra atbildētājai – privātpersonai – finansējumu, lai tā iegādātos elektromobili saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Uzskatot, ka atbildētāja nav izpildījusi strīdus līguma saistības, VARAM vērsās tiesā ar pieteikumu par strīdus līguma izpildi un pienākuma uzlikšanu atbildētājai atmaksāt saņemto finansējumu 13 374,38 eiro un samaksāt līgumsodu 708,84 eiro.
Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts atzina, ka tiesa pareizi secinājusi, ka līguma pārkāpuma dēļ atbildētājai ir pienākums atmaksāt saņemto finansējumu. Senāts uzsvēra, ka atbilstoši finansiālās piesardzības principam tiesības uz finansējumu ir tikai tādam finansējuma saņēmējam, kurš ievēro tiesību normās un ar iestādi noslēgtajā līgumā paredzētos pienākumus, kuru mērķis ir mazināt risku, ka projekta mērķu sasniegšana ir apdraudēta. Izskatāmajā gadījumā gan tiesību normās, gan līgumā bija noteikts, ka finansējuma saņēmējam ir jābūt projekta ietvaros iegādātā transportlīdzekļa īpašniekam, un atbildētāja šo nosacījumu nebija ievērojusi.
Vienlaikus Senāts piekrita Administratīvajai apgabaltiesai, ka atbildētājai nav uzdodams maksāt līgumsodu, jo tiesiskais regulējums neparedz līgumsoda iekļaušanu konkrētā veida administratīvajos līgumos.
Senāts norādīja, ka tas vien, ka attiecības tiek veidotas uz līguma pamata, nenozīmē, ka iestāde līgumā var ietvert prettiesiskus noteikumus, pat ja privātpersona, līgumu slēdzot, tiem piekrīt. Tāda līguma brīvība kā civiltiesībās, publiskajās tiesībās nav iespējama. Iestādei ir jāievēro publisko tiesību normas, kas nosaka tiesisko kārtību līguma slēgšanai. Turklāt jāņem vērā, ka izskatāmajā gadījumā atbildētājas iespējas ietekmēt strīdus līguma saturu bija ļoti ierobežotas, jo finansējumu privātpersona var saņemt tikai tad, ja tā noslēdz iestādes piedāvāto līgumu par projekta īstenošanu.
Senāts uzsvēra, ka administratīvo līgumu gadījumā līgumsoda paredzēšana ir pieļaujama tikai tad, ja šādu pašu nelabvēlīgu pienākumu – maksāt līgumsodu – iestāde varētu noteikt arī tad, ja līguma vietā attiecības tiktu regulētas ar lēmumu (administratīvo aktu).
Pārbaudot konkrēto situāciju regulējošās tiesību normas, Senāts piekrita Administratīvajai apgabaltiesai, ka tajās nav paredzēta līgumsoda ietveršana līgumā, kā arī nav paredzēta iestādei tāda rīcības brīvība, kas pieļauj līgumsoda iekļaušanu līgumā pēc iestādes ieskatiem.
