Satversmes tiesa (ST) 2025. gada 31. martā nolēma uzdot jautājumus Eiropas Savienības (ES) Tiesai, lai tā sniegtu skaidrojumu par to, vai konkrētas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas atbilst Latvijas Republikas Satversmei.
ST ES Tiesai jautājumu uzdeva prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā 2024-09-01 “Par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4panta otrās, trešās (redakcijā, kas bija spēkā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 4. jūnijam), ceturtās, piektās, sestās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās, piecpadsmitās daļas un pārejas noteikumu 43.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4panta desmitās daļas 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam”. Lieta ir par kredītņēmēju atbalsta normām.
Saskaņā ar Līguma par ES darbību 267.pantu ES Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Līguma par ES darbību un citu ES tiesību aktu interpretāciju. Ja lietas iznākums ir atkarīgs no ES tiesību normu satura un ST ir šaubas par to iztulkošanu, ST ir pienākums vērsties ES Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.
Izskatāmajā lietā ST radās šaubas par to, kā interpretējams dalībvalsts savlaicīgas apspriešanās pienākums ar Eiropas Centrālo banku. Proti, vai ES tiesību aktu izpratnē šis pienākums ir izpildīts arī tad, ja dalībvalsts parlaments pieņem likumu pirms Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšanas, bet atbilstoši nacionālajam regulējumam ir iespējama šā likuma otrreizēja caurlūkošana pirms tā izsludināšanas un spēkā stāšanās. Savukārt tad, ja šis pienākums nav izpildīts, ST ir šaubas, kā tā neizpilde ietekmē apstrīdēto normu spēkā esību un tās tiesiskās sekas. Ņemot vērā minēto, ST nolēma uzdot ES Tiesai šādus jautājumus:
- Vai Līguma par ES darbību 127.panta 4.punkts un ES Padomes 1998.gada 29.jūnija lēmuma par to, kā valstu iestādes apspriežas ar Eiropas Centrālo banku par tiesību aktu projektiem (Nr. 98/415/EK) 4.pants ir interpretējami tādējādi, ka tajos noteiktais dalībvalsts iestādes pienākums savlaicīgi apspriesties ar Eiropas Centrālo banku ir ievērots, ja dalībvalsts parlaments pieņem likumu pirms Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšanas, tomēr pastāv procedūra, kuras ietvaros ir iespējama šā likuma otrreizēja caurlūkošana parlamentā pirms tā izsludināšanas un spēkā stāšanās?
- Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, – vai Līguma par ES darbību 127.panta 4.punkta un Padomes lēmuma 4.panta pārkāpums ir uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ dalībvalsts tiesību normas, kas pieņemtas, pārkāpjot ES tiesības, nav piemērojamas?
- Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, – vai ES tiesību pārākuma un tiesiskās drošības principi būtu interpretējami tādējādi, ka ST savā nolēmumā var lemt par to, ka apstrīdēto normu tiesiskās sekas to spēkā esības laikā tiek saglabātas?
ST nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā ES Tiesas nolēmums. Ņemot vērā minēto, šā gada 2.aprīlī plānotā ST nolēmuma pasludināšana nenotiks.
