Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko martā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Ja dāvinājuma priekšmets ir nekustams īpašums, kas atsavināts apdāvinātajam pirms tam, kad iestājusies dāvinātāja nespēja samaksāt parādu, CL 1927.pantā regulētā prasījuma noilgums sāk tecēt nevis ar dienu, kad zemesgrāmatā nostiprināta apdāvinātā īpašuma tiesība, bet gan ar dienu, kad iestājušies abi šajā normā paredzētie priekšnoteikumi, proti, kad noskaidrojies, ka citas mantas neesības dēļ dāvinātājs kā parādnieks nespēj samaksāt kreditoram tādu parādu, kas dāvinātājam bijis līdz apdāvinātā īpašuma tiesības nostiprināšanai zemesgrāmatā, turklāt neatkarīgi no tā, pēc cik ilga laika kopš apdāvinātā īpašuma tiesības nostiprināšanas zemesgrāmatā dāvinātājam objektīvi ir iestājusies šāda nespēja.
SKC-24/2024 Dzīvokļa īpašnieka atbildības apjoms par ūdens patēriņa starpību skaitītāja rādījumu nenodošanas gadījumā
Situācijā, kad Satversmes tiesa attiecībā uz noteiktu personu loku atzinusi Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.1punkta 1.apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 21.novembrim) par spēkā neesošu, konstatējams aizklāts likuma robs. Tas aizpildāms teleoloģiskās redukcijas ceļā, proti, sašaurinot iepriekšminēto noteikumu 19.punkta tvērumu. Šajā normā noteiktā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība piemērojama tiktāl, ciktāl no kopējā ūdens patēriņa starpības tiek atskaitīts to dzīvokļu īpašnieku individuālais ūdens patēriņš, kuri pretēji noteiktajai ūdens maksas aprēķināšanas kārtībai prettiesiski nav iesnieguši informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu noteiktajā termiņā vismaz trīs mēnešus pēc kārtas.
Individuālā ūdens patēriņa noskaidrošanai var kalpot informācija par starpību, kāda fiksēta starp attiecīgā dzīvokļa īpašnieka ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem pirms un pēc pieļautā pārkāpuma, proti, starpību starp pēdējo iesniegto rādījumu pirms dzīvokļa īpašnieks pārtrauca sniegt rādījumus un pirmo iesniegto rādījumu pēc tam, kad dzīvokļa īpašnieks atsāka sniegt savus ūdens patēriņa rādījumus. Ja dzīvokļa īpašnieka pieļautā pārkāpuma dēļ nav iespējams noskaidrot faktisko individuālo ūdens patēriņu atsevišķajā īpašumā, pastāv pamats to aprēķināt atbilstoši maksimāli piegādātajam ūdens daudzumam atsevišķajā īpašumā, ievērojot tajā dzīvojošo personu skaitu. Šajā gadījumā pēc analoģijas piemēro iepriekšminēto noteikumu 19.2 punktā (redakcijā, kas ir spēkā no 2019.gada 22.novembra) iekļauto formulu.
Atsavinātās lietas trūkuma jēdziens un trūkuma konstatēšana
Ar atsavinātās lietas trūkumu saprotama lietas neatbilstība līguma noteikumiem. Tā var izpausties kā neatbilstība subjektīvajām vai objektīvajām prasībām.
Ar subjektīvajām prasībām saprotamas prasības, par kurām puses atsavinājuma līgumā tieši vienojušās, piemēram, līgumā noteiktais preces apraksts, veids, daudzums, kvalitāte, funkcionalitāte, saderība, sadarbspēja u. tml., arī lietas ieguvēja izteiktā prasība par preces derīgumu konkrētam nolūkam, kurai lietas atsavinātājs piekritis.
Ar objektīvajām prasībām saprotamas prasības, kuras līguma noslēgšanas laikā bija noteiktas normatīvajos aktos un citos normatīvos, tostarp standartos; prasības, atbilstību kurām atsavinātājs pirms līguma noslēgšanas norādījis preces aprakstos vai paraugos; kā arī prasības, atbilstība kurām līguma noslēgšanas laikā bija saprātīgi sagaidāma, raugoties no vidusmēra pircēja skatupunkta. Pie pēdējām pieder, piemēram, tādas īpašības un citas iezīmes, tostarp attiecībā uz ilgizturību, funkcionalitāti, saderību un drošumu, kādas parasti ir raksturīgas un izvirzāmas tāda paša veida precēm.
Tiesai, pārbaudot ieguvēja apgalvojumu par to, ka atsavinātajai lietai ir trūkums, atbilstoši pušu argumentiem vispirms ir jāpārbauda lietas atbilstība subjektīvajām prasībām, bet, ja tādu nav vai tās nav pilnīgas, tad jāpārbauda lietas atbilstība objektīvajām prasībām.
Vidusmēra pircēja jēdziens un mēraukla, nosakot lietas pieņemamās īpašības
Nosakot, kas ir lietas pieņemamās jeb sagaidāmās īpašības, vērtējums izdarāms no vidusmēra pircēja skatupunkta. Vidusmēra pircējs ir hipotētiskais vidusmēra pircējs, kas ir saprātīgs, samērā labi informēts, uzmanīgs un apdomīgs, bet nav attiecīgās jomas lietpratējs.
Vērtējums par to, kādām īpašībām atsavinātajai lietai būtu jāpiemīt, ir tiesību, nevis fakta jautājums, tomēr tas atbildams, ņemot vērā faktiskos apstākļus. Vērtēšanas mēraukla ir objektīva, nevis subjektīva, proti, ir nozīme tam, kādas lietas īpašības varēja pieņemt hipotētiskais vidusmēra pircējs, bet nav nozīmes tam, kādas lietas īpašības varēja pieņemt konkrētais pircējs.
CL 1613.panta piemērošana un jēdziens "visparastākā uzmanība"
CL 1613.panta 1.daļā minētie panta piemērošanas priekšnoteikumi, ka ieguvējs zināja par lietas trūkumiem vai vismaz, piegriežot visparastāko uzmanību, nevarēja par tiem nezināt, attiecināmi un nodibināmi uz atsavinājuma līguma noslēgšanas brīdi, nevis uz kādu vēlāku brīdi pēc līguma noslēgšanas, piemēram, uz līguma noslēgšanai vēlāk sekojušu lietas nodošanas brīdi.
Ar visparastākās uzmanības trūkumu saprotama rupja neuzmanība, proti, atsavinātājs atbrīvojams no atbildības ieguvēja rupjas neuzmanības gadījumā, bet ne vieglas neuzmanības gadījumā.
Atsavinātājam nav liegts atsavināt preci ar trūkumu, bet tad viņam par šādu trūkumu ieguvējs jābrīdina vai trūkumam jābūt acīmredzamam, pievēršot visparastāko uzmanību.
Pircēja pienākums pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem, ja līguma abas puses ir komersanti
Ja pircējs un pārdevējs ir komersanti, pircēja pienākumu pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem regulē Komerclikuma (KL) 411.pants.
Tas, cik garš ir "iespējami īsais laiks pēc preces saņemšanas", kas saskaņā ar KL 411.panta 1.daļu atvēlams preces pārbaudei, ir nosakāms katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā lietas apstākļus, tostarp preces veidu un īpašības (piemēram, preces sarežģītību, funkcionalitāti, bojāšanās ātrumu u. c.), ierasto praksi šāda veida preču iegādes gadījumā, uzņēmuma lielumu u. tml.
Brīdis, kad jāuzsāk pārbaude, ir preces saņemšanas brīdis, proti, brīdis, ar kuru prece nonāk pircēja varas sfērā un viņš var veikt preces īpašību pārbaudi. Pienākums paziņot par atklāto trūkumu ir nekavējoties, tas ir, bez vainojamas vilcināšanās.
Atsavinātāja ļaunais nolūks kā priekšnoteikums CL 1620.panta piemērošanai
Tikai CL 1620.panta 1.daļā minētā zaudējumu atlīdzības piedziņas prasījuma gadījumā ir jākonstatē, ka atsavinātājs ir rīkojies ļaunā nolūkā, noklusējot vai apslēpjot viņam zināmos lietas trūkumus. Izspriežot CL 1620.panta 2.daļā regulētos prasījumus par līguma atcelšanu vai lietas cenas samazināšanu, nav jākonstatē, ka atsavinātājs būtu rīkojies ļaunā nolūkā. Arī CL 1620.panta 1.daļā paredzētais atsavinātāja noteikti izteikts apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības, ir patstāvīgs priekšnoteikums prasībai par zaudējumu atlīdzības piedziņu, un atsavinātāja pienākums atlīdzināt zaudējumus šāda apgalvojuma gadījumā iestājas neatkarīgi no tā, vai atsavinātājam attiecīgā labo īpašību neesība bija zināma vai tai vajadzēja būt zināmai.
Atsavinātās lietas un par to saņemtā pretizpildījuma atdošana kā līguma atcelšanas sekas, nevis pamats
Ja celta līguma atcēluma prasība, tad CL 1623. un 1624.pants paredz attiecīgi atsavinātāja un ieguvēja pienākumus līguma atcēluma prasības apmierināšanas gadījumā, nevis priekšnoteikumus šādas prasības celšanai. Atsavinātās lietas un par to saņemtās maksas savstarpēja atdošana ir līguma atcelšanas sekas, nevis pamats.
SKK-10/2025 Krāpšana, kas izpaudusies kā prasības celšana tiesā par nepatiesas ziņas saturoša līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā; Krimināllikuma 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (krāpšanas) priekšmeta – nekustamā īpašuma bezatlīdzības un beztermiņa lietošanas tiesību – vērtības noteikšana
Krāpšana, kas izpaudusies kā prasības celšana tiesā par nepatiesas ziņas saturoša līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā
Atzinumam par Krimināllikuma 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esību personas darbībās nav nepieciešams konstatēt viltus pielietošanu tieši pret mantas īpašnieku vai tās valdītāju. Krāpšana var izpausties darbībās, kas vērstas ne tikai uz mantas īpašnieka vai valdītāja, bet arī citas personas maldināšanu.
Gadījumā, kad apzināti sniegtas nepatiesas ziņas iestādei vai tiesai, no kuras lēmuma atkarīga darījuma atzīšana par tiesisku, cietušā mantiskās intereses kā krāpšanas objekts var tikt aizskartas pastarpināti.
Krimināllikuma 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (krāpšanas) priekšmeta – nekustamā īpašuma bezatlīdzības un beztermiņa lietošanas tiesību – vērtības noteikšana
Gadījumā, ja krāpšanas rezultātā persona iegūst nevis kustamo vai nekustamo mantu, bet tiesības uz mantu (īpašuma tiesības, lietošanas tiesības u.c.) vai arī saņem pakalpojumu, krāpšanas noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir atkarīga no iegūto tiesību vai saņemto pakalpojumu vērtības.
Ja nekustamā īpašuma bezatlīdzības un beztermiņa lietošanas tiesības faktiski liedz tā īpašniekam rīcību ar nekustamo īpašumu, proti, konstatējama tā faktiska zaudēšana, par noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību atzīstama nekustamā īpašuma tirgus cena.
SKK-76/2025 Tiesas objektīvās neitralitātes prasība
Lai garantētu tiesībās uz taisnīgu tiesu ietvertās tiesas objektīvās neitralitātes prasības ievērošanu, tiesnesim ir pienākums novērtēt savu spēju izspriest lietu objektīvi un iespaidu, kāds tiks radīts sabiedrībai par konkrēto kriminālprocesu arī tad, ja lietā nav pieteikts noraidījums.
Par tiesas objektīvo neitralitāti pamatotas šaubas var rasties gadījumā, ja tiesneša iepriekš pieņemtajā nolēmumā ir ietverti atzinumi, kas faktiski nosaka apsūdzētā vainīgumu citā procesā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILL likums) 11.panta 7.daļa nav interpretējama tādējādi, ka jebkuri naudas līdzekļi, kuru izcelsmes legalitāte kredītiestādē vēl nav pārbaudīta, nevar tikt izmantoti kā kredītiestādes likvīdos aktīvus veidojošs elements ar mērķi stabilizēt kredītiestādes finansiālo situāciju. Minētā norma neparedz, ka visi kredītiestādes klientu līdzekļi to izpētes stadijā (vēl nav pārbaudīti vai par kuriem tiek veiktas pārbaudes) ir pielīdzināmi noziedzīgi iegūtajiem vai prezumējami par tādiem, kas izslēdzami no komerctiesiskās apgrozības un tādējādi būtu pakļaujami NILL likuma noteiktajiem ierobežojumiem un naudas līdzekļu izslēgšanai no kredītiestādes bilances aktīviem, tostarp no likvīdo līdzekļu apmēra.
NILL likuma 11.panta 7.daļā noteiktais pienākums pārtraukt darījuma attiecības ar klientu rodas vienīgi tādā situācijā, kad kredītiestādei vispār nav iespējams pārliecināties par klienta līdzekļu izcelsmi, kā arī nav iespējams šādu izpēti pēc būtības veikt.
Soda nauda kā līdzeklis negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai
Soda nauda kā sankcija par negodīgu komercpraksi ir būtisks negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas elements, bez kura efektīva negodīgas komercprakses izbeigšana un izskaušana var būt neiespējama. Attiecīgi soda naudas piemērošanai arī ir jābūt efektīvai, kas citstarp nozīmē, ka pēc pārkāpuma konstatēšanas Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir pienākums pēc iespējas ātrāk – bez liekas kavēšanās – pieņemt lēmumu par nepieciešamo sankciju piemērošanu. Ja pārkāpums ir pieļauts, bet soda nauda, lai arī nepieciešama, netiek ilgstoši piemērota, negodīgas komercprakses apkarošanas sistēma nevar efektīvi funkcionēt. Līdz ar to nav pieļaujama situācija, kurā pārkāpēja negodprātīgas rīcības dēļ soda naudas piemērošana tiek vilcināta, jo tas būtu tiešā pretrunā ar valsts pienākumu nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību un efektīvu sankciju piemērošanu.
Lēmuma par negodīgu komercpraksi pieņemšanas termiņa pagarināšanas mērķis
Apstākli, ka komercprakses īstenotājs bez attaisnojoša iemesla nav nodrošinājis iestādei piekļuvi informācijai par pēdējā finanšu gada neto apgrozījumu, nevar uzskatīt par objektīvu iemeslu lēmuma par negodīgu komercpraksi pieņemšanas termiņa pagarināšanai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta 12.daļas izpratnē. Iespēja pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu likumā paredzēta tādēļ, lai nodrošinātu iespēju vispusīgi noskaidrot ar pārkāpumu saistītos apstākļus, nevis lai dotu iespēju negodprātīgam komercprakses īstenotājam vilcināt soda naudas piemērošanu.
