Sabiedrībā izskanējusi informācija, ka Uzņēmumu reģistrs šobrīd ir apturējis jaunu uzņēmumu dibināšanu, jo tā rīcībā ir nepietiekami daudz informācijas par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Vai tā ir taisnība? Atbildes drukātā žurnāla “iTiesības” oktobra numurā sniedz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Šobrīd aktuāls ir jautājums par patiesajiem labuma guvējiem. Kāpēc mums tam jāvelta tik liela uzmanība, kāpēc par to jāsatraucas?

Šīs izmaiņas nepieciešamas mums pašiem kā sabiedrībai un kā uzņēmējiem, jo mērķis ir viens – palielināt uzņēmējdarbības vides caurspīdīgumu. Protams, uz nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību patiesajiem labuma guvējiem mums norādījuši arī ārvalstu eksperti. Juridiskas personas pēc būtības ir fikcijas, aiz tām vienmēr ir fiziskas personas, tāpēc ir svarīgi zināt, kas viņas ir, jo juridiskas personas nereti izmanto ne tiem labākajiem mērķiem.

Kāpēc ir slikti nezināt patiesos labuma guvējus?

Slēpjoties aiz juridiskām personām, fiziskas personas var veikt dažādus noziegumus – naudas atmazgāšanu, nodokļu izkrāpšanu, terorisma finansēšanu utt. Ja uzņēmējdarbības vide nav pietiekami caurspīdīga, tā ir labvēlīga dažādiem noziegumiem, jo ir grūti atrast patiesos vaininiekus. Tas ir bīstami sabiedrībai kopumā.

Pastāstiet par būtiskākajām likumdošanas izmaiņām, kas uzņēmējiem jāzina par patiesajiem labuma guvējiem!

Faktiski uzņēmumus varam iedalīt divās grupās. Vienā ir vietējie uzņēmumi, vienas fiziskas personas īpašnieka sabiedrības, kam nekas būtiski nemainās, jo mēs zinām, ka vienīgais īpašnieks ir arī patiesais labuma guvējs. Šie uzņēmumi nekādas izmaiņas, saņemot Uzņēmumu reģistra (UR) pakalpojumus, nejutīs.

Cits stāsts ir par lielajiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas vai kur ir īpašnieku ķēdes. Šiem uzņēmumiem jāņem vērā, ka var būt nepieciešams iesniegt papildu dokumentus UR, tādējādi var pieaugt gan uzņēmumu dibināšanas, gan izmaiņu veikšanas ilgums. Reģistrācija vienas dienas laikā, visticamāk, nebūs iespējama.

Kopumā gan uzņēmēji, domājams, jau pieraduši, ka UR notāri lēmumus vairs nepieņem vieni – mēs konsultējamies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par nodokļu riskiem. Arī likumdošanā noteikts: ja vienā adresē reģistrēts vairāk nekā 10 uzņēmumu vai valdē ir persona, kas ir vienīgais valdes loceklis vēl vismaz piecu uzņēmumu valdēs, izskatīšanas termiņi palielinās, jo mēs prasām informāciju arī no VID. Papildus tagad pievienojas patieso labuma guvēju jautājums, tādējādi jārēķinās, ka var rasties nepieciešamība iesniegt papildu dokumentārus pierādījumus.

Interesanti, kas var būt šādi pierādījumi?

Šīs ir nozīmīgākās izmaiņas mūsu pusē, ar ko strādā notāri, kas izskata pieteikumus. Agrāk valsts notāri tikai pārliecinājās, vai iesniegtie dokumenti atbilst likumam, un tos reģistrēja. Tagad notāri analizē, pēta informāciju, pārliecinās, ka tajā nav pretrunu. Ne vienmēr prasām dokumentārus pierādījumus – ja informācijai varam piekļūt paši, no uzņēmējiem to neprasām. Eiropā un pasaulē ir publiski pieejamas datubāzes, reģistri, kā arī lielo uzņēmumu mājas lapas, kurās atrodama informācija par šo uzņēmumu vadītājiem. Ja mums neizdodas iegūt šādu informāciju, prasām to no uzņēmējiem.

Sākumā bija daudz negāciju, kāpēc mēs prasām šādu informāciju, bet faktiski jau no 2017.gada decembra, kad stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) sākotnējā versija, noteikts, ka uzņēmumā jābūt informācijai par patiesajiem labuma guvējiem. Valde ir atbildīga par patieso labuma guvēju noskaidrošanu. Protams, varu saprast arī satraukumu – ja uzņēmumu ķēdē ir īpašnieki no dažādām valstīm un informācija par tiem ir vairākos reģistros, nav vienkārši to visu noskaidrot, bet nevaru arī jums nosaukt kādus konkrētus piecus dokumentus, ko uzskatīsim par pietiekamu pamatojumu, jo katrā valstī tie ir citādi.

Eksperti apgalvo, ka kopš grozījumu spēkā stāšanās UR, lūdzot dokumentāru pamatojumu, apturējis gan jaunu uzņēmumu dibināšanas procesus, gan jau esošu uzņēmumu dalībnieku un valdes maiņas pieteikumus. Kamēr nav iegūts reģistru apmierinošs dokumentu kopums, komercdarbību Latvijā nav iespējams sākt. Vai tā ir?

Atsevišķi šādi gadījumi tiešām ir – kamēr nav pietiekams dokumentārs pamatojums, reģistrāciju neveicam. Dokumentāru pamatojumu varam prasīt no 1.jūlija, bet bija virkne uzņēmumu, kas savus patiesos labuma guvējus bija paziņojuši līdz tam, un mēs viņiem nevarējām prasīt dokumentāru pamatojumu. Ja šādā uzņēmumā šobrīd mainās valde vai īpašnieki, mēs izmaiņas neveicam, jo nepieciešams pārbaudīt patiesos labuma guvējus.

Protams, ir neapmierinātība, kad prasām apkopot šādu informāciju. Bieži ir problēma, ka uzņēmuma dalībniekiem pašiem trūcis izpratnes par patiesajiem labuma guvējiem. Negācijas ir, visi cenšas pierast pie jaunās kārtības. Katram ir jādara savs darbs. Arī juristam, ja viņš sniedz pakalpojumus uzņēmumam, jāveic noteikts darbs, jāpārliecinās, vai nav kādas neidentificētas personas. Ja UR risku sistēmā “iedegas sarkanā lampiņa”, mēs prasīsim papildu informāciju. Nav pamata būt neapmierinātiem, ka šādu dokumentu uzņēmumam nemaz nav. Mums ir jāpārdzīvo šis daudzo jautājumu un jaunās kārtības ieviešanas laiks.

Pilnu interviju lasiet drukātā žurnāla "iTiesības" oktobra numurā!

Visu oktobri žurnāla "iTiesības" 2020.gada abonementam speciāla cena - 80 eiro. Vairāk par abonēšanas iespējām sadaļā ABONĒŠANA!