Informējot par aktuālām tēmām uzņēmējiem un atbalstot biedrības “Taureņa efekts” labdarības projektu “Sports vieno”, ir iznācis žurnāla “iTiesības” novembra numurs.

Numura intervijā novembrī sarunājāmies ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski par aktuālo tēmu – nulles birokrātijas principu, kas stājas spēkā no šī gada 1.novembra. “Nulles birokrātijas princips ir signāls valsts pārvaldei, ka jāpārdomā viss, ko radām no jauna.  Vienlaikus tas ir signāls uzņēmējiem, ka valsts pārvalde gatava nopietni pievērsties šim jautājumam un ar uzņēmēju organizāciju palīdzību mazināt sloga pieaugumu,” saka J.Citskovskis.

Jau vairāk nekā gadu Latvijā viens no aktuālajiem dienaskārtības jautājumiem ir valsts finanšu situācija, stabilitāte šajā jomā un starptautisko partneru pārmetumi ar dažādām no tā izrietošām sekām. Saskaņā “Moneyval” prasībām Latvijai pastāv riski, ka valsti varētu iekļaut t.s. “melnajā sarakstā”, kas būtiski apdraudētu ne tikai sadarbību starptautiskajā tirgū, bet arī vietējo ekonomisko stabilitāti. Par to plašāk Andreja Vaivara rakstā.

Ints Skaldis savukārt rakstā skaidro dažādus darba līgumu iespējamos termiņus. Praksē visbiežāk darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, taču iespējamas arī situācijas, kad darbinieks nepieciešams noteiktam laika periodam, tādēļ jāslēdz atbilstošs līgums. Pareiza līguma un tā darbības termiņa izvēle nereti darba devējiem rada problēmas.

Praksē arvien biežāk ir gadījumi, kad darba devējam būtiski, lai darbinieks ir pieejams arī ārpus viņa normālā darba laika. Ne vienmēr nepieciešams, lai darbinieks strādātu ārpus normālā darba laika ietvara, bet gan lai viņš būtu pieejams un gatavs pildīt darba pienākumus, ja darba devējam rodas šāda vajadzība. ZAB “PRIMUS DERLING” ekspertu sagatavotajā rakstā aplūkosim, kad praksē darbinieku dežūras un izsaukuma gatavības laiku klasificē kā darba laiku un kad par to ir jāmaksā. 

Sertificēts datu aizsardzības speciālists Dainis Špeļs raksta par balss ieraksta veikšanu. Ar tālruni veikto sarunu balss ieraksta iegūšana ir viens no izplatītākajiem fizisku personu datu apstrādes veidiem, ko praktizē gan komersanti, gan valsts un pašvaldību iestādes. Vienlaikus, ņemot vērā gan iesaistīto datu subjektu skaitu, gan apstrādājamās informācijas apjomu, balss ierakstu veikšana un glabāšana nereti uzskatāma par liela apjoma personas datu apstrādi.

Bet Rihards Gulbis apkopojis nepārvaramas varas apstākļu noteikšanas kritērijus un piemērus. Ir vairāki kritēriji, lai apstākļus, kas padarījuši līguma izpildi neiespējamu vai nepaveicamu nolīgtajā termiņā, atzītu par nepārvaramas varas apstākļiem. Kritērijus nereti izmanto arī līgumos, lai noteiktu, ko konkrētās saistības gadījumā uzskata par nepārvaramu varu. Līdz ar to labāka šo apstākļu izpratne nodrošina lielāku tiesisko drošību un noder īdzēju interešu aizsardzībai, noslēdzot līgumu.

Tāpat arī Karīnas Kļaviņas rakstā uzzināsiet par Datu valsts inspekcijas pārbaudēm, Kristīnes Gaigules-Šāvējas un Lauras Skromules rakstā par apbūves tiesību knifiem, Amandas Rolles rakstā par variantiem, kā darbiniekiem izmantot darba auto, bet Viktorijas Soņecas – par to, vai “Facebook” plāno iekarot finanšu tirgu. Renāte Riekstiņa analizējusi spriedumu, ar kuru aktualizēta izpratne par līgumsodu bet sarunā ar Edmundu Beļski noskaidrojam aktuālo eParaksta izmantošanā.

Patīkamu lapošanu!