Lai uzlabotu būvdarbu kvalitāti Latvijā, no 2019.gada būtiski stiprināta būvniecības jomas būvspeciālistu inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības – kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība, informē Ekonomikas ministrija.

Jaunā būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un uzraudzības kārtība noteikta pērn pieņemtajos Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”.

Jaunā kārtība paredz paaugstinātas prasības sākotnējam būvspeciālistu kompetences novērtēšanas eksāmenam, iekļaujot tajā vairāk praktiskos uzdevumus, kā arī padziļinātus jautājumus par ugunsdrošību un energoefektivitāti, un paaugstinātas prasības būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, ieviešot plānveida padziļinātas pārbaudes sniegtajiem pakalpojumiem.

Savukārt jaunajiem speciālistiem radīta iespēja īsākā laika periodā saņemt būvspeciālista sertifikātu, ja praktiskās pieredzes programma ir izpildīta pilnā apmērā. Tas nodrošinās, ka jaunie speciālisti pēc izglītības iegūšanas varēs ātrāk sākt patstāvīgi strādāt būvniecības nozarē.

Tāpat ieviesta nepārtraukta piekļuve būvniecības nozares standartiem par pazeminātu samaksu, lai būvspeciālisti piemērotu modernākos un atbilstošākos būvniecības risinājumus. Vienlaikus palielināta informācijas pieejamība par būvspeciālistu patstāvīgo praksi, lai pasūtītāji var izvēlēties atbilstošāko būvspeciālistu, ņemot vērā viņa faktisko darba pieredzi.

Jaunajos deleģēšanas līgumos par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, kas noslēgti starp Ekonomikas ministriju un kompetences pārbaudes iestādi, pastiprināta uzmanība pievērsta tieši sertificēto būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, nosakot, ka kompetences pārbaudes iestādēm:

  • reizi piecos gados ir jāpārbauda pilnīgi visu būvspeciālistu patstāvīgā prakse un profesionālā pilnveide;
  • daļa būvspeciālistu katru gadu jāpārbauda padziļināti, balstoties uz riska analīzi. Šajās pārbaudēs jāietver arī sniegto pakalpojumu atbilstība normatīvo aktu prasībām, jāveic nejauši izvēlētu būvprojektu būtiskāko raksturlielumu aprēķinu pārbaude, kā arī jāveic būvdarbu vadītāju pārbaude būvlaukumā.
  • jāizskata un jāizvērtē par būvspeciālistiem saņemtās sūdzības.

Attiecīgi šā gada 5.marta MK sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas un būvniecības nevalstisko organizāciju izstrādātais jaunais būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis. Cenrādī ir noteikta sertificēšanas pakalpojuma maksa 180 eiro (gadā) apmērā būvspeciālistu pastāvīgās prakses uzraudzībai katrā sfērā un 240 eiro (gadā) maksa par atkārtotu kompetences novērtēšanas eksāmenu.

Ņemot vērā, ka visām kompetences pārbaudes iestādēm ir izvirzītas vienādas prasības būvspeciālistu uzraudzībai un kompetences novērtēšanai, kā arī kompetences pārbaudes iestāžu veiktie un Ekonomikas ministrijai iesniegtie aprēķini apliecina, ka uzraudzības izmaksu lielāko daļu (aptuveni 80%) sastāda tieši tiešās izmaksas, kas visām kompetences pārbaudes iestādēm uz vienu būvspeciālistu ir vienādas, Ekonomikas ministrija ar būvniecības nozari vienojās, ka efektīvāk ir izstrādāt vienotu būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas maksas cenrādi, kas attiektos uz visām kompetences pārbaudes iestādēm.

Ekonomikas ministrija 2019.gada 22.janvārī noslēdza jaunus deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar biedrībām “Latvijas Būvinženieru savienība”, “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” un “Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija”. Tāpat ministrija ir sastādījusi un plāno noslēgt deleģēšanas līgumus arī ar citām kompetences pārbaudes iestādēm.