Februārī “iTiesību” lasītājus visvairāk interesējis, kādas pārmaiņas top Darba likumā, bet saistoši bija arī citi jautājumi.
1.vieta – būtiskas izmaiņas
Lasītākais pagājušā mēneša raksts bija “iTiesību” sagatavotā publikācija “Gaidāmi apjomīgi grozījumi Darba likumā” (iTiesibas.lv 07.02.2025). Tajā apskatīta Labklājības ministrijas sagatavotā anotācija pēdējā laika lielākajiem grozījumiem Darba likumā.
Tostarp tiek vērtēta iespēja likumā atļaut darba devējam un darbiniekam vienoties par 40 darba stundu nostrādāšanu četrās dienās. Tāpat ar grozījumiem iecerēts ļaut izmantot summētā darba laika principus arī nepilnā darba laikā.
Paredzēts, ka izmaiņas skars arī jautājumus, kas skar darba uzteikšanu pagaidu darbiniekiem, atpūtas laiku, algu izmaksu, virsstundu apmaksu, koplīguma vienpusēju pārtraukšanu un citus aspektus.
Šobrīd par grozījumiem ir beigusies sabiedriskā apspriešana, bet nav zināms, kad tie tiks virzīti skatīšanai valdībā.
2.vieta – tiesības uz atlīdzinājumu
Topa 2.vietā ierindojas SIA “RockBridge Legal ZAB” jurista palīdžu Egitas Caunes un Jekaterinas Latarijas sagatavotais raksts “Par kriminālprocesā nodarītu kaitējumu var prasīt atlīdzinājumu” (iTiesibas.lv 05.02.2025).
Autores publikācijā aplūko Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma normu, kas nodrošina privātpersonu tiesības uz taisnīgu un atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisku un nemantisku kaitējumu, kas radies kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros izmeklēšanas iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Raksta autores skaidro – kādos tieši gadījumos iespējams pieprasīt kompensāciju par kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros radušos kaitējumu un ko šis likums saka par gadījumiem, kad zaudējumi radīti juridiskajām personām?
Publikācijā viens no ieteikumiem ir sekot līdzi kriminālprocesa gaitai, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar juristu vai advokātu. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka iestādes rīcība pārkāpj personas tiesības, būtu ieteicams sagatavoties pieteikuma iesniegšanai un savākt pēc iespējas vairāk pierādījumus, lai iestādei, kas izskatīs pieteikumu, būtu nepārprotami skaidrs, ka pastāv cēloņsakarība starp iestādes prettiesisko rīcību un personai nodarīto kaitējumu.
“Pieprasot kaitējuma atlīdzinājumu, svarīgi, ka papildus iesniegumam persona pievieno arī dokumentus, kas apliecina kaitējuma nodarīšanas faktu un apmēru, lai tas būtu samērīgs un atbilstošs. Neiesniedzot atbilstīgus dokumentus, atlīdzinājuma pieprasījums var tikt noraidīts,” uzsvērts publikācijā.
3.vieta – atvaļinājums avansā
Trešais lasītākais “iTiesību” raksts pagājušajā mēnesī bija “Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana avansā” (iTiesibas.lv 10.02.2025.), kuru sagatavoja SIA “ZAB Eversheds Sutherland Bitāns” juriste Ilze Rozentāle.
Autore publikācijā norāda, ka, noslēdzot darba līgumu, darba devējs uzņemas darbiniekam nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, tostarp arī darbinieka tiesības uz atpūtu. Nereti darbiniekiem ir nepieciešamība izmantot arī atvaļinājumu avansā, taču darba devējs nevēlas piekrist šādam lūgumam, pamatojot atteikumu ar to, ka darbinieks vēl nav uzkrājis atvaļinājuma dienas.
Lai novērstu domstarpību rašanos starp darba devēju un darbinieku par atvaļinājuma piešķiršanu avansā, darba devējam ir jāpārzina šāda atteikuma tiesiskie pamati, kas tiek aplūkoti šajā publikācijā.
Autore skaidro, kam ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, vai atvaļinājums avansā ir jāpiešķir obligāti, kādi ir riski, atvaļinājumu piešķirot avansā.
“Piešķirot darbiniekam atvaļinājumu avansā, būtu izvērtējami riski, kas saistīti ar, piemēram, darba attiecību pārtraukšanu neilgi pēc atvaļinājuma izmantošanas. Darba devējam nereti rodas šaubas, vai, piešķirot darbiniekam atvaļinājumu avansā, gadījumā, ja puses izbeigs darba tiesiskās attiecības neilgi pēc atvaļinājuma izmantošanas un pirms darbinieks uzkrās jau avansā izmantoto atvaļinājumu, darba devējs nezaudēs darbiniekam izmaksāto atvaļinājuma naudu,” uzsver I.Rozentāle.
