Kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks
2017-06-30
Jānis Baumanis, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments
Kriminālprocess ir dažādu procesuāli pilnvaroto personu darbību kopums, kas nereti aizskar citu personu tiesības un intereses, tostarp arī Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā paredzētās ikvienas personas tiesības uz īpašumu. Tiesības uz īpašumu kriminālprocesā var tikt aizskartas gan personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, gan citām personām, kam nav statusa kriminālprocesā.
Kas ir aizskartais mantas īpašnieks?
2008.gadā Saeimas Juridiskā komisija, izskatīšanai 2.lasījumā virzot grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL), paredzēja KPL papildināt ar 111.1pantu, kura sākotnējais nosaukums bija "Kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības". Uz 3.lasījumu tika precizēts tikai panta nosaukums, aizstājot vārdu "aizskartās" ar vārdu "aizskartā", tādējādi precizējot, ka aizskārums attiecināms uz īpašnieku, nevis mantu.
Normas nepieciešamību likumprojektā pamatoja, norādot, ka var būt gadījumi, kad manta, kas kriminālprocesa ietvaros izņemta vai arestēta, nepieder procesa dalībniekiem, bet gan kādai kriminālprocesā neiesaistītai personai. Šādā gadījumā mantas īpašniekam, kas nav procesa dalībnieks, nav tiesisku instrumentu, lai aizstāvētu savas tiesības attiecībā uz aizskarto mantu.
2025.gadā Eiropas Savienības Tiesā ir izskatīta virkne spriedumu un atziņu, kas jāņem vērā visiem uzņēmējiem. Piedāvāju vairāku spriedumu atziņu apkopojumu darba tiesību jomā, ko vērts iekļaut noteikti izlasāmo rakstu sarakstā.
Tiesvedības
06:27, 29. Apr. 2026
2026.gada 18.februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi, kas paredz būtiskas izmaiņas Satversmes tiesas procesā. Tie aptver gan organizatoriskus, gan procesuālus aspektus, kuru mērķis ir padarīt Satversmes tiesas procesu efektīvāku. Vienlaikus grozījumi paaugstina prasības visiem iesniedzējiem juridiski pamatot pieteikumu un paplašina tiesas rīcības iespējas lietas sagatavošanā un izskatīšanā. Šajā publikācijā aplūkoti būtiskākie procesa jauninājumi.
Tiesvedības
06:28, 28. Apr. 2026
Senāta spriedums lietā SKC‑397/2025, no vienas puses, noslēdz diskusiju par to, vai darba devējs drīkst balstīt uzteikumu uz vairākus gadus seniem pārkāpumiem, bet, no otras puses, atver plašāku un darba devēju praksei būtisku diskusiju par pārkāpuma izdarīšanas un atklāšanas brīža pareizu noteikšanu sarežģītās, ilgstošās un faktiski komplicētās situācijās. Skaidrojam Senāta sprieduma un judikatūras atziņas.
Tiesvedības
06:34, 24. Apr. 2026
2025.gadā Eiropas Savienības Tiesā ir izskatīta virkne spriedumu un atziņu, kas jāņem vērā visiem uzņēmējiem. Piedāvāju vairāku spriedumu atziņu apkopojumu darba tiesību jomā, ko vērts iekļaut noteikti izlasāmo rakstu sarakstā.
Tiesvedības
06:21, 13. Apr. 2026
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumi par informācijas izsniegšanu vai neizsniegšanu no Fizisko personu reģistra var tieši ietekmēt personas iespējas vērsties tiesā. Tāpēc būtisks ir Senāta rīcības sēdes lēmums, kurā uzsvērts – izskatot šādus pieprasījumus, iestāde nevar rīkoties formāli.
Tiesvedības
06:32, 9. Apr. 2026
Eiropas Savienības tiesa 2025.gada nogalē pieņēma spriedumu, kas ievērojami mainīs sludinājumu portālu darbību. Uzņēmējiem būs jāuzņemas jauni pienākumi un plašāka atbildība par personas datu aizsardzību, kas radīs papildu izmaksas, tomēr arī veicinās drošāka digitālā tirgus izveidi. Analizējam sprieduma tiesisko pamatojumu un tā ietekmi uz sludinājumu portālu darbību.
Tiesvedības
06:17, 8. Apr. 2026
Pērn noslēdzās vairāk nekā 10 gadus ilga tiesvedība starp Konkurences padomi un AS “KIA Auto”. Tā apstiprināja, ka noteikumi, kas garantijas periodā auto īpašniekiem tehniskās apkopes pieprasa veikt tikai pie pilnvarotajiem pārstāvjiem un remontā izmantot tikai oriģinālās rezerves daļas, var pārkāpt konkurences tiesības.
Tiesvedības
08:51, 1. Apr. 2026
Strīda gadījumos noilguma termiņa ievērošana savu aizskarto tiesību aizstāvībai ir būtisks priekšnoteikums. Tas attiecas arī uz prasījumu izvirzīšanu vienai pusei pret otru, lai termiņa ierobežojuma dēļ nezaudētu iespēju aizsargāt savas aizskartās intereses. Nesenā spriedumā Senāts ir ieviesis būtisku skaidrību noilguma termiņa piemērošanā darba strīdos. Skaidrojam, kā aprēķināms noilgums darbinieka prasījumiem pret darba devēju.
Tiesvedības
06:05, 31. Mar. 2026
Senāts atzinis, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz Konkurences padomei tiesības izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības rezultātā iegūtus audioierakstus un to atšifrējums, lai pierādītu iespējamu aizliegtu vienošanos starp vairākiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Jāatzīst, ka patlaban topošie likumu grozījumi ir sasteigti un nerisina Senāta spriedumā analizēto pamatjautājumu.
Tiesvedības
06:00, 27. Mar. 2026
Tiesu nolēmumi sniedz ne tikai juridisku vērtējumu, bet arī vērtīgus padomus rīcībai dažādu strīdu gadījumos. Taču būtisks ir jautājums – kurā brīdī spriedumos paustā atziņa kļūst piemērojama praksē? Vai ir jāgaida likumu grozījumi, vai tomēr tiesu atziņas var un vajag izmantot uzreiz? Kāda ir atšķirība starp Senāta un Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem? Skaidrojam!
Tiesvedības
06:15, 25. Mar. 2026
Praksē darba devēji nereti vēršas pie juristiem, vaicājot, cik bieži un kādā veidā darbiniekam ir jāpiedāvā atvaļinājums, lai uzskatītu, ka darba devējs ir izpildījis pienākumu nodrošināt darba ņēmēja atvaļinājuma faktisku izmantošanu. Tāpat joprojām aktuāli ir jautājumi par to, vai darba līguma nosacījumi var prevalēt pār Darba likumā noteikto kārtību. Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Kurzemes apgabaltiesas 2025.gada 28.aprīļa spriedums lietā C69402024. Skaidrojam!
Tiesvedības
06:00, 19. Mar. 2026
Vai lēmums, ar kuru administratīvais pārkāpums atzīts par maznozīmīgu un process izbeigts bez soda piemērošanas, patiešām nevar aizskart personas tiesības? Pirmajā acu uzmetienā šāds lēmums šķiet personai labvēlīgs – sods netiek piemērots un lieta ir izbeigta. Tomēr var būt situācijas, kad persona jūtas aizskarta jau ar pašu faktu, ka iestāde ir konstatējusi pārkāpuma izdarīšanu, lai arī to atzinusi par maznozīmīgu. Vai šādā gadījumā personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu iestādes secinājumus?
Tiesvedības
06:00, 18. Mar. 2026
Vai pārdevējs var izvairīties no atbildības, ja precei ir trūkums, kas kopumā netraucē to lietot? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāta spriedums, kurā paustās atziņas ir nozīmīgas ikvienam, kurš slēdz pirkuma līgumu – neatkarīgi no tā, vai darījums notiek publiskā iepirkuma vai privāttiesiskās attiecībās.
Tiesvedības
06:00, 13. Mar. 2026
Jau kopš 2019.gada tiesā tiek izskatīta civillieta par to, vai un kādā apmērā Latvijas Zinātņu akadēmijai pēc nomas tiesisko attiecību izbeigšanās ir pienākums atlīdzināt nomnieka ieguldījumus koncertzāles “Rīga” atjaunošanā. Senāts ar 2025.gada 20.novembra spriedumu lietā SKC-81/2025 nodeva lietu jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Skaidrojam, kādas būtiskas atziņas par ekspertīzes robežām civillietā Senāts sniedza šajā spriedumā.
Tiesvedības
06:00, 12. Mar. 2026
Digitālajā laikmetā dati ir kļuvuši par jauno naftu, bet Vispārīgā datu aizsardzības regula – par vienu no stingrākajiem un sarežģītākajiem rīkiem šīs “naftas” ieguves un apstrādes regulēšanai. Katrs uzņēmējs, neatkarīgi no tā, vai vada nelielu interneta veikalu vai starptautisku tehnoloģiju milzi, zina, ka regulas ievērošana prasa milzu resursus. Taču, ko darīt tad, ja uzraugošās iestādes interpretē noteikumus tā, ka uzņēmumam tiek uzlikti nesamērīgi un, iespējams, pat netaisnīgi sodi? Kur meklēt taisnību, ja lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī, bet paziņoti caur vietējām iestādēm?
Tiesvedības
06:00, 9. Mar. 2026
