Kriminālprocess ir dažādu procesuāli pilnvaroto personu darbību kopums, kas nereti aizskar citu personu tiesības un intereses, tostarp arī Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā paredzētās ikvienas personas tiesības uz īpašumu. Tiesības uz īpašumu kriminālprocesā var tikt aizskartas gan personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, gan citām personām, kam nav statusa kriminālprocesā.

Kas ir aizskartais mantas īpašnieks?

2008.gadā Saeimas Juridiskā komisija, izskatīšanai 2.lasījumā virzot grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL), paredzēja KPL papildināt ar 111.1pantu, kura sākotnējais nosaukums bija "Kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības". Uz 3.lasījumu tika precizēts tikai panta nosaukums, aizstājot vārdu "aizskartās" ar vārdu "aizskartā", tādējādi precizējot, ka aizskārums attiecināms uz īpašnieku, nevis mantu.

Normas nepieciešamību likumprojektā pamatoja, norādot, ka var būt gadījumi, kad manta, kas kriminālprocesa ietvaros izņemta vai arestēta, nepieder procesa dalībniekiem, bet gan kādai kriminālprocesā neiesaistītai personai. Šādā gadījumā mantas īpašniekam, kas nav procesa dalībnieks, nav tiesisku instrumentu, lai aizstāvētu savas tiesības attiecībā uz aizskarto mantu.