Senāta spriedums lietā SKC-5/2025 nostiprina principu, ka parādnieka izteiktā griba par konkrētu parāda daļu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu ir juridiski saistoša kreditoram. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad parādnieks maksājuma uzdevumā norāda konkrētas rēķina pozīcijas, kuras viņš apmaksā vai neapmaksā, kreditors nevar patvaļīgi novirzīt šos maksājumus uz citām parāda pozīcijām. Spriedums skaidro Civillikuma 1844.panta piemērošanu un iezīmē būtisku precedentu parādnieka gribas vērtēšanā.