2025.gadā Eiropas Savienības Tiesā ir izskatīta virkne spriedumu un atziņu, kas jāņem vērā visiem uzņēmējiem. Piedāvāju vairāku spriedumu atziņu apkopojumu darba tiesību jomā, ko vērts iekļaut noteikti izlasāmo rakstu sarakstā.

Diskriminācija invaliditātes dēļ

2025.gada 11.septembra spriedums lietā C-38/24 “Bervidi“

Lieta attiecas uz darba ņēmēju G.L., kura pati nebija persona ar invaliditāti, bet ikdienā aprūpēja savu nepilngadīgo bērnu ar invaliditāti. Darbiniece vairākkārt lūdza darba devēju pielāgot darba apstākļus – pastāvīgi norīkot darbā darba vietā ar fiksētu darba laiku, kas vajadzības gadījumā prasītu zemāku kvalifikāciju, jo tas viņai ļautu rūpēties par savu nepilngadīgo dēlu, kuram ir smaga invaliditāte un pilnīga invaliditāte un kurš dzīvo kopā ar viņu, un kuram pēcpusdienās noteiktā laikā ir jāiziet aprūpes programma.

Darba devējs atteicās ieviest pastāvīgus pielāgojumus, aprobežojoties ar pagaidu un daļēji labvēlīgākiem risinājumiem – provizoriski piešķīra G.L. noteiktus darba apstākļu pielāgojumus, kas ietvēra konkrētas darba vietas noteikšanu un izdevīgāka laika grafika piešķiršanu salīdzinājumā ar citiem stacijas operatoriem, kuri ir pakļauti maiņu darbam un rotācijas kārtībai.

Darbiniece apgalvoja, ka šāda atteikuma rezultātā viņa ir netieši diskriminēta invaliditātes dēļ, lai gan pati nav persona ar invaliditāti.

Eiropas Savienības tiesa (EST) vērsa uzmanību, ka uz invaliditāti balstīta tieša diskriminācija “saistības dēļ” ar direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, ir aizliegta. Tiešas diskriminācijas aizliegums attiecas ne tikai uz personām, kuras pašas ir invalīdi. Ja darba devējs pret darba ņēmēju, kurš pats nav invalīds, izturas mazāk labvēlīgi nekā viņš salīdzināmā situācijā izturas, ir izturējies vai izturētos pret citu darba ņēmēju un ir pierādīts, ka šīs nelabvēlīgās attieksmes pret šo darba ņēmēju iemesls ir viņa bērna, kuram šis darba ņēmējs sniedz tam nepieciešamo pamataprūpi, invaliditāte, šāda attieksme ir pretrunā tiešas diskriminācijas aizliegumam. Savukārt gan direktīvas 2000/78 2.panta 1.punkta formulējums, gan šīs direktīvas mērķis liecina par labu ne tikai tiešas diskriminācijas, bet arī netiešas diskriminācijas aizliegumam.