Turpmāk strīdus par vienota spēka Eiropas patentu skatīs Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālajā vai Vienotās patentu tiesas centrālajā nodaļā, to paredz 2024.gada 22.maijā spēkā stājušies grozījumi Patentu likumā, informē Patentu valde.

Vienlaikus grozījumi precizē, kādas ziņas tiek publiskotas Patentu valdes tīmekļvietnē un Patentu valdes oficiālajā izdevumā un samaksas veikšanas termiņus par patenta uzturēšanu spēkā.

2023.gada 1.jūnijā stājās spēkā vienota spēka Eiropas patents, kas paredz atsevišķu tiesvedības kārtību Vienotās patentu tiesas nolīguma dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Tādējādi turpmāk strīdus par vienota spēka Eiropas patentiem, “klasiskajiem” Eiropas patentiem, kuru īpašnieki nav izteikuši vēlmi atteikties no Vienotās patentu tiesas jurisdikcijas (opt-out), kā arī papildu aizsardzības sertifikātiem, kas balstīti uz šādiem patentiem, izskatīs Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālajā vai Vienotās patentu tiesas centrālajā nodaļā. Tāpat grozījumi paredz pārejas noteikumus, ka prasības par vienoto patentu varēs celt arī saskaņā ar Civilprocesa likumu 7 gadu laikā pēc Vienotās patentu tiesas nolīguma stāšanās spēkā, proti, līdz 2030.gada 31.maijam.

Vienlaikus grozījumi paredz ieviest tā saucamo “drošības tīklu” gadījumos, ja vienota spēka statuss Eiropas patentam var tikt noraidīts vai atcelts, šie grozījumi ļaus patenta īpašniekam izmantot 3 mēnešu periodu, lai vēl paspētu apstiprināt Eiropas patentu nacionālajā līmenī.

Patentu likumā ietvertie grozījumi arī precizē, ka Patentu valdes tīmekļvietnē un Patentu valdes oficiālajā izdevumā tiek publiskots izgudrotāja vārds, uzvārds un valsts piederība (ja viņš nav atteicies no tiesībām tikt minētam), ziņas par pieteicēju un pārstāvi (ja tāds ir) – fiziskajām personām – vārds, uzvārds un adrese; juridiskām personām – nosaukums un adrese, tādējādi nodrošinot, ka ir skaidri noteikti tie personas dati, kas ir publicējami un nepieciešami, lai identificētu izgudrotāju, patenta tiesību īpašnieku un/vai tā pilnvarniekus / pārstāvjus.

Ņemot vērā, ka arī pēc patenta aizsardzības termiņa beigām izgudrojums saglabā savu komerciālo vērtību un nav iespējams noteikt, kurā periodā tas varētu kļūt sabiedrībai neaktuāls, ir svarīgi, ka patentu reģistrs satur pilnvērtīgu informāciju par patentiem arī pēc to aizsardzības termiņa beigām, tādējādi grozījumi paredz, ka dati patentu reģistrā tiek glabāti nenoteiktu laiku.

Vienlaikus grozījumi precizē samaksas veikšanas termiņus par patenta uzturēšanu spēkā, proti, kā rīkoties gadījumos, ja termiņš iekrīt sestdienā, svētdienā vai likumā noteiktā svētku dienā.

Patentu likuma līdzšinējā redakcijā nebija skaidri noteikts, kad maksājama maksa par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā, turpmāk tiks noteikts, ka maksa par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā maksājama pēc iesnieguma par Eiropas patenta apstiprināšanu iesniegšanas Patentu valdē.