Lai mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, Iesniegumu likumā ir sagatavoti grozījumi, paredzot, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā.
Šobrīd Iesniegumu likums paredz, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
Grozījumi paredz, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
Vienlaikus var būt objektīvi gadījumi, kad atbildes sniegšanai uz iesniegumu būs nepieciešams ilgāks laiks. Piemēram, kad jautājums ir sarežģīts, apjomīgs un prasa padziļinātu izpēti; kad nepieciešama sadarbība (konsultācijas) ar iesniedzēju, citām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, starptautiskām organizācijām un ekspertiem u.c.
Tāpat konstatēts, ka šā brīža Iesnieguma likuma regulējums, kas paredz primāri sniegt atbildi personai, norādot, ka iesnieguma izskatīšana nav iestādes kompetencē un norādot kompetento iestādi, nav lietderīgs un tas rada nepamatotu birokrātiju. Tas prasa no iestādes tādu pašu administratīvo slogu, kādu iesnieguma pārsūtīšana, taču vienlaikus netiek nodrošinātas persona intereses saņemt atbildi pēc būtības pēc iespējas īsākā termiņā.
Grozījumi paredz termiņu iesniedzēja informēšanai un iesnieguma pārsūtīšanai samazināt no septiņām uz piecām darbdienām. Arī nosakot, ka atbildes sniegšanas termiņu sāk skaitīt no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pārsūtīto iesniegumu.
Vienlaikus paredzēts arī izņēmums – ja tas ir lietderīgi, iestāde var pieņemt lēmumu iesniegumu nepārsūtīt kompetentai iestādei, paziņojot iesnieguma iesniedzējam, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi. Šāds izņēmums ir vērsts uz personas interešu aizsardzību un uz tiesību iestādei izvērtēt pārsūtīšanas lietderību saglabāšanu. Praksē var būt gadījumi, kad iesnieguma pārsūtīšana kompetentajai iestādei ir pretrunā personas interesēm. Vienmēr pārsūtot iesniegumu iestādei, kuras kompetencē ir konkrētais jautājums, neizvērtējot konkrētās situācijas apstākļus un lietderību, var tikt skartas personas tiesības uz datu aizsardzību, jo, iespējams, dati tiktu pārsūtīti nevajadzīgi un/vai pati persona nebūtu vēlējusies, lai viņas dati nonāk konkrētās iestādes rīcībā. Tāpat ir gadījumi, kad iesniedzējs jau iepriekš centies vērsties kompetentā iestādē, bet atbilde viņu nav apmierinājusi, vai arī iesniedzējs nevēlas ar iesniegumu vērsties kompetentajā iestādē un par to informē savā iesniegumā.
Grozījumi Iesniegumu likumā izsludināti 5.septembra Valsts sekretāru sanāksmē.