Darba devējam jāspēj pierādīt aicinājums doties atvaļinājumā
2026-03-19
Aija Tuvikene, SIA “ZAB Rodl & Partner”, zvērināta advokāte
Praksē darba devēji nereti vēršas pie juristiem, vaicājot, cik bieži un kādā veidā darbiniekam ir jāpiedāvā atvaļinājums, lai uzskatītu, ka darba devējs ir izpildījis pienākumu nodrošināt darba ņēmēja atvaļinājuma faktisku izmantošanu. Tāpat joprojām aktuāli ir jautājumi par to, vai darba līguma nosacījumi var prevalēt pār Darba likumā noteikto kārtību. Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Kurzemes apgabaltiesas 2025.gada 28.aprīļa spriedums lietā C69402024. Skaidrojam!
Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viena no būtiskākajām darbinieka sociālajām tiesībām. Tas ne tikai ir Darba likumā (DL) noteikts darba devēja pienākums, bet arī pilda sociālās un veselības aizsardzības funkciju.
DL regulējums atvaļinājumu piešķiršanai ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības tiesībām un attiecīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kurā uzsvērts darba devēja aktīvais pienākums nodrošināt atvaļinājuma faktisku izmantošanu.
Vai lēmums, ar kuru administratīvais pārkāpums atzīts par maznozīmīgu un process izbeigts bez soda piemērošanas, patiešām nevar aizskart personas tiesības? Pirmajā acu uzmetienā šāds lēmums šķiet personai labvēlīgs – sods netiek piemērots un lieta ir izbeigta. Tomēr var būt situācijas, kad persona jūtas aizskarta jau ar pašu faktu, ka iestāde ir konstatējusi pārkāpuma izdarīšanu, lai arī to atzinusi par maznozīmīgu. Vai šādā gadījumā personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu iestādes secinājumus?
Tiesvedības
06:00, 18. Mar. 2026
Vai pārdevējs var izvairīties no atbildības, ja precei ir trūkums, kas kopumā netraucē to lietot? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāta spriedums, kurā paustās atziņas ir nozīmīgas ikvienam, kurš slēdz pirkuma līgumu – neatkarīgi no tā, vai darījums notiek publiskā iepirkuma vai privāttiesiskās attiecībās.
Tiesvedības
06:00, 13. Mar. 2026
Jau kopš 2019.gada tiesā tiek izskatīta civillieta par to, vai un kādā apmērā Latvijas Zinātņu akadēmijai pēc nomas tiesisko attiecību izbeigšanās ir pienākums atlīdzināt nomnieka ieguldījumus koncertzāles “Rīga” atjaunošanā. Senāts ar 2025.gada 20.novembra spriedumu lietā SKC-81/2025 nodeva lietu jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Skaidrojam, kādas būtiskas atziņas par ekspertīzes robežām civillietā Senāts sniedza šajā spriedumā.
Tiesvedības
06:00, 12. Mar. 2026
Digitālajā laikmetā dati ir kļuvuši par jauno naftu, bet Vispārīgā datu aizsardzības regula – par vienu no stingrākajiem un sarežģītākajiem rīkiem šīs “naftas” ieguves un apstrādes regulēšanai. Katrs uzņēmējs, neatkarīgi no tā, vai vada nelielu interneta veikalu vai starptautisku tehnoloģiju milzi, zina, ka regulas ievērošana prasa milzu resursus. Taču, ko darīt tad, ja uzraugošās iestādes interpretē noteikumus tā, ka uzņēmumam tiek uzlikti nesamērīgi un, iespējams, pat netaisnīgi sodi? Kur meklēt taisnību, ja lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī, bet paziņoti caur vietējām iestādēm?
Tiesvedības
06:00, 9. Mar. 2026
Ja pasūtītājs nav samaksājis par paveikto darbu, vai darba izpildītājs ir tiesīgs izmantotos materiālus paņemt atpakaļ? Kādos gadījumos princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nav piemērojams? Analizējam Senāta Krimināllietu departamenta 2025.gada 14.novembra lēmumu lietā SKK–297/2025, kurā Senāts aktualizēja jautājumus par Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas niansēm un sastāva pazīmju izpratni, tajā skaitā – personas psihiskās attieksmes nozīmi nodoma konstatēšanā.
Tiesvedības
06:00, 4. Mar. 2026
Administratīvā akta neizdošana noteiktajā termiņā uzskatāma par atteikumu to izdot un personai ir tiesības vērsties augstākā iestādē vai tiesā. Tas izriet no Senāta 2025.gada 7.novembra lēmumiem blakus sūdzības lietās SKA-776/2025 un SKA-846/2025 par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 26.maija un 24.jūlija lēmumiem par atteikšanos pieņemt pieteikumus par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumiem vienā un tajā pašā jautājumā.
Tiesvedības
06:00, 25. Feb. 2026
Liecība var būt viens no būtiskākajiem pierādīšanas līdzekļiem tiesvedībā, jo tieši ar liecinieka starpniecību tiesa nereti iegūst informāciju par faktiskajiem apstākļiem, kas nav fiksēti dokumentos vai citos pierādījumos. Vienlaikus liecības sniegšana nav tikai formāls pienākums – katram pateiktajam vārdam var būt nozīme lietas iznākumā un noteiktos gadījumos arī tiesiskas sekas pašam lieciniekam. Skaidrojam, kā rīkoties, ja jāsniedz liecība tiesā.
Tiesvedības
06:00, 19. Feb. 2026
Nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas pārdošanas vērtība un pat apdrošināšanas prēmijas – daudzi no šiem aspektiem ir tieši atkarīgi no viena valsts kadastra informācijas sistēmā norādīta skaitļa – ēkas kadastrālās vērtības, kuras aprēķina būtiska sastāvdaļa ir tās nolietojuma procents. Taču ko darīt, ja Valsts zemes dienesta amatpersona, kuras varā ir šī procenta noteikšana, vienā apmeklējuma reizē secina, ka ēka ir pamatīgi nolietojusies, savukārt jau pēc pāris mēnešiem “atjaunina” to par vairākiem desmitiem procentu, neraugoties uz to, ka ēkā nav veikti nekādi remontdarbi?
Tiesvedības
06:00, 18. Feb. 2026
Lai gan šķiet, ka līgumu slēdzēji zina, kā rīkoties un kādas soda sankcijas var tikt piemērotas līguma nosacījumu un samaksas termiņu pārkāpšanas gadījumos, tomēr sastopamies ar situācijām, kad kāda no strīda pusēm nav informēta par likumiskajiem nokavējuma procentiem un tiesībām tos aprēķināt arī pēc sprieduma saņemšanas līdz tā pilnīgai izpildei. Skaidrojam, kad likumiskos nokavējuma procentus var piemērot, kā veikt aprēķinu un nodrošināt to saņemšanu.
Tiesvedības
06:00, 13. Feb. 2026
Vai konkurences trūkums ir pietiekams iemesls sarunu procedūras rīkošanai publiskajos iepirkumos? Senāta 2025.gada 24.februāra spriedums lietā SKA-24/2025 vēlreiz skaidri apliecina, ka konkurences nodrošināšana ir publiskā iepirkuma pamatprincips, bet sarunu procedūra bez konkursa ir šaurs izņēmums, kas pieļaujams tikai ar objektīvu un pārliecinošu pamatojumu. Novēlota plānošana, pasūtītāja ērtības vai iekšēji radīti tehniski ierobežojumi nevar kalpot par pamatu konkurences izslēgšanai.
Tiesvedības
06:00, 12. Feb. 2026
Satversmes tiesa vēlreiz atzinusi, ka likumdevēja noteiktā zemes likumiskās lietošanas maksa ne vienmēr pilda atlīdzības funkciju, tādēļ Saeimai šis jautājums būs jāvērtē vēlreiz. Skaidrojam, ko lēma Satversmes tiesa un ko šis lēmums nozīmē zemes un uz tās esošo būvju un dzīvokļu īpašniekiem.
Tiesvedības
06:00, 9. Feb. 2026
Ja darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas nogali, to visbiežāk nosaka par atpūtas dienu, bet citu dienu – par darba dienu. Nereti šādā gadījumā rodas neskaidrības par pieteikumu, sūdzību, dokumentu iesniegšanas termiņiem tiesā. Kā pārceltā darba diena ietekmē procesuālo termiņu skaitīšanu?
Tiesvedības
06:00, 4. Feb. 2026
Analizējam Senāta 2025.gada 30.septembra spriedumu lietā SKA-77/2025, kurā tiesa vērtēja, vai prasība uzņēmuma darbiniekiem vakcinēties pret Covid-19 vai uzrādīt pārslimošanas sertifikātu ir atzīstama par tiešu saimnieciskās darbības ierobežojumu, kas uzņēmumam rada tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu.
Tiesvedības
06:00, 30. Jan. 2026
2025.gada 11.novembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma ilgi gaidīto spriedumu lietā C-19/23 “Dānija pret Eiropas Parlamentu un Padomi” par direktīvu 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Skaidrojam sprieduma saturu un kā tiesas secinājumi var ietekmēt Latvijas tiesisko regulējumu minimālās darba algas noteikšanai.
Tiesvedības
06:00, 26. Jan. 2026
