Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija 28. aprīlī atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora “KPMG Baltics” prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981,50 eiro solidāru piedziņu. Līdz ar to spēkā stājas Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 18. aprīļa spriedums.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji. Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi ir Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Argumentus par Komerclikuma 169. panta nepareizu piemērošanu un iztulkošanu kasācijas sūdzības iesniedzēji saista ar to, ka apgabaltiesa nepareizi interpretējusi jēdzienu "krietns un rūpīgs saimnieks", bez ievērības atstājusi ekonomiskās krīzes aspektu, to, ka likvidējamās sabiedrības bijušie valdes locekļi, izsniedzot aizdevumus, paļāvās uz atbildīgo speciālistu sniegto informāciju, darījumus neslēdza savā labā, bet labā ticībā, kas noveda pie "biznesa neveiksmes", un tādēļ atbildība minētās normas izpratnē neiestājas.

Senatoru kolēģija atzīst, ka šādi kasācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumi ir pretrunā pārsūdzētā sprieduma argumentācijai, faktiskajiem apstākļiem un judikatūras atziņām.

Senāta spriedumos par valdes locekļu atbildību ir atzīts, ka situācijā, kad valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei, un lietā ir pierādīts, ka sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi, konstatēta cēloņsakarība starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, nav tiesiskas nozīmes apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu, neuzmanību. Valdes loceklis var atbrīvoties no atbildības vienīgi pierādot, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, bet ja to pierādīt nespēj, viņa vaina ir prezumējama (skat. lietas SKC-25/2012, SKC-102/2014, SKC‑291/2018). Ja valdes loceklis, izpildot viņam uzticētos sabiedrības vadīšanas uzdevumus, rīkojies pretēji normatīvo aktu prasībām, tad nav pamata runāt par šādas darbības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka mērauklai (skat. lietas SKC-7/2016, SKC‑294/2017).

Atsaucoties uz atziņu no Senāta sprieduma lietā SKC-46/2019, kasācijas sūdzības iesniedzēji nepamatoti centušies sašaurināt tās tvērumu, jo citējuši tikai daļēji, neņemot vērā, ka valdes locekļa kā krietna saimnieka rūpības trūkums saistīts ne tikai ar savā labā slēgtiem darījumiem, bet arī ar rīcību, kas pretēja normatīvo aktu prasībām, kā arī ar rīcību, ar kuru pieļauta tādu darījumu slēgšana, kuru rezultātā paredzami zaudējumi, nevis peļņas gūšana.

Pārējie argumenti kasācijas sūdzībās, tostarp norādes uz Civillikuma nepareizu piemērošanu, apstrīdot prasītājai nodarīto zaudējumu apmēru, kā arī to, ka tiesa spriedumā nav izvērtējusi debašu runā izteiktos atbildētāju apsvērumus, pēc būtības vērsti uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.

Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesas secinājumi ir balstīti uz vispusīgi noskaidrotiem lietas izspriešanā nozīmīgiem apstākļiem, pierādījumu izvērtējumu to kopumā un konkrētu darbību/bezdarbības kvalificēšanu par tādām, kas neatbilst saprātīgai komersanta praksei, prasītājas interesēm un līdz ar to krietna un rūpīga saimnieka mērauklai (aizdevuma izsniegšana, palielināšana, restrukturizēšana ar bankas īpašnieku saistītām personām bez aizņēmēju kredītspējas, aizdevumu ņemšanas komerciālā pamatojuma, ar darījumiem saistīto risku pienācīgas izvērtēšanas; aizdevumu izmantošanas tam paredzētajam mērķim kontroles neveikšana; turklāt vienā gadījumā pie saistību neizpildes labprātīgi pārņemot nodrošinājuma priekšmetu (jahtu) un atbrīvojot parādnieku no saistībām; otrā gadījumā – neveicot piespiedu izpildes darbības, uz kurām tiesības deva šķīrējtiesas spriedums par parāda, procentu un līgumsoda piedziņu un ķīlas (hipotēkas) līgums). Senāts uzskata, ka apelācijas spriedumā ir sniegta pierādījumu analīze, konstatēto apstākļu juridiskais novērtējums un atbildētāju izvirzīto argumentu izvērtējums tiktāl, ciktāl tas nepieciešams lietas pareizai izspriešanai.

Lietas apstākļi

Latvijas Krājbankas administrators “KPMG Baltics” prasību pret septiņiem bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015. gadā.

Strīda pamatā ir divi aizdevumi, kurus pieļaujot, administratora ieskatā, valde rīkojusies nesaimnieciski. Viens bija 2,4 milj. eiro aizdevums Nīderlandes Antiļu salās reģistrētai kompānijai jahtas iegādei, otrs – vairāk nekā 20 milj. eiro aizdevums nekustamā īpašuma attīstīšanai Sanktpēterburgā. Darījumi bankai nesuši zaudējumus, un prasītāji uzskata, ka banka nav pārliecinājusies, vai kompānijas naudu varēs atdot.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā
15 milj. eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Atbildētāji pirmās instances spriedumu pārsūdzēja. Skatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2019. gada 18. aprīlī pilnībā apmierināja administratora “KPMG Baltics” prasību pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 466 981,50 eiro solidāru piedziņu.