Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu norma, kas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai uz noteiktu laiku aizliedza ievest Latvijas teritorijā ūdeles, atbilst Satversmes 105.pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka apstākļos, kad pastāv nenoteiktība, valstij ir tiesības šaubu gadījumā no vairākām iespējamām alternatīvām izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību.

Satversmes tiesa rakstveida procesā izskatīja lietu, kas ierosināta pēc komercsabiedrību pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēju komercdarbības veids ir ūdeļu ievešana un audzēšana, ūdeļu kažokādu ieguve, apstrāde un eksportēšana. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētā norma, kas laika periodā no 2021.gada 21.decembra līdz 2022.gada 16.decembrim aizliedza ūdeļu ievešanu no ārvalstīm, neatbilst Satversmes 105.pantam. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums nebija samērīgs.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieteikuma iesniedzējām ierobežoja Satversmes 105.pantā ietvertās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību. Ierobežojums bija vērsts uz to, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības uz veselību, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzību. Proti, no pieejamiem datiem un pētījumiem par Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs izrietēja, ka darbinieki un citas personas, kuras nonāk saskarsmē ar inficētām ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības riskam. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums tika noteikts, lai novērstu Covid‑19 vīrusa strauju izplatību, kā arī jaunu vīrusa variantu rašanos un izplatīšanos, kas varēja apdraudēt cilvēku veselību, izraisīt veselības nozares pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību.