Arvien biežāk ikdienas dzīvē izmantojam digitālos risinājumus, kas ietekmē arī pāreju no skaidras uz bezskaidras naudas norēķiniem. Jautājums par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesībām pirmo reizi skatīts šī gada sākumā Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumā.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopoto maksājumu statistiku bezskaidras naudas maksājumu skaits eirozonā beidzamās desmitgades laikā vairāk nekā dubultojies, savukārt vidējā maksājuma summa sazinājusies. Šo tendenci, nenoliedzami, vēl vairāk paātrina Covid-19 pandēmija, kura palielina ekonomikas digitalizāciju. Prognozēts, ka Zviedrija līdz 2030. gadam varētu pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem. Šīs straujās pārmaiņas saistītas ne tikai ar patērētāju paradumu maiņu, bet arī ar skaidras naudas lietošanas izmaksām. Sasniedzot bezskaidras naudas norēķinu "kritisko masu", ir risks, ka bankām vairs neatmaksāsies uzturēt plaši pieejamu bankomātu tīklu un mazumtirgotājiem nebūs izdevīgi pieņemt maksājumus skaidrā naudā.

Neskatoties uz straujajām pārmaiņām, bezskaidras naudas maksājumu līdzekļu tiesiskais statuss ir nepilnīgs. Likumīga maksāšanas līdzekļa statuss eirozonā ir tikai tās centrālo banku emitētām banknotēm un monētām. Debitori maksāšanas pienākumu var izpildīt ar šādu maksāšanas līdzekli, bet kreditori nevar atteikties to pieņemt. Turpretim t.s. komercbanku naudai (t.i., elektroniski iegrāmatotai naudai bankas vai maksājumu iestādes kontā) un digitālajai valūtai (privāto tiesību subjektu digitālā formā emitēta valūta) nav šāda tiesiskā statusa. Lai gan elektroniskā formā emitētu eiro apjoms ievērojami pārsniedz apgrozībā esošo skaidras naudas apjomu, norēķini ar tiem pašlaik pieejami tikai kredītiestādēm, kuras piedalās Latvijas Bankas (LB) monetārajās operācijās un kredītoperācijās.